“Vai meža īpašniekam, ja noslēgts līgums ar medību kolektīvu, arī pašam jāuzņemas rūpes par bebru dambju jaukšanu, vai arī, tā sakot, lai mednieks tiek galā?” žurnālam Medības vaicā kāds no lasītājiem.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidro, ka saskaņā ar Medību likuma 29. panta pirmo daļu zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un zaudējumiem savā īpašumā (valdījumā) esošajā zemē, ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam. Savukārt Medību likuma 29. panta otrā daļa nosaka, ka, ja medību tiesību īpašnieks medību tiesības nodod citam medību tiesību lietotājam, pušu pienākumus un tiesības nosaka medību tiesību nodošanas līgumā, ciktāl tas nav pretrunā ar šā panta ceturto daļu.
“Medību likuma 29. panta ceturtās daļas 1. punkts nosaka, lai samazinātu medījamo dzīvnieku nodarītos postījumus, ja medību tiesību nodošanas līgumā nav paredzēts citādi, zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir savā īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā zemē nodrošināt aizsardzības pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītiem postījumiem, ciktāl tas nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām, un par tiem informēt arī medību tiesību lietotāju. Respektīvi, medību tiesību īpašnieka un medību tiesību lietotāja attiecības, tostarp jautājumu par bebru postījumu mazināšanu, regulē medību tiesību nomas līgums. Ikviens šāds gadījums jāvērtē individuāli atkarībā no tā, kas ierakstīts konkrētā medību līguma nosacījumos,” skaidro Valters Lūsis.
Lai arī medību tiesības zemes īpašnieks ir nodevis medniekiem, zemes īpašniekam pieder pats īpašums, un kārtīga saimnieka pienākums ir par to rūpēties arī pašam. Regulāri to apmeklēt un zināt, kas tieši notiek mežā. Protams, daļu pienākumu var nodot citam, sīku atrunājot abu pušu tiesības un pienākumus. Taču tik un tā kārtīgs saimnieks savu īpašumu pieskatīs. Jāatceras, ka bebru dambju jaukšana, bebrus nenomedījot, principā ir tas pats, kas cīņa ar vējdzirnavām… Tāpat kopīga darbošanās un veselīga komunikācija ar medniekiem tikai sekmēs labu attiecību veidošanos kā no vienas, tā otras puses.
Kad bebri jāmedī uz robežas
Žurnāls Medības saņēma kāda lasītāja jautājumu, kurā viņš lūdz skaidrot kā medījami bebri robežgrāvī starp diviem īpašniekiem. Savā vēstulē viņš raksts: “Laukos radiniecei ir deviņus hektārus liels zemes īpašums. Viņas īpašumu no kaimiņu īpašuma šķir meliorācijas grāvis, kurā dzīvo daudz bebru. Līgums ne ar vienu medību kolektīvu par viņas īpašuma apmedīšanu nav noslēgts. Man ir viņas rakstiska atļauja, ka viņas īpašuma robežgrāvī drīkstu medīt nelimitētos dzīvniekus – bebrus. Vai piesakot medības Valsts meža dienestā es drīkstu medīt bebrus? Vai arī, pieklājības pēc, būtu vēlams sazināties ar iespējamo blakus teritoriju mednieku kolektīvu?”
Skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vecākais referents Ilgvars Zihmanis:
“Medības reglamentējošie normatīvie akti nosaka, ka vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, nelimitētos medījamos dzīvniekus (izņemot stirnas un mežacūkas) drīkst medīt, ja medībās piedalās pats medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona. Respektīvi, konkrētajā gadījumā bebrus privātīpašumā drīkst medīt ar zemes īpašnieka rakstisku atļauju. Taču, tā kā bebru medības plānotas uz zemes īpašuma robežas, iespējamu pārpratumu novēršanai ieteicams sazināties ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknim piekļaujas zemes īpašums. Medības Valsts meža dienestā nav jāpiesaka, bet pirms katrām medībām par tām jāinformē zemes īpašnieks un nomedītos bebrus to nomedīšanas vietā jāreģistrē lietotnē Mednis.”
Atgādinām, ka bebru medību sezona sāksies vien 15.jūlijā.
Briežu vairāk nekā odu, odi kož acis ārā un gatavojam mežacūkas sautējumu. No dabas līdz galdam #19
Žurnāla Medības jūnija numurā lasi par komercmedībām
