Jaunais Pulsar Merger LRF XT50 – izrādās, ka var būt VĒL labāk

Ja jums tāpat kā man šķita, ka vēl smalkāku termālo binokli par Pulsar Merger XL50 vispār nevar vēlēties, tad, lūk, ir pārsteigums. Nē, jaunais Merger LRF XT50 kafiju vārīt un zābakus pucēt vēl neprot, bet ir vairāki citi uzlabojumi, kas vērošanu padara daudz ērtāku.

Binoklis pret monokli

Līdz šim ir sanācis daudz lietot gan dažādus termālos monokļus, gan binokļus. Ja salīdzinām ieguvumus pret zaudējumiem, tad binoklis noteikti būs smagāks, lielāks nekā monoklis, taču skatīšanās ir iespējama ar abām acīm vienlaikus, līdz ar to sajūtu ziņā tā ir dabiskāka. Medījot tumsā, binokļa ekrāns abas acis apžilbina vienādi – par šo gan viedokļi atšķiras, kāds to uzskata par plusu, cits par mīnusu.
Merger sēriju pašlaik pārstāv pieci termālo binokļu modeļi. Katrs no tiem atšķiras ar sensora, pikseļu izmēru, pašas ierīces svaru, izmēru un citiem parametriem. Papildus tiem vēl ir Merger Duo, kas apvieno gan termālo, gan nakts redzamības spektru. Teju visas šīs ierīces esam testējuši un par tām var lasīt iepriekšējos žurnāla numuros. Jaunais XT50 tirgū ir ienācis ar vairākiem uzlabojumiem, piemēram, lielāku sensoru, attēla stabilizāciju, atšķirīgu korpusu un citām lietām, taču par visu pēc kārtas.

Jauns, vēl lielāks sensors

Oktobra pirmajā pusē, kad šo ierīci no veikala Ieskaties.lv saņēmu testam, vakari nereti pienāca lietaini un vējaini. Zosu medībām tas der lieliski, bet, uz gaidi medījot pārnadžus, gan gribas palīst zem kāda jumtiņa. Tiesa, binoklim gan mitrums nekādā ziņā nekaitē. To sargā magnija sakausējuma ārējais korpuss. Atšķirībā no iepriekšējiem modeļiem šim korpuss vidusdaļā ir tumši pelēks, nevis melns. Minēšu, ka nekāda praktiska apsvēruma tam nav, tikai dizaina elements vien.
Arī šoreiz vienīgais brīvais vakars, lai tiktu uz mežu, izrādās lietains, bet tas nekas – tornim ir jumts un galvenais plāns ir ne tik ļoti koncentrēties uz medījumu, bet gan pārbaudīt, ko rāda jaunais binoklis. Protams, slapjš laiks jebkuram termālajam sensoram ir izaicinājums, taču šai ierīcei sensors ir vēl lielāks nekā iepriekšējiem modeļiem – 1280×1024 pikseļi. Šis parametrs atbild arī par to, cik attēls būs detalizēts dažādos palielinājumos. Ierīcei ir arī 50 milimetru lēcas, kas savienojumā ar minimālo divu reižu attēla palielinājumu nodrošina nudien plašu redzesleņķi.
Izkāpjot no mašīnas nokulta kukurūzas lauka malā, kājas uzreiz apķep dubļiem, un ejot zābaki drīz vien pārvēršas par dubļu pikučiem un kļūst smagi. Zvērus pagaidām nekur nemana, taču nojausma liek domāt, ka aktivitāte droši vien sāksies dziļā krēslā. Kā jau vienmēr, uz torni nesamo mantu ir daudz, tādēļ priecē, ka ražotājs jaunajam binoklim ir parūpējies par ērtu somu, kas ar četrām lencēm fiksējas priekšpusē pie ķermeņa. Ierīce nav jānes rokās vai jākarina kaklā, kur tā ejot visu laiku sitas pret vēderu. Somai ir atlokāms vāciņš, kas pasargā ierīci no nokrišņiem. Vienīgi gribētos, lai soma būtu kaut nedaudz platāka, lai ierīce tajā būtu brīvāk ieliekama.
Ejot uz torni, krūmos apmēram 150 metru distancē izdodas pamanīt briežu govi ar teļu. Lai arī cik ilgi un centīgi pētu konkrēto vietu, ar parasto dienas binokli briežus saskatīt neizdodas. Bez termālās bildes tie tā arī, visticamāk, būtu palikuši nepamanīti. Ierāpjoties tornī, paveras plašs skats uz apkārtējiem laukiem. Neraugoties uz slapjo laiku, termālais attēls ir lielisks – apmēram 400 metru distancē parādās divas briežu govis un pat tik tālu var izšķirt temperatūras atšķirības dažādās ķermeņa vietās. Tāpat arī dažas dienas vēlāk, vērojot lapsu ceļmalā, var redzēt, kur tai kažoks ir biezāks, kur plānāks. Izskatās diezgan komiski, kad uz koka, kuru tā apčurāja, paliek silts, košs pleķītis.

Lai bilde netirinātos

Vēl viens līdz šim nebijis uzlabojums palīdz pret trīcošām rokām – attēla stabilizācija. Vecākajiem modeļiem to visvairāk gribējās brīžos, kad jāuzņem fotogrāfija vai jānofilmē video, jo pretējā gadījumā jāmeklē statīvs vai ierīce kaut kur jāatbalsta. Ielūkojoties ierīcē pirmo reizi, nevarēju saprast, kādēļ īpašu atšķirību nemana. Izrādījās, ka stabilizators ir jāaktivizē ierīces iestatījumos – tikai tad tas sāk darboties. Jā, loģiski, vai ne? Ļoti laba funkcija, kurai izdodas nemanāmi noņemt mazās attēla vibrācijas, kas rodas, ilgstoši stāvot un turot ierīci rokās. Binoklis nudien nav no vieglākajiem, tas sver teju vai kilogramu, tādēļ rokas pēc kāda brīža nogurst. Protams, ar lielu kratīšanos stabilizators galā netiek, pie spēcīgākām vibrācijām fons sāk it kā peldēt, kļūst izplūdis, taču normālos apstākļos funkcija strādā labi. Ir arī iespēja stabilizatoru kalibrēt, lai tas strādātu vēl precīzāk. Kopumā pozitīvi ir tas, ka izvēle tiek atstāta lietotāja ziņā – ja nepatīk stabilizācijas efekts, to iestatījumos vienmēr var izslēgt.

Ne tikai vērošanai vien

Medību vakarā lietus bez pārtraukumiem turpina līt. Termiķī pamanu, ka laukmalē pie meža apmēram 140 metru distancē ir iznākusi kaza ar kazlēnu. Lai gan abi ir ieņēmuši pārliecinošu kursu virzienā prom no torņa, nodomāju – ja nu kaut kas atgadīsies un tie pienāks pavisam tuvu, kazlēnu varētu arī nomedīt. Pēkšņi tieši tā arī notiek – abi no kaut kā sabīstas, sametas uz citu pusi un straujiem soļiem nāk tieši virsū. Izdodas nomedīt kazlēnu, un, lūk, te nu rodas vēl viens termoierīces pielietojums, proti, asinspēdu ieraudzīšana. Kazlēns pēc šāviena no klajās, nokultās laukmales ievēlās aizaugušā grāvī. Ejot pakaļ medījumam, vieglāk no sākuma atrast šāviena vietu un tad no tās iekāpt grāvī, nevis pārmeklēt visu grāvi, orientējoties pēc aptuvenās distances. Protams, ne visās situācijās tas ir iespējams, taču šoreiz termālajā binoklī asinis uz zemes spīdēja siltas, līdz ar to arī šāviena vietu atrast bija ļoti viegli.

Tālmērs, uzņemtie faili un mazie, bet nozīmīgie sīkumi

Noteikti ir vērts pieminēt, ka binoklim ir arī iebūvēts lāzera tālmērs, kas mēra līdz pat 1500 metriem, kas ir par 500 metriem tālāk, nekā spēja iepriekšējie modeļi. Lai mērījums būtu precīzs, jāraugās gan, lai stara ceļā negadītos kāds zars vai cits šķērslis. Tālmērs darbojas divos režīmos – standarta, kur tiek mērīts attālums līdz konkrētajam objektam, un skenera režīmā, kas ļauj kustināt ierīci un bez atkārtotas pogas spaidīšanas mērīt attālumu līdz katram objektam, uz kuru binoklis ir pavērsts. Priecē, ka arī visu sešu pogu dizains un izvietojums ir saglabāts nemainīgs. Tiesa, tas, ko gribētos vēl uzlabot, ir priekšējo lēcu vāciņi. Proti, pašlaik tie brīvi karājas zem lēcām, bet pavisam labi būtu, ja to savienojuma vieta būtu stingrāka un fiksētu vāciņus pie ierīces korpusa.
Kā jau ar visiem Merger binokļiem, arī ar šo ir iespējams filmēt un fotografēt. Failus no ierīces var iegūt divos veidos – vai nu ar USB-C vadu pieslēdzot to pie datora, vai arī lietotnē Stream Vision 2.

Secinājumi

Tāpat kā tas ir ar dārgām automašīnām, arī šī ierīce savas cenas un svara dēļ droši vien nebūs tā, ko sev izvēlēsies katrs otrais mednieks. Tā izcili demonstrē termālo spektru iespējas visā to krāšņumā, tajā ir apvienots teju viss, ko mednieks vispār varētu vēlēties. Vislabāk tā potenciāls izpaužas, medījot uz atklātiem laukiem, plašām pļavām, kur iespējams pilnvērtīgi izmantot tālmēru un novērtēt to, cik skaidri ir objekti lielās distancēs. Tas ir rīks mierīgām gaides medībām, platību apsekošanai, braucot ar mašīnu.