Jāņa Lankas vārds lielākajai daļai mednieku ir svešs. Tomēr sirmais vīrs, kurš apveltīts ar lielisku humora izjūtu un asu prātu, ir viens no tiem, kuri savulaik palīdzējuši gūt svarīgas atziņas par to, kā kontrolēt savu ķermeni šaušanas laikā mums visiem labi zināmajam medniekam un olimpiskajam šāvējam Dainim Upelniekam, Agnesei Caunei un citiem. Jānis Lanka ir Rīgas Stradiņa universitātes Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas habilitētais doktors, profesors. Un, jā, viņš arī pats ir mednieks un vasaras izskaņā svinēs savu 85. jubileju.
Kā jūs kļuvāt par mednieku?
Kas es par mednieku! Es jau sevi nemaz pie profesionāļiem nepieskaitu! Esmu dzimis Liepājā un uzaudzis 13 kilometrus no tās uz Lietuvas pusi.
Tā nu mēs augām mājā pie pašas šosejas. No mājas pāri šosejai nedaudz vairāk par kilometru bija jūra. Bija jāiet cauri skaistam priežu mežam. Savulaik pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste uzsvēra, ka tur jābūt kūrortam. Ulmaņa laikos tur sāka kaut ko būvēt. Bija lielas vasarnīcas un padomju laikos arī pionieru nometnes.
Nepilnus divus kilometrus no mājām bija Bārtas upe, vēl arī vecupe, kur ūdens siltāks. Nu tā mēs, puikas, tur kursējām no jūras uz upi un atpakaļ.
Nu un fāteram jau plinte bija – vislētākā gailenīca. Viņš gan bija mednieks, kas uz medībām iet reizi gadā. Visbiežāk tieši uz pīļu atklāšanu. Atceros, viņš reiz pat izpeldējās ar visu plinti rokās, jo, kāpjot laivā, kaut kā iemanījās pārvelties par malu pāri! Ierocis mājās bija, un, kas zina, varbūt kāda vārna arī nokrita.
Ko tik puiku gados mēs visi neesam darījuši!
Jā! Tolaik jau iegādāties ieroci nebija problēma. Tos pārdeva… saimniecības preču veikalos! Atceros, maksāja 30 vai 35 rubļus.
Visu rakstu lasi žurnāla Medības maija numurā vai portālā lasi.lv.
Solis pret medniekiem, labāk domāt bonusa sistēmu! “Šauj garām!” #284 epizode
Žurnāla Medības maija numurā lasi par ballistisko kalkulatoru
