Dzinējmedībās Kurzemē šosezon aļņu govi medību dieviete Diāna atvēlējusi arī Jānim Lākutam, kurš medī Talsu novada mednieki klubā Zvaguļi.
“Klubā, kurā medīju, dzinējmedības notiek reizi vai divas gadā. Uz tām sapulcējas vismaz 98 procenti kolektīva biedru, līdzi ņemot sievas, bērnus, draugus. Taču medībās uz masta var stāvēt tikai kolektīva biedri. Pārējiem jāiet dzinējos. Tie ir mūsu kolektīva svētki!
Aļņu limits mums šajā sezonā samazināts, kā jau gandrīz visos klubos. Mums piešķīra aļņu teļa atļauju un atļauju alnis nenoteikts. Mūsu platībās ir vairāki purvi un aļņu tajos netrūkst, lai arī tas ir Kurzemē. Alni nolēmām medīt dzinējmedībās, lai katram tiek kāds gabals šā medījuma. Spriedām, ka jāmedī bullis, taču nolēmām, ja nāks viena pati govs bez teļa, arī drīkst medīt.
Šīm medībām gatavojos ļoti nopietni – karabīnei uzmontēju jaunu kolimatora tēmēkli, jo iepriekšējam stikliņš vairs nebija dzidrs.
Nostājāmies. Man sanāca stāvēt vietā, kas aizaugusi retiem krūmiem. Bija vairāki šāvieni uz briežiem, par ko kolēģi ziņoja rācijā. Pēkšņi sadzirdēju troksni. Dzinēji vēl bija tālu. Bet troksnis jau tuvāk. Neticēju pats savām acīm – manā priekšā pazibēja baltas aļņa kājas. Brīdi pavēroju – govij teļa nebija. Izšāvu. Aļņu govs pagriezās, lai ietu projām. Pēc otrā šāviena varēju uzelpot!
Es parasti cenšos medīt dzīvnieku ar vērtīgu trofeju, taču dzinējmedībās ir citādi. Liela ņemšanās un visiem prieks! Kad alnis bija nogādāts mednieku mājā visi kopīgi darbojāmies, lai sadalītu medījumu un pagatavotu svētku vakariņas. Neviens nesēdēja malā!” stāsta Jānis Lākuts.
Dzīvnieki un augi doti cilvēkam, lai tos lietotu – Gints Polis. “Šauj garām!” #214 epizode
Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | e-žurnāls Mednieks/Makšķernieks
