Mednieks ir kā tāds nabadziņš, kas iespiests starp diviem dzirnakmeņiem. Viss atkarīgs no tā, ar ko runā un par kādu tēmu. Ja ieliec sociālajos tīklos kādu bildi ar nomedītu dzīvnieku, tad salido troļļu bari, kas sāk apsaukāties, zākāt, nosodīt, pat ja viņiem nav ne mazākās izpratnes par kontekstu, būtību un nosacījumiem. Ak, jā! Žurnāla Medības Facebook profilā bija kārtējā drāma! Lasītājs atsūtīja foto ar nomedītu stirnāzi, kuram bija parūkveida ragi. Antimednieki lielākoties šo dzīvnieku sauca par skaisto meža ķēniņu, kuram mednieki atņēmuši dzīvību izklaides pēc…
Un, kad ir sarunas par postījumiem lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un lopkopībai, tad mednieki atkal ir vainīgi, jo neko nedara, nemedī, tikai grib palielināt dzīvnieku skaitu un, maitas tādi, medī selektīvi! Mežā ir dzīvnieki – mednieki vainīgi, mežā nav dzīvnieku – mednieki vainīgi. Nu, grozi kā gribi, mednieki visu laiku vainīgi! Gribi medīt – sliktais! Negribi medīt – atkal sliktais! Un piedevām mednieku ierobežo sezona, limiti, platības, noteikumi, un vēl pakausī elpo inspektors, kurš medniekus jau pēc būtības uzskata par pārkāpējiem.
Bet ko tad mums – medniekiem – darīt? Slēpties no antimedniekiem un pa kluso kaut ko medīt tā, lai neviens neredz, lai nelīdzsvarotajiem nebūtu iemesla komentēt, trakot? Slēpt, ka esi mednieks. Es uzskatu, ka noteikti nē! Kā terorisms strādā? Tevi iebiedē tiktāl, ka baidies paust viedokli, runāt, parādīties publiski. Tieši to pašu cenšas panākt antimednieki – lai mednieki justos vainīgi, slēptos, nerādītu trofejas, nestāstītu par savu dzīvesveidu. Mēs taču ar savām gaļas kotletēm un tartariem vegānu grupās nelienam. Kādēļ ir tā nelielā daļa sabiedrības, kurai šķiet, ka tai ir tiesības paust savu neizglītoto viedokli par lietām, kas tai nav saprotams, piedevām vēl apsaukājoties un nosodot cilvēka rīcību. Es tiešām nesaprotu, kur tiem cilvēkiem ir laiks, lai sēdētu un atražotu savas negācijas. Laikam viņiem nav vaļasprieku un ir pārāk daudz brīvā laika… Komentāri pie konkrētā ieraksta bija tik nekompetenti un muļķīgi, ka šoreiz tas jau bija smieklīgi!
Īsāk sakot, neņemiet šos troļļus galvā, bet argumentējiet savu izvēli. Nebaidieties no negatīviem komentāriem, jo tā ir iespēja izglītot sabiedrību! Neuztveriet to personīgi, jo ne jau visiem jūs būsiet mīļš! Paceliet lepni galvu un sakiet: “Jā, es esmu mednieks un ēdu paša medītu gaļu!”
Šaujam garām!
Linda Dombrovska
Atcelt staltbriežiem limitu, lai mazinātu postījumus? “Šauj garām!” #246 epizode
Abonē žurnālu Medības!
