Aktīva nodarbe svaigā gaisā, kas pie tam ir paša izvēlēta un dāvā prieku, ir pats labākais dzīves veids, kādu vien savam bērnam var vēlēties ikviens vecāks. Runa nav par to, lai pavisam atteiktos no progresa. Ir skaidrs, ka mūsu pasaule ir un būs atkarīga no datoriem un ciparu tehnoloģijām. Runa ir par bērnu un jauniešu iesaistīšanu fiziskajās aktivitātēs pretstatā sēdēšanai pie datora ekrāna. Un, ja viņi aug mednieku ģimenē, no bērnības iet par dzinējiem, piedalās visos procesos, tad nav nekā slikta, ja viņiem tiks dota iespēja agrāk piedalīties arī pašā medīšanas procesā.
Ārsts, gastroenterologs, Rīgas Stradiņa Universitātes Iekšķīgo slimību katedras profesors, Dr.Med Anatolijs Danilāns pārliecināts, ka šaujamieroču lietošana tiks stingri kontrolēta un jaunieši, kuri būs ieinteresēti iegūt tiesības lietot tos, būs labi sagatavoti mednieka gaitām ne tikai likuma kārtībā, bet arī morāli.
Taču galvenais labums no piedalīšanās medībās ir fiziskās aktivitātes, svaigais gaiss un veselīga pārtika.
Fiziskā aktivitāte, slodze Latvijas cilvēkiem ir pārāk maza, norāda A.Danilāns. “Pārbarojušies resnuļi”, kuri dienu no dienas pavada, sēžot pie datoriem, ļoti drīz iedzīvosies cukura diabētā un citās bīstamās slimībās. Tāda, diemžēl, ir skarbā patiesība, atzīst ārsts.
“Man ļoti patīk, ka cilvēki staigā svaigā gaisā, kā arī dara to, kas viņam rada prieku. Ja viņš ir sajūsmā par medībām, staigā ar saviem vecākiem, ar kolēģiem medniekiem un dzinējiem, tas viss ir ļoti labi veselībai. Plus, jaunietis vai bērns, kurš piedalās medībās, vēl arī ēd ļoti labi. Viens ir tas, ka pēc visām šīm fiziskajām aktivitātēm, cilvēkam ir laba apetīte, bet otrs – tīra pārtika bez antibiotikām, hormoniem un citām modernās gaļas ražošanas piedevām,” norāda A.Danilāns.
Runājot par to, kā piedalīšanās medībās ietekmē bērnu un jauniešu veselību, profesors pirmajā vietā nosauc tieši staigāšanu svaigā gaisā vairākas stundas dienā. “Visi muskuļi strādā, vielmaiņa normalizējas un viss organisms strādā perfekti. Zinātne ir pierādījusi ka cilvēka veselībai vislabākā ir tā fiziskā aktivitāte, kura viņam pašam vislabāk patīk. Ja jaunietim patīk medības kopā ar tēvu, tad lai viņš to regulāri dara. Nekāda psiholoģiskā trauma jaunietim medībās nemaz nevar būt, īpaši, ja viņš ir no mednieku ģimenes, kur dzīves cikls un medību būtība sen ir izskaidroti. Drošības noteikumus medībās mednieki saviem bērniem arī iemāca jau no mazotnes, tā kā par to jautājumu arī nav ko satraukties,” atzīst profesors.
Mežā nav vīrusu, nav baktēriju un saslimt nevar, pat ja izmirksti līdz pēdējai vīlei, uzsver Anatolijs Danilāns. Sabiedriskās vietās, slimnīcās, lūk, kur var inficēties, bet ne mežā, kur ir svaigs gaiss.
“Es ļoti atbalstu tādu aktivitāšu veidu kā medības! Ja tas cilvēkam liek smaidīt, dod pozitīvas emocijas un iet pie sirds, tas ir tas labākais!” noslēgumā savu attieksmi par bērnu un jauniešu iesaistīšanu vēl reiz apstiprina populārais gastroenterologs un pareiza dzīvesveida piekritējs Anatolijs Danilāns.
