Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Ieroču aprites likumā, kas ļauj 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci tā īpašnieka tiešā klātbūtnē, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Parlaments šos grozījumus galīgajā lasījumā pieņēma 14.martā.
Likumā noteikts, ka fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.
Tāpat Saeima akceptēja iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piedāvāto precizējumu, ar kuru noteikts, ka jaunietim jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai, kā arī Valsts policijas atļaujai. Tāpat jaunietim būs jābūt arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanai.
Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija (VP) varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.
Tāpat likumā noteikts, ka no desmit gadu vecuma ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju varēs izmantot peintbola ieročus, kas pēc ārējā izskata neatveido rūpnieciski ražotus ieročus un kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus. Savukārt no 16 gadu vecuma ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju būs iespējams izmantot peintbola ieročus, kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus, straikbola ieročus, kuru sākumenerģija nepārsniedz 1,5 džoulus, kā arī lāzertaga ierīces.
Likumā arī noteikts, ka VP ieroča glabāšanas, nēsāšanas, kolekcijas atļaujas, kā arī Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegs uz pieciem gadiem, bet medību un sporta lietojumam – uz nenoteiktu laiku, nodrošinot atļauju periodisku pārskatīšanu ne retāk kā reizi piecos gados. Pašlaik likums nosaka, ka ieroču kolekcijas, kā arī ieroča glabāšanas atļaujas, ja nav noteikts citādi, izsniedzamas uz nenoteiktu laiku, bet ieroča nēsāšanas atļaujas – uz desmit gadiem. Savukārt Eiropas šaujamieroču apliecības jau pašlaik tiek izsniegtas uz pieciem gadiem.
Noteikts, ka ieroča nēsāšanas, glabāšanas un ieroču kolekcijas atļauja, kas izsniegta uz nenoteiktu laiku, būs derīga līdz 2023.gada 14.septembrim. Savukārt tāda, kas izsniegta uz 10 gadiem, būs derīga līdz norādītajam termiņam, bet ne ilgāk par 2023.gada 14.septembri.
Likums arī paredz, ka uzturlīdzekļu parādniekiem varēs apturēt medību, sporta, kolekcijas un pašaizsardzības šaujamieroču iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas un nēsāšanas atļauju.
Tāpat ar jauno Ieroču aprites likumu noteikta jaunu ieroču un munīcijas klasifikācija un nodrošināta Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību ieroču aprites jomā. Likums paredz ieročus un munīciju atbilstoši to tehniskajiem parametriem iedalīt A, B, C, D, E un F kategorijās. Vienlaicīgi likumā saglabāta nacionālā ieroču un munīcijas klasifikācija pēc ieroču lietojuma pašaizsardzības, medību, sporta un kolekcijas ieročos, kā arī noteikts jauns lietojuma veids – kultūras jomas un vēstures notikumu atveidošanai. Noteikts, ka ieroču un munīcijas klasifikācija neattieksies uz dienesta un militārajiem ieročiem.
Kā ziņots, deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) priekšlikumos Ieroču aprites likumam uz galīgo lasījumu mudināja izslēgt no likumprojekta normu, kas ļauj 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci. Līdzīgu priekšlikumu iesniedza arī “Saskaņas” deputāti Evija Papule, Valērijs Agešins, Ļubova Švecova un Ivars Zariņš.
Reizniece-Ozola norādīja, – kamēr nav zināms, vai sabiedrība atbalsta šādas izmaiņas, arī deputātiem būtu jāatturas no atbalsta paušanas tiesībām medīt no 16 gadu vecuma. Viņa atsaucās uz Tiesībsarga biroja un citu institūciju negatīvo nostājas šajā jautājumā. Pret šo normu iebilst arī vairākas organizācijas, kas vērsās Saeimā, – “Centrs Dardedze”, organizācija “Skalbes”, organizācija “Latvijas Cilvēktiesību centrs”, biedrība “Centrs Marta” un biedrība “Latvijas ainavas”.
Tomēr atbildīgā Saeimas komisija noraidīja minētos priekšlikumus, pirms tam uzklausot ap 15 cilvēkiem no vairākām ministrijām, valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāvēja pretējus viedokļus.
Medību jomas pārstāvji pauda nostāju, ka sabiedrības drošību šie grozījumi neietekmēs un ka neesot bijuši gadījumi, kad trešās personas ciestu medību drošības pārkāpumu dēļ.
