Pagājušās nedēļas nogalē Viļakā notika dabas lieguma Stompaku purvi dabas aizsardzības plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksme, kurā piedalījās vairāki desmiti iedzīvotāju. Dabas aizsardzības plāns paredz kā dabas lieguma atjaunošanu, tā arī teritorijas paplašināšanu un pasākumus lāču, vilku un citu plēsēju sugu aizsardzībai. Iedzīvotāji pauž bažas par iespējamiem ierobežojumiem un uztraukušies par ogotāju, sēņotāju un tūristu drošību.
Pēdējos gados Ziemeļlatgalē mednieki ievērojuši, ka biežo vilku un lāču uzbrukumu dēļ ievērojami samazinājies pārnadžu skaits, arī bitenieki cieš no lāču uzbrukumiem.
Balvēniete Tamāra Mitjušina apkopojusi informāciju par Ziemeļlatgales lāčiem pēdējo triju gadu laikā.
Pēc apkopotās informācijas Balvu novadā šobrīd varētu uzturēties aptuveni 25 lāči.
Savā darbā Mitjušina ir apkopojusi gan vietējo iedzīvotāju, gan mednieku un bitenieku sniegto informāciju. Viņa uzskata, ka īpašas vides izveidošana plēsējiem – pelēkajiem vilkiem un lāčiem – dabas liegumā Stompaku purvi var apdraudēt gan vietējos iedzīvotājus, gan ogotājus un sēņotājus, lāči varot nodarīt ievērojamu postu bišu dravām un pat liellopu audzētājiem.
Vai drīkst medīt bīstamu lāci savā pagalmā? Komentējam Zemkopības ministra izteikumus
“Tagad dabas aizstāvji uzskata, ka mums lāču priekšā jāstaigā vai uz pirkstu galiem. Pie mums bezdarbs Latgalē ir 10%, bet Balvu novadā vēl lielāks, tāpēc pie mums daudzi vietējie iedzīvotāji iztiek no mežā un purvos salasītajām ogām un sēnēm. Pašlaik ir tā, ka tepat ciemā Brūklāji, kur ir ogu vietas, dzīvo lācis, ciemā Silakrogs, netālu no purva, dzīvo lāču māte ar mazuļiem, ciemā Mūrava lācis dzīvo pie ezera, ciemā Sita arī lācis un lāču māte ar mazuļiem. Tilžas pusi es zinu mazāk, taču arī tur skolēni uz ceļa redzējuši lāču ķepu nospiedumus, pat pie bērnudārza Žīguros cilvēki redzējuši lāci,” stāstīja Mitjušina.
Dabas liegums Stompaku purvi Balvu novadā ir unikāla teritorija ar dabas bagātībām un kultūrvēsturisko mantojumu. Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks (Latvijas Zaļā partija) uzskata, ka, izstrādājot jaunā dabas lieguma Dabas aizsardzības plānu, būtu jāņem vērā arī atbildība par sekām, ja šajā teritorijā plēsīgie zvēri savairosies par daudz, kā tas ir noticis ar pelēko vilku populāciju.
“Ja zaļā kursa ietvaros, dažādu projektu ietvaros ir finansējums šo projektu radīšanai, tad ir jābūt finansējumam un institūcijām, kas veiktu regulāru monitoringu par to, kas notiek dabā, kas notiek šajās lieguma teritorijās un arī apkārtējās teritorijās. Un otra lieta – ja cilvēka saimnieciskā darbība kādā mērā tiek ierobežota, tad viņam jāsaņem atbilstoša kompensācija par šiem ierobežojumiem,” pauda Trupovnieks.
Dabas lieguma Stompaku purvi dabas aizsardzības plāna izstrādātājs Maksims Balalaikins uzskata, ka pelēko vilku un lāču populācijas saglabāšanas un paplašināšanas ideju dabas liegumā turpinās attīstīt. Turklāt jaunais Dabas aizsardzības plāns paredz arī blakusesošo teritoriju iekļaušanu liegumā. Izmaiņas skars vairākus privātos īpašumus. Taču Balalaikins uzsver, ja īpašnieki nepiekritīs, viņu īpašums netiks iekļauts lieguma teritorijā.
“Tika identificēta teritorija, kas ir būtiska nedaudz vairāk kā 100 ha platībā. Lielāko daļu teritorijas apsaimnieko Latvijas Valsts meži. Šajā teritorijā ir arī daži privātie īpašumi un, ja mēs vienosimies ar šo privāto teritoriju īpašniekiem par to iekļaušanu dabas liegumā, mēs šīs teritorijas arī pievienosim dabas liegumam,” pauda Balalaikins.
Par dabas parkā iekļaujamajām teritorijām īpašniekiem paredzētas kompensācija.
“Protams, tās nav lielas un uz šo brīdi nav pietiekamas, lai kompensētu saimniecisko darbību, bet viss mainās, un attiecīgi kompensēšanas mehānismi un summas arī var mainīties laika gaitā,” sacīja Balalaikins.
Līdz 8. augustam iedzīvotāji vēl var pašvaldībā iesniegt savu redzējumu un ieteikumus dabas lieguma Stompaku purvi dabas aizsardzības plāna papildināšanai.
Apbalvošana. 25 gadu jubileja ar sacensībām, pārsteigumiem un neaizmirstamu kopābūšanu
Žurnāla Medības augusta numurā lasi par to, cik briežu ir jānomedī
