Cope

Invazīvais ciemiņš rotans. No kurienes tas nācis un kādēļ kaitē Latvijas dabai?0


Rotans
Rotans
Publicitātes foto

Rotans (Perccottus glenii), pazīstams arī kā Amūras grundulis, ir invazīva zivju suga, kurai Latvijas ihtiofaunā nav līdzīgu sugu un kura pēdējās desmitgadēs guvusi ievērojamu uzmanību gan pētnieku, gan vides aizsardzības speciālistu vidū. Tā tiek uzskatīta par sugu, kas nodara lielu kaitējumu abinieku populācijām.

Šī asarveidīgo kārtas suga nāk no Ķīnas ziemeļaustrumiem, Ziemeļkorejas un Krievijas Federācijas Austrumāzijas daļas, tās dabiskais areāls ir Amūras upes un Japānas jūras upju baseini. Kā jau tas bieži mēdz notikt ar invazīvām sugām, sākotnēji izplatīta neapzināti, galvenokārt kopā ar zivjaudzētavu zivīm. Eiropā rotans pirmoreiz parādījās 20. gadsimta sākumā, pārvadājot karpu dzimtas zivis audzēšanai akvakultūras uzņēmumos. Vēlāk pats sāka izplatīties migrācijas ceļā, sevišķi pa upju baseiniem virzienā uz lejteci, un kopš tā laika tā populācija ir dramatiski pieaugusi, radot būtiskas sekas vietējām ekosistēmām. Pašlaik novērots Baltkrievijā, Bulgārijā, Horvātijā, Vācijā, Igaunijā, Ungārijā, Lietuvā, Moldovā, Polijā, Somijā, Ukrainā un citās Eiropas valstīs. Suga Latvijā pirmo reizi konstatēta 1974. gadā Daugavpilī. Ņemot vērā, ka tā izplatīšanās ir saistīta ar cilvēku darbību – nelegālu zivju pārvietošanu un neapzinātu izlaidi dīķos un ezeros – šīs cilvēku radītās problēmas risināšana prasa gan izpratni par sugas ekoloģiju, gan starptautisku sadarbību un vietējās sabiedrības izglītošanu.

Kur sastapt rotanu?

Rotans ir pielāgojies dzīvei dažādos apstākļos, kas ir viens no iemesliem tā izplatībai. Tas uzturas galvenokārt upju attekās, dīķos, ezeru un ūdenskrātuvju seklūdens daļā. Dod priekšroku stāvošiem ūdeņiem. Diemžēl spēj adaptēties dzīvei ūdeņos, kas nav piemēroti lielākajai daļai vietējo zivju sugu, un tolerants pret zemu skābekļa saturu ūdenī, piemēram, spēj izdzīvot ūdenstilpes gultnes dūņu slānī, periodiski izžūstošās, seklās ūdenstilpēs, kā arī līdz gultnei aizsalušās ūdenstilpēs. Sugu raksturo arī spēja sadzīvot ar cilvēka darbības sekām, piemēram, rūpniecības un lauksaimniecības piesārņotos ūdeņos, kur citas zivis nevar izdzīvot.
Suga retāk sastopama Latvijas rietumdaļā, taču potenciāli izplatīta visā Latvijas teritorijā, īpaši lielāko pilsētu – Rīgas, Daugavpils un Rēzeknes – transporta mezglos, kur rotans mitinās pilsētas dīķos un mazos ezeros.

Izskatu var atpazīt pēc specifiskās formas

Rotana ķermeņa priekšējā daļa šķērsgriezumā ir ieapaļa, aizmugurējā – no sāniem saplacināta.  Galva no augšas saplacināta, mute ar zobiem, vērsta uz augšu, bet augšžoklis pārsniedz apakšžokli. Parasti šī zivs ir 10–20 cm gara, bet var sasniegt arī 25–30 cm garumu. Svars – vidēji 350 grami.
To izceļ arī divas muguras spuras, kuru stari atšķirībā no citām asaru dzimtas zivīm nav dzeloņveidīgi. Pirmajā muguras spurā ir 6–8 nezaroti stari, otrajā muguras spurā – 1–2 nezaroti un 8–12 zaroti stari. Astes spura noapaļota, ar 1–3 nezarotiem un 7–10 zarotiem stariem. Uz muguras spuras 3–4 tumšas svītras, astes spura ar tumšiem punktiem.
Tā krāsojums ir samērā tumšs un atkarībā no ūdenstilpes rakstura un substrāta krāsas mainās no zaļganas olīvkrāsas līdz brūni pelēkai vai tumši zaļai. Mugura zaļganmelna, sāni un vēders zaļgandzeltens ar tumšiem plankumiem. Sānu krāsojums brūngani pelēks ar lieliem neregulāriem tumšiem plankumiem. Tēviņiem nārsta laikā izveidojas kupris uz pakauša, un krāsojums kļūst melns ar zaļganiem plankumiem ķermeņa sānos un uz nepāra spurām.

Ekoloģiskās sekas

Ekoloģiskās sekas, ko rada rotana invāzija, ir plašas un negatīvas. Kopā ar rotanu ūdenstilpēs ienākuši vismaz četri parazīti, kuri pirms tam nebija sastopami – kokcīdiju vienšūnis Goussia obstinata, miksosporīdiju vienšūnis Henneguya alexeevi, monogeneju tārps Gyrodactylus perccotti un lentenis Amurotaenia perccotti. Turklāt rotans ir plēsējs, kas var būtiski ietekmēt bezmugurkaulnieku daudzveidību dīķos, pilnībā iznīcinot varžu kurkuļus un tritonu kāpurus, kā arī negatīvi ietekmēt atsevišķu zivju sugu populācijas, jo ēd mazākus zivju mazuļus. Tā cīņa par pārtiku un dzīves telpu var izspiest vietējās sugas, kas savukārt ietekmē visu ūdens ekosistēmu.
Ietekme uz cilvēka veselību nav konstatēta, bet, ņemot vērā, ka suga sastopama sliktas ekoloģiskās kvalitātes ūdenstilpēs, iespējams, ka pilsētvidē ķertie rotani nav vēlami uzturā.

Vai iespējams atbrīvoties no rotana?

Aizvien vairāk zinātnieku un vides aizstāvju aicina veikt preventīvus pasākumus, lai ierobežotu tā izplatību. Tas ietver stingrākus kontroles pasākumus attiecībā uz zivju pārvietošanu un pastiprinātu uzraudzību ūdenstilpnēs, kur rotans jau ir konstatēts. Dažos gadījumos tiek izmantoti arī bioloģiskās kontroles paņēmieni, piemēram, citu plēsēju sugu ieviešana (pats rotans ir līdaku, asaru un samu barības objekts), lai samazinātu rotana populāciju, lai gan šie mēģinājumi bieži vien ir saistīti ar papildu riskiem ekosistēmai.
Lai arī rotana pilnīga izskaušana ir gandrīz neiespējama, svarīgākais ir novērst turpmāku izplatīšanos un ierobežot tā ietekmi, ja vien tiek veikti atbilstoši pasākumi. Ja suga tiek konstatēta izolētā ūdenstilpē, tā būtu jāiznīcina. Taču atrasto īpatņu likvidēšanu un dabiskās populācijas samazināšanu var veikt, ja izvēlētās metodes neietekmē citas sugas, proti, ar tīkliem, murdiņiem, makšķerējot.
Pilnīga rotana izskaušana, izmantojot mehāniskās metodes, ir iespējama lokālās, nelielās, relatīvi slēgtās ūdenstilpēs, pirms tam rūpīgi izvērtējot metodes potenciālo ietekmi uz citām ūdenstilpi apdzīvojošām sugām un vidi kopumā, kā arī visus potenciālos riskus. 

Manuālās un mehāniskās metodes:

• ūdenstilpes nolaišana uz laiku – vislabāk var izmantot nelielās, lokālās ūdenstilpēs. Pēc ūdenstilpes nolaišanas ieteicams izvākt tajā uzkrājušos nogulumu (sedimentu) slāni, vai arī apstrādāt to ar kalcija hlorīdu. Ūdenstilpes iztīrīšanas darbi jāveic rudenī pēc abinieku vairošanās cikla noslēgšanās; 
• grāvju, kas savieno ūdenstilpes, aizbēršana vai dambju veidošana – metode izmantojama lokāli, aizberot grāvjus, kas savieno ar rotanu apdzīvotas ūdenstilpes ar citām ūdenstilpēm. Metode nenodrošina rotana izskaušanu, bet tikai ierobežo tā izplatīšanos.  Grāvju aizdambēšana vai aizbēršana var ietekmēt konkrētās teritorijas hidroloģisko režīmu, tāpēc ir rūpīgi jāvērtē šīs metodes pielietošanas lietderīgums un tās potenciālā ietekme katrā teritorijā individuāli, ņemot vērā visus lokālos aspektus.

Rotana izplatības un skaita noskaidrošanai Latvijā nepieciešams veikt sugas monitoringu visā Latvijas teritorijā, tādēļ aicinām iesaistīties ikvienu. Novērojumus par rotanu var iesniegt divos veidos – vietnē www.invazīvs.lv un mobilajā lietotnē Survey123, kurā nepieciešams uzstādīt ziņošanas anketas pirms došanās dabā. Instrukcija darbam ar mobilo lietotni un anketu uzstādīšanai pieejama tīmekļvietnē www.invazivs.lv.
Vairāk par sugu arī Ozols mājaslapā!
Sugas attēli

Projektu finansiāli atbalsta Valsts Zivju fonds. Kampaņas Nevēlamie ieceļotāji informācija sagatavota ar Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR atbalstu.

Mērķis līdaka. Kā to sakaitināt laikā, kad tā neķeras. Video bloga #27 epizode

Saistītie raksti

Raksts publicēts ar Zivju fonda atbalstu

Lasi žurnālu Lielais loms!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Klausies!
Vilka statusa maiņa, stirnu slimības un kolektīvās bailes. “Šauj garām!” #251 epizode
Ekskluzīvi 3 dienas
Sintija Dozberga
Pieredze
Valgalciema bērnu laukumā brieži uzrīko tusiņu. Tas tik ir harēms! Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 3 dienas
ME
Medības
Virtuve
Visātrāk pagatavojamais ēdiens. Brieža tartars ar dzīslkātu beku sviestu. No dabas līdz galdam #10
Ekskluzīvi 5 dienas
ME
Medības
Aprīkojums
Mazliet stalbriežu riesta drāmas; trīs kritēriji, lai izvēlētos termoierīci. Video bloga #81 epizode
Ekskluzīvi 5 dienas
ME
Medības
Aprīkojums
Kad pasaulē ieskaties ar Pulsar Telos LRF XP50 aci, tai ir pavisam citas krāsas!
Ekskluzīvi Nedēļa
Sintija Dozberga
Pieredze
Lāča klātbūtni apzināju tad, kad tas metās rēkdams virsū! Aculiecinieka stāsts
Ekskluzīvi 26. septembris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Izdalīt mežakuiļiem prezervatīvus un ieskatīties lācim acīs. “Šauj garām!” #250 epizode
Ekskluzīvi 25. septembris, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Ieraudzīt skropstiņas 70 m attālumā. Vai tas ir iespējams ar budžeta klases tēmēkli?
Ekskluzīvi 20. septembris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Lācene Valkas novadā metas virsū mērniekam, tikai pēdējā brīdī apstājoties. Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 18. septembris, 2024
Sintija Dozberga
Aprīkojums
Apģērbs, kas liks lepoties, ka esi mednieks un citi labumi. Aktuālais medībām un medību sunim
Ekskluzīvi 18. septembris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Kur Tev tas ierocis mājās stāvēs – blakus gultai? “Šauj garām!” #249 epizode
Ekskluzīvi 18. septembris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Kad riesta laikā alni izdodas ievilināt ezerā. Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 17. septembris, 2024
Sintija Dozberga
Pieredze
VIDEO! Ieroci var netīrīt, bet galvenais, lai nav kļūme, kad pakaļ dzenas lācis! Kā tīrīt gludstobru?
Ekskluzīvi 16. septembris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Nenokavē! Jau šodien notiks tiešsaistes seminārs par to, kā rīkoties, satiekot meža dzīvnieku
Ekskluzīvi 13. septembris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Sarežģītākais no medību veidiem! Mednieka dienasgrāmata #32
Ekskluzīvi 12. septembris, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Rāda labāk, nekā bija cerēts. Pirmie iespaidi par termālo monokli
Ekskluzīvi 12. septembris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Vai jāpārceļ dzinējmedības un no Kurzemes un Latgali jāved briežu buļļi? “Šauj garām!” #248 epizode
Ekskluzīvi 11. septembris, 2024
ME
Medības
Virtuve
Varenskaists stirnāzis, medību piedzīvojums un rāmens! No dabas līdz galdam #9
Ekskluzīvi 10. septembris, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Kā pareizi lietot meža dzīvnieku atbaidītāju? Praktisks padoms
Ekskluzīvi 9. septembris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Lētākais un ātrākais veids, kā uzlabot savas šaušanas iemaņas, šaujot no rokas. Šaušanas skola #9
Ekskluzīvi 9. septembris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Kad jāpārlauž lāsts, briežu invāzija un buciņš trešās dienas vakarā! Medību piedzīvojums
Ekskluzīvi 5. septembris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Mācamies meklēt asinspēdu. Medību suņu apmācība. Praktiskais seminārs #45
Ekskluzīvi 4. septembris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Vairāk mēra, mazāk mežacūku. Būs jauna ziņošanas sistēma. “Šauj garām!” #247 epizode
Ekskluzīvi 4. septembris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Viegli un pozitīvi! Kā iemācīt sunim iet blakus un neraustīt pavadu
Ekskluzīvi 30. augusts, 2024
Indulis Burka
Aprīkojums
VIDEO! Zaķa ausis 77 metru attālumā – tā nav problēma!
Ekskluzīvi 30. augusts, 2024
ME
Medības
Virtuve
Stirnas šašliks ar čilli aukstajā zupā satikās. No dabas līdz galdam #8
Ekskluzīvi 29. augusts, 2024
ME
Medības
Klausies!
Atcelt staltbriežiem limitu, lai mazinātu postījumus? “Šauj garām!” #246 epizode
Ekskluzīvi 28. augusts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Vai naktī drīkst medīt briežus un vai dienā drīkst medīt ar termiķi? Video bloga #80 epizode
Ekskluzīvi 27. augusts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Lietotnes “Mednis” lamatas ūdensputnu medībās. Valters Lūsis. “Šauj garām!” ekstra #44
Ekskluzīvi 26. augusts, 2024
ME
Medības
Pieredze
VIDEO! Mirklis, kad visa dzīve pazib gar acīm. Kad pārsteidz lapsu nesagatavotu
Ekskluzīvi 25. augusts, 2024

Lasītākie