Zinātnieki uzskata, ka vaļu priekšteči dzīvodami piekrastes teritorijās, sāka baroties ar ūdensaugiem meklējot tos aizvien dziļākos ūdeņos. Līdzīga uzvedība ir novērojama arī mūsdienu briežu dzimtas dzīvniekiem. Piemēram, Kanādas aļņi mēdz baroties ar ūdens augiem. Vairāki šādi video ir atrodami interneta ārēs un tajos ir redzams, ka alnis spēj ilgu laiku aizturēt elpu, lai sasniegtu ūdens augus, kas ir pusotra, divu metru dziļumā. Visticamāk tieši tādā veidā savu ūdens ceļojumu uzsāka mūsdienu vaļu priekšteči. Citas artiodaktīļu (Artiodactyl) dzīvnieku grupas sugas meklēja papildus pārtikas avotu uz sauszemes, ar laiku, iegūstot garākas kājas, spēcīgāku muskulatūru, labāku redzi, lai izdzīvotu mežos un klajumos un izvairītos no plēsējiem.
Ģenētiskie pierādījumi un fosiliju atradumi
Mūsdienu zinātniskās metodes ir sniegušas pārliecinošus pierādījumus par vaļu un briežu kopīgo izcelsmi. Ģenētiskie pētījumi, salīdzinot šo dzīvnieku DNS ar to tuvākajiem radiniekiem, ir atklājuši kopīgas ģenētiskās īpašības, kas apstiprina viņu saistību. Vaļu un briežu embriji ir ārkārtīgi līdzīgi agrīnajās attīstības stadijās. Plus abu šo sugu grupu dzīvnieki ir zīdītāji.
Turklāt paleontoloģiskie atradumi, piemēram, pārejas fosilijas Pakicetus un Ambulocetus, sniedz taustāmus pierādījumus par pāreju no sauszemes zīdītājiem uz pilnībā ūdenī dzīvojošiem vaļiem.
Vaļi
Vaļi, šie iespaidīgie jūras zīdītāji, pieder pie cetožu (Cetacea) dzimtas. Miljonu gadu gaitā daži artiodaktili no grupas Mesonychia pakāpeniski pārgāja no sauszemes dzīves uz ūdens vidi, attīstoties par vaļiem, kādus mēs tos pazīstam šodien. Šīs pārejas laikā notika nozīmīgas anatomiskas izmaiņas – ekstremitātes pārveidojās par pleznām, ķermenis kļuva aerodinamiskāks, lai uzlabotu peldēšanas efektivitāti, un nāsis pārvietojās uz galvas augšdaļu, veidojot izpūtējcaurumus.
Brieži
Savukārt citā evolūcijas koka atzarā palika brieži, kas pieder pie briežu dzimtas (Cervidae). Šie graciozie zālēdāji palika uz sauszemes, pielāgojoties dažādām sauszemes ekosistēmām. Viņu evolūcija ietvēra specializētus zobus veģetācijas košļāšanai, asu maņu attīstību plēsēju pamanīšanai un iespaidīgus ragus, kas galvenokārt tiek izmantoti pārošanās rituālos un dominances izrādīšanā.
Kopīgais sencis un līdzīgās īpašības
Vaļu un briežu kopīgais sencis dzīvoja pirms miljoniem gadu un tam piemita īpašības, kas raksturīgas abām grupām. Šis sencis, visticamāk, bija artiodaktils ar pāra pirkstu skaitu katrā kājā un noteiktu auss kaulu struktūru. Laika gaitā, pielāgojoties atšķirīgām vidēm, šo dzīvnieku fiziskās īpašības mainījās, taču ģenētiskās līdzības joprojām saglabājas, atklājot viņu dziļo radniecību.
Vaļu un briežu kopīgā izcelsme ir apliecinājums pārsteidzošajai daudzveidībai, kas ir attīstījusies evolūcijas gaitā. Lai gan šo dzīvnieku izskats un dzīvesveids ir krasi atšķirīgi, tos vieno sena radniecība, kas savieno cauri laikam. Viņu evolūcijas pētīšana ne tikai paplašina mūsu izpratni par dabu, bet arī uzsver dzīvības savstarpējo saistību uz Zemes. Zinātnei turpinot atklāt mūsu planētas vēstures noslēpumus, vaļu un briežu stāsts atgādina, ka pat visnegaidītākās saiknes var atklāties evolūcijas stāstījuma pavedienos.
Lasi arī aktuālajā žurnāla Lielais loms numurā!
Jaunākais žurnāla Lielais loms numurs ir klāt!
Lasi žurnālu Lielais loms!
