Ir viegli un skaisti runāt par to, ka vajag palielināt lielo plēsēju un vispār dzīvnieku skaitu kopumā, tomēr visa šī retorika beigu beigās atduras pret virkni problēmu. Pieaugot dzīvnieku skaitam, pieaug arī problēmas, konflikti. Brīžiem gan liekas, ka bieži vien antimednieku attieksme ir tāda, it kā viņi dzīvotu kādā paralēlā pasaulē vai dimensijā, sak, ir taču tik skaisti, ka mežos dzīvo daudz lielo plēsēju, kāpēc šī aina jāsabojā ar statistiku? Bet statistika ir neapgāžama. Nav saprotams, kādēļ mēs no kaimiņiem igauņiem gribam paņemt tikai to, kas mums šķiet skaisti, bet ignorēt to, kas nāk komplektā ar pieaugošu lielo plēsēju populāciju. Te būs viens piemērs. Igaunijā ir liela un stabila lāču populācija, lūšu medības nenotiek, lai gan populācija aug, tāpat arī stabila vilku populācija. Tas savukārt korelē ar citiem faktoriem.
2025. gads Igaunijā var izrādīties bēdīgi vēsturisks attiecībā uz plēsēju bojāeju satiksmes negadījumos. Igaunijas Mednieku savienības (EJS) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos uz valsts ceļiem gājuši bojā jau 12 lūši, kas ir ievērojams pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu to pašu periodu, kad tika reģistrēti tikai septiņi gadījumi. Visā 2024. gadā kopumā tika reģistrēti 25 lūšu nāves gadījumi uz ceļiem. Statistikas analīze rāda, ka visbiežāk negadījumi notiek gada otrajā pusē, tādēļ šie agrīnie skaitļi liecina par satraucošu tendenci, kas varētu novest pie jauna letālo negadījumu rekorda.
CSN, kuros iesaistīti lielie plēsēji 2017.–2024.
Reģionālais griezums – koncentrācija piepilsētās
Lielākā daļa šī gada negadījumu reģistrēta Tartu un Harju apriņķos (katrā četri gadījumi), kā arī Pelvas, Raplas un Valgas apriņķos (katrā divi gadījumi). Šāda koncentrācija piepilsētu reģionos liecina, ka plēsēji kļūst arvien mobilāki, meklē barību vai pārvietojas caur apdzīvotām teritorijām, kur viņus sagaida liels transporta plūsmas risks.
EJS projekta vadītājs Urmass Salmu uzsver, ka arvien pieaugošā infrastruktūras attīstība, mežu fragmentācija un dzīvnieku pārvietošanās paradumi ir galvenie iemesli negadījumu skaita pieaugumam. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir brīdinājuma sistēmu nepietiekamība un dzīvnieku migrācijas ceļu nepārdomāta pārklāšanās ar lielceļiem.
Risinājumi, kas tiek piedāvāti:
– brīdinājuma zīmju uzstādīšana īpaši dzīvnieku aktīvajos pārvietošanās koridoros;
– ātruma ierobežojumu ieviešana dzīvnieku migrācijas periodos;
– autovadītāju izglītošana par dzīvnieku uzvedību un reakcijām;
– ekoduktu un apžogojumu izbūve – infrastruktūras risinājumi, kas citur Eiropā jau tiek veiksmīgi ieviesti.
Salīdzinājums ar Latviju un citām valstīm
Līdzīgi procesi novērojami arī Latvijā, kur ar dzīvniekiem saistīto ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaug katru gadu, īpaši attiecībā uz mežacūkām un stirnām, bet novēroti arī vilku un lūšu bojāejas gadījumi. Diemžēl precīzu centralizētu statistiku par lielajiem plēsējiem Latvijā vēl trūkst, un tas apgrūtina efektīvu novēršanas pasākumu plānošanu.
Savukārt Skandināvijas valstīs, piemēram, Zviedrijā un Norvēģijā, kur šādi gadījumi arī ir aktuāli, tiek pielietoti visaptveroši risinājumi: gan dzīvnieku ceļu marķēšana ar sensoru tehnoloģijām, gan inteliģentas vadības sistēmas, kas brīdina autovadītājus reāllaikā. Igaunija šādu līmeni vēl nav sasniegusi, bet notiek datu apkopošana un riska zonu kartēšana.
Lūšu un citu plēsēju bojāeja uz ceļiem nav tikai dzīvnieku aizsardzības jautājums – tas ir arī sabiedrības drošības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jautājums.
Bīstamība neaprobežojas ar ceļiem – arī dzelzceļš kļūst liktenīgs
Papildus automašīnu radītajām briesmām, arvien biežāk plēsēji iet bojā dzelzceļa negadījumos. Kā ziņo EJS, naktī uz 22. aprīli Viljandi apriņķī Auksi ciemā notika traģisks negadījums, kurā vilciens notrieca pieaugušu lāci, kura svars bija aptuveni 140 kilogrami.
Saskaņā ar Lembitu mednieku kluba vadītāja Prīta Vahtramees teikto, lācis pārvietojies no sava zināmā ziemošanas apvidus, kas atradās vien pāris kvartālus no notikuma vietas, un, šķērsojot sliedes, tika notriekts. Šis negadījums uzskatāmi parāda, ka pieaugošā plēsēju populācija Igaunijā – pašlaik lēsta ap 1160 lāču – arvien biežāk nonāk konfliktā ar cilvēka infrastruktūru, un ne tikai ceļiem, bet arī dzelzceļiem.
Problēmas arī citās valstīs
Rumānijā lāču populācija un to mijiedarbība ar cilvēku infrastruktūru, īpaši ceļu satiksmi, ir kļuvusi par nopietnu problēmu. Valstī dzīvo 8000 līdz 13 000 brūno lāču, kas ir lielākā populācija Eiropā ārpus Krievijas. Šī augstā populācija ir izraisījusi pieaugošu konfliktu skaitu starp cilvēkiem un lāčiem, tostarp satiksmes negadījumus, kuros bojā iet gan dzīvnieki, gan cilvēki.
Lai risinātu šo problēmu, Rumānijas valdība ir ieviesusi dažādus pasākumus, tostarp lāču populācijas regulēšanu un infrastruktūras uzlabojumus, piemēram, dzīvnieku pāreju būvniecību un ceļu nožogojumu uzstādīšanu. Tomēr eksperti uzsver, ka nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ietver arī sabiedrības izglītošanu un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu, lai samazinātu lāču pievilināšanu apdzīvotās vietās. Šie pasākumi ir būtiski, lai nodrošinātu gan cilvēku, gan dzīvnieku drošību un veicinātu līdzsvarotu līdzāspastāvēšanu starp cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem Rumānijā.
Interesanti, ka saskaņā ar pētījumu, kas analizēja lāču bojāeju uz ceļiem un dzelzceļiem Slovākijā no 2000. līdz 2010. gadam, tika konstatēti vismaz 47 gadījumi, kad lāči gājuši bojā sadursmēs ar transportlīdzekļiem. No tiem 68% bija sadursmes ar automašīnām, bet 32% – ar vilcieniem. Negadījumi visbiežāk notikuši jūnijā, septembrī un oktobrī, un lielākā daļa bojāgājušo bija līdz trim gadiem veci tēviņi. Analīze arī parādīja, ka negadījumu vietas bieži atradās mežu un lauksaimniecības zemju tuvumā, kas palielina risku šādām sadursmēm. Šobrīd nevaram atrast aktuālāku statistiku, bet ir skaidrs, ka problēma ir ne tikai ceļi, bet arī vilcieni.
Noslēgumā
Ja runājam par Latviju, tad šķiet, ka šobrīd mēs dzīvojam tādā kā sapnī, ignorējot potenciālos riskus. Šobrīd gadījumi ir, bet ne tik bieži, lai sāktu uztraukties, vai arī šie gadījumi statistikā parādās, bet neviens tiem šobrīd nepievērš uzmanību. Vai vispār kādam šobrīd ir darbības plāns, kā rīkoties, ja uz ceļa tiek savainots lācis? Vai to izseko, kas to izseko, kas notiek tālāk. Vai vispār kāds var iedomāties, cik bīstams cilvēkiem var kļūt šāds dzīvnieks? Rumānijā ir bijuši gadījumi, ka ceļu satiksmes negadījumā cietušais lācis, kurš vēl dzīvs, bet nekur aiziet nevar, guļ uz ceļa stundām lielās mokās, kamēr cilvēki kārto birokrātiskus papīrus, jo nedrīkst taču nogalināt aizsargājamu dzīvnieku. Vai no šādām situācijām lāčiem un citiem plēsējiem kļūst labāk? Ticiet man, tiklīdz būs šādi gadījumi, atbildīgās iestādes nebūs gatavas reaģēt. Labi, ja dzīvnieks palicis uz ceļa, bet ko darīt, ja tas ievainots aizgājis? Cerēt, ka tas kaut kur klusi nomirs? Citās valstīs, it īpaši Skandināvijā, mednieki aktīvi tiek iesaistīti uz ceļiem ievainotu dzīvnieku izsekošanā. Latvijā mēs šo visu vienkārši tā izdevīgi ignorējam. Kamēr antimednieki cepas par to, ka mēs medījam vilkus, tikmēr desmitiem dzīvnieku mokošā nāvē iet bojā kaut kur mežā pēc ceļu satiksmes negadījumiem.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
Kāda ierēdnim daļa, ar kādu kalibru mednieks medī mežacūku! “Šauj garām!” #282 epizode
Žurnāla Medības maija numurā lasi par ballistisko kalkulatoru
