Avots: Igaunijas Mednieku asociācija
5. novembrī nāca negaidīta ziņa, ka vilku medības Igaunijā tiek apturētas līdz 4. decembrim. Ekstrēmi zaļā organizācija šā gada nomedīšanas limitu ir apstrīdējusi tiesā, līdz ar to arī medības ir apturētas. Līdz lēmuma pieņemšanas tiesā, vilku medības šobrīd nenotiek. Tās ir apturētas līdz decembra sākumam.
Taču īsi pēc vilku medību apturēšanas lauksaimnieki vērsušies pie premjerministra ar oficiālu vēstuli, pieprasot sakārtot situāciju un uzsākt saprātīgu vilku apsaimniekošanu, pretējā gadījumā norādot uz to, ka aizkopības nozare vairs Igaunijā vilku dēļ pastāvēt nevar. Tāpat lauksaimnieki arī uzsākuši petīciju, aicinot pievērst uzmanību samilzušajai vilku problēmai.
Atbalsts bioloģiskajai daudzveidībai
Mednieki nebūt neaicina likvidēt visu vilku populāciju un citus plēsējus Igaunijas dabā. Tieši pretēji, mednieki visādi atbalsta bioloģisko daudzveidību un cenšas panākt dabisku līdzsvaru arī savā darbībā – medībās. Zinātne un pētniecība ir viens no būtiskākajiem ceļvežiem šajā sakarā. Nevar aizmirst arī par lielo plēsēju apsaimniekošanas plānu un vienošanās starp dažādām ieinteresētajām pusēm.
Gan pētījumi, gan monitoringa dati, gan pašreizējais apsaimniekošanas plāns ir balstīts kā uz zinātni, tā reālajā dzīvē gūtajiem datiem. Visi šie pētījumi un monitoringa dati liecina, ka šobrīd vilku populācijai Igaunijā klājas labi. Tomēr savvaļā viss ir saistīts, un to skaits, kas ievērojami pārsniedz maksimālo pieļaujamo populācijas apjomu, saskaņā ar apsaimniekošanas plānu, sāk ietekmēt citus medījamos dzīvniekus, kas nodrošina pelēkā plēsēja barības bāzi. Strauji ir samazinājies stirnu un aļņu skaits.
Vai zinātnei vairs nav nozīmes?
Igaunijas Mednieku savienība ik dienu saņem jaunāko informāciju un šausminošas fotogrāfijas ar vilku pastrādātajiem nedarbiem – nokostiem mājdzīvniekiem un mājlopiem. Turklāt vilki arvien bezkaunīgāk savus nedarbus veic tieši apdzīvotās vietās un mājsaimniecību pagalmos. Nekad iepriekš vilku uzbrukumi nav notikuši šādā mērogā.
Aitkopji gan apgalvo, ka dažviet vilku uzbrukumu skaits ir samazinājies, taču tas lielā mērā saistīts ar to, ka slēgta virkne saimniecību, savukārt citās saimniecībās krietni samazinājies aitu skaits.
Igaunijas Mednieku savienība ir neizpratnē par to, kāda ažiotāža šobrīd sacelta vilku sakarā. Tas liek uzdot neskaitāmus jautājumus, tostarp vai zinātne, pētījumi un pieredze ir mazāk svarīgāka par kāda indivīda emocijām un kaprīzēm? Bet varbūt tās ir komerciālās interesēs – parādīt tūristiem vilku vai lūsi un gūt peļņu?
Vai valsts iestāžu pētījumi un ekspertu dati patiešām nav vērā ņemami? Vai mājdzīvnieku masveida bojāeja tiešām nav arguments? Vai mājdzīvnieku, to īpašnieku un viņu bērnu asaras nav vērā ņemamas?
Kas ir jādara, lai atgūt veselo saprātu un izpratni par dabas pasauli? Vai tiešām sabiedrība nespējam saprast, ka vienas vai divu sugu aizsardzība uz citu sugu rēķina nav ilgtspējīga.
Neskaidrības vairāk nekā saprašanas
Igaunijas Mednieku savienība ir patiesi neizpratnē par notiekošo, turklāt neskaidrību kļūst tikai un vienīgi vairāk. Ir daudz neatbildētu jautājumu, tostarp – kas būs atbildīgs par medību lieguma laikā nodarītajiem zaudējumiem.
Medību liegums nav risinājums ilgtermiņā. Sabiedrība un organizācijas vēlas noteiktību, un, protams, no valsts un tās iestādēm tiek sagaidīts, ka tās to nodrošinās.
Tā kā vilku medības ir apturētas un mednieki pašlaik nespēj kontrolēt plēsēju skaitu lauku apvidos, tiek lūgts mājlopus un mājdzīvniekus turēt slēgtās telpās, kur plēsēji tiem nespēj piekļūt.
Par dzemdību pieņemšanu pirtiņā, medīgiem suņiem un aļņu samazinājumu, . “Šauj garām!” #256 epizode
Abonē 2025. gadam ar pielikumiem un saņem 3 tematiskos pielikumus.
👉 Abonē 2025. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam LIELO KOMPLEKTU: Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | viss portāls
Abonē žurnālu Medības 2025. gadam
Žurnāla Medības novembra numurā lasi – vai ar alni viss it slikti!
