“Parādījusies jauna aktualitāte ieroču aprites jomā, pie kuras strādā gan medniekus pārstāvošās organizācijas, gan Valsts policija. Būs nepieciešams arī Zemkopības ministrijas atbalsts. Ir jāgroza Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē ieroču glabāšanu gan medībās, gan pēc medībām, gan medību pārtraukumos,” skaidro Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
“Nepieciešams šo jomu sakārtot, lai tā būtu visiem saprotama, izpildāma un nebūtu interpretācijas iespēju, pārpratumu. Lielai daļai Latvijas mednieku medības saistās ar izbraukumu uz vairākām dienām. Līdz šim nebija precedentu, kas norādītu uz esošās kārtības trūkumiem, bet šobrīd atsevišķu censoņu dēļ tādi ir un nepieciešams situāciju vērst par labu.
Nezūdoša aktualitāte ir arī Covid-19 un ar to saistītie ierobežojumi, kas attiecināmi arī uz medībām un ar tām saistītajiem procesiem. Zemkopības ministrija noteikusi, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas kontekstā medības ir saimniecisks pakalpojums. Pēc būtības medības ir mežsaimniecības un lauksaimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras ietvaros puses uz līgumu pamata uzņemas un pilda savstarpējās saistības – veic saimniecisku pakalpojumu zemes īpašniekiem un sabiedrībai kopumā. Medību procesa īstenošanai ir būtiska ietekme ne tikai uz personu un sabiedrības drošību, bet arī uz ražojošajām nozarēm un valsts ekonomiku kopumā. Medības ar traucēšanu vai dzinējmedības notiek brīvā dabā medību platībās, kur ir iespējams ievērot visus individuālos drošības pasākumus – distancēšanos, higiēnas un dezinfekcijas līdzekļu lietošanu un citus. Zinot medību vadītāju kompetenci, infekcijas riski dzinējmedībās ir samazināmi līdz minimumam.
Ceram, ka infekcijas izplatība tiks ierobežota un apturēta un nākamgad varēsim atsākt mednieku festivāla Minhauzens organizēšanu. Līdz ar to turpinās darbs pie vietas izvēles un nepieciešamajiem saskaņojumiem, jo, visticamāk, festivāla norises vieta tiks mainīta.
Aktualitāti nav zaudējuši arī meža dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Darba grupa šajā jautājumā turpina meklēt labākos iespējamos piedāvājumus, lai šīs problēmas atrisinātu. Jāsaka, lielākoties tās nav attiecināmas uz visu Latvijas teritoriju. Tās ir attiecināmas uz atsevišķiem reģioniem un visbiežāk uz atsevišķām lokālām vietām. Protams, šie gadījumi izskan skaļi, un to nedrīkst nenovērtēt. Ir jābūt mehānismiem, kā šīs problēmas konkrētās vietās risināt.
Turpinās arī medību lietotnes izveide, un līdz novembra beigām bija solīts radīt darbojošos demonstrācijas versiju, lai to varētu pilnveidot. Šobrīd gan jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, taču lietotnei jābūt tādai, kādu to esam iecerējuši, ķeroties pie šī projekta.
Medību noteikumos rakstīts, ka 1. decembrī sākās lūšu medību sezona. Taču tā nenotiks. Ir Valsts meža dienesta un Valsts mežzinātnes institūta Silava izstrādāts priekšlikums, ko izdiskutēja darba grupā ar mednieku organizācijām, meža īpašniekiem un Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem, ka saglabājam pagājušā gada pieeju. Sezona sāksies 1. janvārī, un limits varētu būt atbilstošs pagājušajā gadā nomedīto dzīvnieku skaitam – 70 lūšu. Limits būs nedaudz samazināts. Viens gads ir par maz, lai izdarītu secinājumus. Mednieki ir bijuši aktīvi, ziņojot par lielo plēsēju klātbūtni, un ir daudz vairāk informācijas. Pašreizējais zinātnieku secinājums – lūšu populācija ir normāla un situācija nepasliktinās, drīzāk uzlabojas.
Medniekus aicinu arī turpmāk aktīvi iesaistīties un ziņot par visiem dabā pamanītājiem lielo plēsēju klātbūtnes pierādījumiem.
Tāpat novēlu visiem gaišus Ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu, ar cerību, ka jaunajā gadā mums vairs nebūs jācīnās ar tām problēmām, kuras šogad nedeva mieru!”
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
