Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ieroču aprites likumā un no 12.02.2024. līdz 23.02.2024. notiek publiskā apspriešana.
Kā teikts likumprojekta anotācijā, tā mērķis ir sakārtot normatīvo vidi ieroču apritē e-pakalpojumu attīstībai, tādējādi izveidojot arī jaunu Ieroču reģistru, attīstot e-pakalpojumus, samazinot administratīvo slogu ieroču īpašniekiem un ieroču komersantiem, pilnveidot komunikāciju ar klientu, veicinot informācijas apmaiņas procesus ar Valsts policiju drošā saziņas kanālā, kā arī iesaistīties valsts pārvaldes digitālas transformācijas procesos, nodrošinot nacionālo ieroču licenču un ieroču atļauju pāreju uz digitālu dokumentu apriti garantējot sabiedrības drošību.
Ar likumprojektu iespējams iepazīties šeit!
Šeit informācija no anotācijas
Iesniegumu ieroču atļaujas vai licences saņemšanai komercdarbības veikšanai ar ieročiem personas iesniedz papīra formā vai elektroniski, parakstot ar elektronisko parakstu. Dažiem iesniegumiem ieroču aprites tiesiskajā regulējumā ir iesnieguma paraugs, bet daži iesniegumi tiek iesniegti brīvā formā. Iesniegtajam iesniegumam tiek pievienoti ar ieroču atļauju saņemšanu saistīto dokumentu kopijas un iesniedzēja fotogrāfija. Analoģiski tiek iesniegti iesniegumi licences saņemšanai, pievienojot dokumentu kopijas, izņemot, ja informāciju par dokumentu ir iespējams atrast valsts iestāžu un institūciju uzturamās informācijas sistēmās. Normatīvajos aktos noteiktajos termiņos iesniedzēji saņem papīra formā izsniegto ieroču atļauju vai papīra formā parakstīto licenci vai ar e-parakstu parakstīto licenci. Ieroču atļauju iesniedzējs var saņemt tikai personīgi Valsts policijas struktūrvienībās rindas kārtībā. Bieži vien, lai saņemtu ieroču atļauju, iesniedzējs mēro vairākus desmitus kilometrus no savas dzīves vietas līdz Valsts policijas struktūrvienībai un izstāv rindu, lai saņemtu ieroču atļauju, ar savu parakstu apliecinot ieroču atļaujas saņemšanu. Savukārt licences komercdarbības veikšanai ar ieročiem komersanti bieži vien joprojām izvēlās saņemt papīra formā, lūdzot nosūtīt papīra licences uz uzņēmuma juridisko adresi ierakstītā vēstulē, bet dažreiz izvēlas tās saņemt personīgi Valsts policijā, parakstoties žurnālā par licences saņemšanu. Personīgi saņemt licenci komercdarbības veikšanai ar ieročiem ir iespējams tikai vienā Valsts policijas struktūrvienībā, kas atrodas Rīgā. Atteikuma gadījumā izsniegt ieroču atļauju vai licenci, kā arī ieroču atļaujas vai licences darbības apturēšanas vai anulēšanas gadījumā Valsts policija izdod administratīvos aktus un paziņo adresātiem Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā, bet katrs gadījums tiek izvērtēts atsevišķi un saziņai ar adresātu tiek izmantoti dažādi oficiāli komunikācijas kanāli. Tomēr, izvērtējot prakses datus, var konstatēt, ka bieži vien simtiem ieroču īpašnieku administratīvais akts tiek nosūtīts uz deklarēto dzīvesvietu ar Valsts policijas struktūrvienības vadītāja parakstu papīra formā ierakstītā vēstulē.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centra informācijas sistēma “Ieroču reģistrs” nav paredzēta funkcionalitāte, lai persona varētu tiešsaistē pieteikt ieroču atļauju, saņemt ieroču atļauju digitāli, starp ieroču īpašniekiem attālināti veikt ieroču parreģistrācijas procesu. Vienlaikus arī ieroču komersanti nevar piekļūt Ieroča reģistram tiešsaistē, lai pārliecināties par personai izsniegtās ieroču atļaujas autentiskumu un piešķirtām tiesībām iegādāties ieroci ar atbilstošo munīcijas kalibru vai tiesībām realizēt ieroci ieroču veikalā. Ņemot vērā minēto, Ieroču aprites likums un tām pakārtoti normatīvie akti nacionālā līmenī uztur papīra ieroču atļauju apriti. Valsts policijas papīra formā izsniegtā ieroču iegādāšanās atļauja vai ieroča realizēšanas atļauja ir vienīgais iespējamais pierādījums ieroču komersantam par attiecīga darījuma tiesisko iespējamību. Savukārt Valsts policijas izsniegtās papīra ieroča glabāšanas vai ieroča nēsāšanas atļaujas ir vienīgais pierādījums, ko uzrāda ieroču īpašnieks ieroču komersantam, lai iegādāties ieroča atļaujā minētam ierocim atbilstoša kalibra munīciju. Savukārt ieroču pārreģistrācijas procesu starp ieroču īpašniekiem nodrošina Valsts policija. Atbilstoši ieroču aprites tiesiskajam regulējumam ieroču pārreģistrācijas procesu var veikt tikai tāda Valsts policijas struktūrvienība, kuras uzskaitē ir attiecīgs šaujamierocis. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, kas vēlas iegādāties cita ieroča īpašnieka ieroci, dažreiz ir nepieciešams braukt simts un vairāk kilometru, lai nonāktu attiecīgajā Valsts policijas struktūrvienībā, kurā ierocis ir reģistrēts, lai saņemtu ieroča pārreģistrācijas pakalpojumu. Ņemot vērā minēto, Ieroču aprites likuma IV nodaļā ir atrodams ļoti detalizēts ieroču atļauju veidu uzskaitījums ar skaidrojumu par katru ieroču atļaujas veidu un to nozīmi ieroču apritē, lai būtu iespējams nodrošināt ieroča izsekošanu un apliecināt katru secīgu soli ieroča iegūšanai īpašumā, Valsts policijai saņemt atgriezenisko saiti pēc ieroča iegādāšanās vai ieroča realizācijas un nodrošināt to turpmāko reģistrāciju uz jaunā īpašnieka vārda, kā arī nodrošināt to turpmāko kontroli ieroča glabāšanas vietā. Tomēr šāds risinājums, kas sevi ilgstoši pierādījis kā drošs rīks ieroču izsekojamības procesa nodrošināšanai veido lielo administratīvo slogu gan personām, kas iegādājas savu pirmo ieroci, gan ieroču īpašniekiem, kas iegādājās vai realizē ieročus, kā arī ieroču komersantiem un Valsts policijai. Pie iespējamas ieroču īpašnieka e-lietas un ieroča komersanta e-lietas izveides Ieroču reģistrā, kā arī nacionālo ieroču atļauju digitalizācijas būtu iespējams šo procesus pārskatīt un Ieroču reģistrā izveidot ar mūsdienu tehnoloģiju starpniecību atbilstošos efektīvus risinājumus, kas samazinātu administratīvu slogu gan ieroču īpašniekiem, gan ieroču komersantiem, gan Valsts policijai. Turklāt nacionālo ieroču digitalizācijas process maksimāli samazinātu ieroču aprites drošības riskus, ka nacionālajā ieroču apritē varētu nonākt viltotās ieroču atļaujas nelegālu darbību īstenošanai.
Šobrīd Ieroču aprites likuma 35.panta trešajā daļā ir iekļauts nosacījums, kas nosaka, kam ieroču īpašnieks varētu uz laiku nodot atbildīgai glabāšanai šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un šaujampulveri, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus. Attiecīgs risinājums neaptver visus iespējamus ieroču aprites subjektus, kam ir izveidota un tiek uzturēta atbilstoša infrastruktūra ieroču drošai glabāšanai. Šobrīd Ieroču aprites likuma 35.panta trešajā daļā ir minētas tikai juridiskās personu ieroču glabātuves. Attiecīgo regulējumu būtu nepieciešams pilnveidot.
Ieroču aprites likuma 51.pantā ir noteikts, ka trešās valsts pilsonis, kurš saņēmis pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, ir tiesīgs Latvijā ievest un pastāvīgi glabāt medībām, sportam, pašaizsardzībai vai kolekcijai klasificētus ieročus un munīciju, ja Valsts policija ir izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju, kā arī ieroča pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju un pēc ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas ievešanas Latvijā, pamatojoties uz trešās valsts kompetentās iestādes izsniegto ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas izvešanas atļauju, Valsts policija ir izsniegusi ieroča glabāšanas atļauju, nēsāšanas atļauju vai ieroču kolekcijas atļauju. Savukārt Ieroču aprites likuma 14.panta sestajā daļā, septītajā daļā, astotajā daļā un devītajā daļā ir noteikts konkrēts trešo valstu uzskaitījums. Ņemot vērā minēto, Ieroču aprites likuma 51.pants būtu precizējams.
Ieroču aprites likuma 23.panta “Ieroča atļaujas izsniegšanas aizliegumi” 7.punktā un 74.pantā “Licences izsniegšanas ierobežojumi” g) punktā minētie administratīvie pārkāpumu nosaukumi (sīkais huligānisms un ļaunprātīga nepakļaušanas policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai) vairs neatbilst Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – administratīvo sodu likums) no jauna definētajiem administratīvo pārkāpumu nosaukumiem ar analoģisku dispozīciju. Attiecīgās tiesību normas ir jāprecizē.
Ieroču aprites likuma 87.pants nosaka subjektu loku, kas Ieroču reģistrā iekļauj noteikto informācijas apjomu, Ieroča reģistra pārzini un uzturētāju, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam noteikt Ieroča reģistra funkcionālo darbības kārtību. Var secināt, ka valstī nav izveidots un nepastāv vienots valsts un pašvaldības institūciju bruņojuma uzskaites reģistrs. Ņemot vērā, ka publiskās pārvaldes iestāžu un institūciju sistēmā nav institūcijas, kas veido vienotu politiku bruņojuma apritē, kā arī uzrauga citu iestāžu un institūciju bruņojumu, nav nepieciešams veidot arī vienotu bruņojumu uzskaites reģistru, jo katra valsts un pašvaldības institūcija pati ir atbildīga par sava uzskaitē esošo bruņojuma iegādi, to apriti un atsavināšanu. Ņemot vērā minēto, var secināt, ka nav nepieciešamības šādas ziņas uzturēt Ieroču reģistrā un apstrādāt, veidojot papildus administratīvo slogu Iekšlietu ministrijas Informācijas centram.
Ieroču aprites likuma 27.panta piektā daļa nosaka, ka ārstniecības iestāde ziņas par personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem ievada Ieroču reģistrā un Licenču un sertifikātu reģistrā. Ieroču aprites likuma 27.panta sestās daļas 3.punkts paredz noteikt informācijas apjomu un kārtību, kādā ārstniecības iestādes iekļauj Ieroču reģistrā un Licenču un sertifikātu reģistrā ziņas par personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem. Ieroču aprites likuma 28.panta ceturtā daļa nosaka, ka Valsts policija reģistrē Licenču un sertifikātu reģistrā ziņas par personām, kuras nokārtojušas šā panta otrajā daļā minēto kvalifikācijas pārbaudījumu. Saskaņā ar Ieroču aprites likuma 29.panta otro daļu Valsts meža dienests reģistrē Licenču un sertifikātu reģistrā ziņas par personām, kuras nokārtojušas šā panta pirmajā daļā minēto praktisko eksāmenu. Šobrīd informācija par pretendentiem ieroču atļaujas saņemšanai, ka arī informācija, kas ir nepieciešama ieroču īpašnieku kontrolei tiek uzkrāta divās Iekšlietu ministrijas Informācijas sistēmās – gan Ieroču reģistrā, gan Licenču un sertifikātu reģistrā. Attiecīga pieeja rada ievērojamo administratīvo slogu Valsts policijas amatpersonām, veicot pretendentu atbilstības izvērtēšanu ieroču aprites tiesiskajā regulējumā ietvertajām prasībām, kā arī veicot ieroču īpašnieku kontroli. Attiecīgo informāciju būtu nepieciešams ievadīt un uzkrāt vienā Iekšlietu ministrijas informācijas sistēmā – Ieroču reģistrā.
403 drošības pārkāpumi un 29 nelaimes gadījumi…. “Šauj garām!” #218 epizode
Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | e-žurnāls Mednieks/Makšķernieks
