Briežu populācijas un tās radīto postījumu pieaugums. Tas ir karstu diskusiju un tiesību aktu grozījumu ierosinājuma iemesls pēdējos gados. Lauksaimnieki un meža īpašnieki sūdzas par briežu populācijas radīto postījumu palielināšanos un, protams, arī ar to saistītiem izdevumiem un pieprasa no medniekiem medīt vairāk briežu. Vienlaikus arī Āfrikas cūku mēris nekur nav pazudis. Mežacūku populācijas kontrole ir jāturpina tieši tādā pašā garā kā līdz šim kopš 2014. gada.
Mežacūkas ir atļauts medīt visu gadu, bet briežu medību sezona, lai arī pagarināta un diferencēta, tomēr zināmā mērā medniekus ierobežo. Pamatā staltbriežu medības notiek rudenī un ziemā. Tam par iemeslu ir ne tikai ētiski, bet arī praktiski apsvērumi – vasarā medījums bojājas strauji. Uzpircēji vairs nepieņem liemeņus no klubiem, kam nav dzesētavu.
Absolūtais vairākums mednieku saprotamu un nedaudz sentimentālu iemeslu dēļ izvēlas nemedīt briežu teļus un briežu mātītes vasarā. Kā izriet no Medību noteikumiem, vasarā ir iespēja medīt arī līdz divus gadus vecus staltbriežu buļļus – tā dēvētos špīserus. Nevajag jaukt ar tautā sauktajiem dūrējiem, kas ir selektīva veida pieauguša staltbrieža tēviņa trofeja bez kroņa un augšējiem žuburiem – sava veida zobens. Tas var veidoties uz viena vai uz abiem ragiem, taču šāda buļļa ragiem būs arī citi žuburi. Šāds dzīvnieks ir ļoti bīstams pārējiem briežu buļļiem, taču tādu drīkst sākt medīt tikai no pirmā septembra.
Visu rakstu lasi žurnāla Medības maija numurā vai portālā lasi.lv.
Savādi rituāli ar asinīm, kā pazust ar asinspēdu suņiem un lapsas kotletes. No dabas līdz galdam #18
Žurnāla Medības maija numurā lasi par ballistisko kalkulatoru
