Cik reti Latvijas mežos iespējams ieraudzīt šādu dzīvnieku? Redakcija saņēmusi gan video, gan foto materiālu, ko iesūtījis Kristaps Baumanis. Cenas tīreļa mežos fiksēts ļoti gaišas krāsas dambriedis, kas pārvietojas kopā ar normālas krāsas sugas pārstāvjiem. Video materiāls ļauj pārliecināties, ka dzīvnieks uzvedas dabiski un brīvi, savukārt fotogrāfijas sniedz iespēju detalizētāk aplūkot tā neparasto ārējo izskatu.
Balts vai ļoti gaišs dambriedis savvaļā ir reti sastopams. Visbiežāk šādu izskatu var izskaidrot ar leikismu vai retāk – albīnismu. Leikisms ir ģenētisks pigmentācijas traucējums, kurā dzīvniekam daļēji vai pilnībā trūkst krāsojuma, bet acu krāsa saglabājas normāla. Tieši acu krāsa parasti ir galvenais kritērijs, kas ļauj atšķirt leikismu no albīnisma, kam raksturīgas sarkanīgas vai rozā acis. Gan video, gan fotogrāfijas liecina, ka dzīvnieks pārvietojas brīvi, ir fiziski attīstīts un nav izolēts no bara. Tas ir būtiski, jo ļoti gaišas krāsas dzīvniekiem savvaļā parasti ir grūtāk izdzīvot. Tie ir vieglāk pamanāmi gan plēsējiem, gan cilvēkiem, turklāt var būt pakļauti arī dažādiem veselības riskiem. Fakts, ka šis dambriedis uzturas kopā ar citiem, liecina, ka tas līdz šim ir spējis sekmīgi adaptēties apkārtējai videi. Vienlaikus jāatgādina, ka dambriedis Latvijā ir iekļauts invazīvo sugu sarakstā. Šī suga nav vietējā, un tās izplatība var radīt negatīvu ietekmi uz meža ekosistēmām, lauksaimniecības kultūrām. Dambrieži ir labi pielāgojas, labi vairojas un spēj salīdzinoši ātri palielināt savu skaitu, ja populācija netiek apsaimniekota. Latvijā visbiežāk dambrieži nokļūst savvaļā no briežu dārziem vai arī ienāk no Lietuvas. Tāpēc arī šādi neparasti un vizuāli iespaidīgi novērojumi būtu jāvērtē ne tikai kā dabas retums, bet arī plašākā sugas apsaimniekošanas kontekstā. Ārējais izskats nemaina sugas statusu un tās ietekmi uz vidi.
Cik bieži šādi gadījumi sastopami? Precīzu statistiku sniegt nav iespējams, taču praksē var teikt, ka leikistiski vai albīniski dambriedi Latvijā ir ļoti reti novērojumi, par kuriem visbiežāk uzzina tieši mednieki, mežsaimnieki un cilvēki, kas regulāri uzturas dabā. Parasti tie ir atsevišķi indivīdi konkrētās teritorijās, nevis stabila populācijas pazīme. Šis novērojums pie Cenas tīreļa ir labs piemērs tam, cik daudzveidīga un reizē neparedzama var būt savvaļas daba, kā arī atgādinājums par praktisku novērojumu nozīmi. Tieši video un foto fiksēti gadījumi palīdz labāk izprast gan dzīvnieku bioloģiju, gan nepieciešamību pēc pārdomātas savvaļas sugu apsaimniekošanas.
Kad lācis saplēš palielu mežacūku, balts briedis un lūsis uz sliekšņa. Meža ziņas #20
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības decembra numurā lasi par nelikumīgām medībām!
