Maluzvejniekus ķers ar droniem. Valsts vides dienests šonedēļ sāka pielietot bezpilota aparātus, apsekojot upes, ezerus un jūru. Pirmās atsauksmes ir labas.
Mobilās grupas inspektoriem nesen nodotais drons atgādina lielu mušu ar zaļām acīm, kas ir ļoti bīstama maluzvejniekiem. Bezpilota aparāts no augšas redz daudz vairāk, nekā cilvēki no krasta.
Šis nav skats no amerikāņu filmas, bet gan pārsteidzošs drona video no Ķekavas
Piemēram, šonedēļ, apsekojot Daugavu, inspektori pamanīja otrajā krastā kādu aizdomīgu priekšmetu. Tā vietā, lai pašiem doties tur, mērojot vairākus kilometrus, pāri upei aizsūtīja lidaparātu. Aizdomas neapstiprinājās. Bet skatoties nofilmēto materiālu, inspektori pamanīja pudeli upes vidū. Zem tādām parasti ir zvejas tīkli, bieži vien – nelikumīgi.
Pēc noteikumiem bezpilota lidaparāts nedrīkst lidot tālāk par 500 metriem no operatora. Savukārt pieļaujamais augstums ir 120 metri. Bet jau pie 100 metriem drons kļūst pilnīgi neredzams un nedzirdams.
Drons var pielavīties ātrāk un klusāk par cilvēku. Bet tā safilmētais materiāls tiek pievienots pierādījumu bāzei. Visbiežāk konstatētie pārkāpumi ir zveja bez licences vai neatļautajā laikā. Piemēram, līdz maija beigām nedrīkst ķert zandartus. Bet ar 1. jūniju sākās aizliegums akmens plekstei. Ar laiku drona pielietojums varētu būt ļoti plašs.
Tomēr, kā atzīst inspektori, drona lietderīgums stipri mazinās vējainā un lietainā laikā. Lidaparātu arī nedrīkst izmantot naktī. Kopumā par Eiropas naudu Valsts Vides dienesta vajadzībām ir iegādāti seši droni.
