Avots: Latvijas Mednieku asociācija
Šā gada 25. februārī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atvērto durvju dienas ietvaros rīkoja sēdi, kurā tika aicinātas sabiedriskās organizācijas, kas iesaistītas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, dzīvnieku labturības jautājumos un apdraudējuma novēršanā. Sēdē piedalījās arī Latvijas Mednieku asociācija (LATMA) kopā ar partneri – Latvijas Mednieku savienību.
Uz sēdi bija ieradušās 13 nevalstiskās organizācijas. Pieredze atšķirīga, bet kopīgais secinājums – koordinācija starp valsts pārvaldi un tiem, kas reāli strādā uz vietas, šobrīd nav pietiekama.
LATMA un Latvijas Mednieku savienība norādīja uz būtisku problēmu – pēdējos gados vairāki praktiski uzdevumi dzīvnieku labturības un apdraudējuma novēršanas jomā ir noņemti no mednieku pleciem un deleģēti citām struktūrām. Taču deleģēšana pati par sevi problēmas neatrisina.
Mednieki ir tie, kas teritorijās atrodas ikdienā – ne tikai formāli, bet faktiski. Viņi ir uz vietas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Viņi reaģē uz situācijām, sniedz atbalstu kopienām un bieži vien ir pirmie, kas saskaras ar problēmām. Interesanti bija uzzināt, ka 12 pašvaldībās Pašvaldības policijas atbalsts nav pieejams 24/7 režīmā.
Toties mednieki ir, viņi saņem zvanus, lūgumus palīdzēt, tomēr normatīvais regulējums daudzos jautājumos viņu rīcību padara juridiski riskantu. Pat situācijās, kur nepieciešama ātra, profesionāla un humāna rīcība, nav skaidras un nepārprotamas shēmas, kas aizsargātu palīdzības sniedzēju no iespējamām sekām.
Līdzīgas bažas pauda arī dzīvnieku glābēji, Pašvaldību savienība un citas organizācijas.
Vienots rīcības algoritms – nevis interpretācijas brīvība
Kopš 2024. gada pašvaldības policijai jābūt katrā pašvaldībā, un būtiska daļa funkciju dzīvnieku labturības jomā ir deleģēta tieši tai. Taču prakse pašvaldībās būtiski atšķiras.
Tas rada tiesisko nenoteiktību un nevienlīdzīgu pieeju. Komisija nolēma rosināt izveidot vienotu apmācību moduli pašvaldības policijas darbiniekiem, piesaistot Valsts policijas koledžu, PVD un NVO kompetenci. Tas ir nepieciešams solis, taču tam jāseko arī skaidrai kompetenču un atbildības robežu definēšanai.
Komisijas sēdē tika uzsvērts, ka spēja tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem nosaka arī valsts gatavību krīzēm. Ukrainas pieredze parāda, ka dzīvnieku jautājumi ārkārtas situācijās būtiski ietekmē sabiedrības rīcību un noturību. Nevalstiskās organizācijas koncentrē praktisko pieredzi un kapacitāti, kas nepieciešama krīzes situācijās. Tādēļ Zemkopības ministrijai jānodrošina to reāla iesaiste risku analīzē un reaģēšanas plānos dzīvnieku labturības jomā.
Ne tikai kara, bet jebkuras katastrofas gadījumā.
Komisija pievienojās NVO aktualizētajai nepieciešamībai steidzami risināt trakumsērgas ierobežošanas jautājumu, tostarp izvērtējot dzīvnieku pārvadājumu ierobežojumus no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas. Valsts apdraudējuma situācijā lēmumiem jābūt savlaicīgiem un balstītiem sabiedrības interesēs.
R. Bergmanis: “Tikai spējot tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem, mēs būsim gatavi krīzēm un katastrofām. Ukrainas pieredze parāda, ka cilvēku evakuāciju lielā mērā ietekmēja arī atbildība par dzīvniekiem. Cilvēki gan ņēma līdzi savus dzīvniekus, gan arī atteicās evakuēties rūpēs par tiem. Valsts atbildība ir atvēlēt NVO pietiekamu lomu krīzes situācijā, jo tieši NVO koncentrē šo potenciālu un zināšanas, kas var palīdzēt pārvaldīt saimniecībās esošos, atstātos, izbēgušos un evakuācijai pakļautos dzīvniekus. Lielajiem veterinārajiem objektiem, kuros tiek audzēti dzīvnieki, arī pašiem būtu jābūt izstrādātiem noturības un darbības nepārtrauktības plāniem. Nozīmīga būtu arī Latvijas veterinārārstu apmācība krīzes situācijām. Diemžēl jākonstatē, ka ne jau visos gadījumos pat vetārsts var pieiet savainotam savvaļas vai mājdzīvniekam un vienmēr būs arī tādi gadījumi, kad humānāk ir dzīvnieka ciešanas izbeigt. Bet šādi gadījumi nedrīkstētu izraisīt krimināltiesiskas sekas pašiem palīdzības sniedzējiem, jābūt skaidrai un nepārprotamai rīcības shēmai, jo šobrīd sadarbība ir diskreditēta.”
Mednieki – resurss valstij
LATMA uzsvēra skaidru pozīciju – mednieki ir gatavi palīdzēt daudzos jautājumos, kas skar sabiedrības drošību un dzīvnieku labturību. Taču šobrīd regulējums bieži vien ierobežo viņu iesaisti, radot situāciju, kur tie, kas var palīdzēt, juridiski tiek nostādīti riskantā pozīcijā. Tas nav efektīvas pārvaldības modelis.
Valsts nevar atļauties ignorēt cilvēkus, kuri ir uz vietas, kuriem ir praktiskā pieredze un kuri jau šobrīd nodrošina atbalstu savām kopienām.
Noslēgumā
Paldies Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai par iespēju piedalīties diskusijā un paust mednieku viedokli. Dialogam ir jāseko konkrētiem lēmumiem. Mednieki ir risinājums, nevis problēma.
Oficiālā rezlīze pieejama ŠEIT (spied šeit)!
Tas vairs nav normāli! Reāli bail laist suni ārā no mājas. Meža ziņas #26
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības februāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
