Jau iepriekš ziņojām, ka pagājušā gada septembrī vilks uzbrucis un nogalinājis Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas 30 gadus veco poniju. Lai gan līdz šim Eiropas Komisija iesturēja ļoti stingru nostāju attiecībā uz vilku aizsardzību Eiropas Savienībā, nereti ierosinot pat procedūras pret valstīm, kas šādā vai citādā veidā atļāvušas vilku medībās, šķiet, ka gaisotne Eiropas gaiteņos mainās. Vilku atgriešanās Eiropā rada reālus draudus mājlopiem un cilvēku dzīvībai, pirmdien brīdināja Eiropas Komisija, paziņojot par plāniem pārskatīt šīs sugas aizsardzības statusu.
Pēkšņi sadzirdot Eiropas lauksaimnieku aizvien biežāk izteiktos aicinājumus, Eiropas izpildvara sāks jaunu posmu procesā, kurā, apkopojot attiecīgos datus no vietējām kopienām un zinātniekiem, tiks lemts, vai mainīt (pazemināt) vilku aizsardzības statusu.
“Mums nepieciešams atjaunināts informācijas un datu kopums par vilka statusu, lai varētu veikt turpmākus pasākumus”, sacīja Eiropas Komisijas pārstāvis.
Patlaban šīs sugas stingrā aizsardzība noteikta 1992. gadā pieņemtajā Biotopu direktīva, kas aizliedz apzināti sagūstīt vai nogalināt vilkus savvaļā. Taču relatīvi nesen vilku bari ir atgriezušies ES reģionos, kur tie nav mituši gadu desmitiem, tie uzbrūk mājlopiem un vairo spriedzi lauksaimnieku un mednieku kopienās.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu vilku uzbrukums skāra gluži personiski; pagājušā gada septembrī Vācijas ziemeļaustrumos vilks nogalināja viņas 30 gadus veco poniju Dolliju.
“Vilku baru koncentrācija dažos Eiropas reģionos ir kļuvusi par reālu apdraudējumu mājlopiem un, iespējams, arī cilvēkiem,” 4. septembra paziņojumā pauda U. fon der Leiena.
Atkāpes no Biotopu direktīvas ļauj lauksaimniekiem veikt mērķtiecīgus pasākumus, lai aizsargātu ražu un iztikas līdzekļus, piemēram, vilku ķeršanai izmantot noteikta veida slazdus. Fon der Leiena aicināja vietējās un valsts iestādes vajadzības gadījumā rīkoties.
Lauksaimnieki pret vides aizstāvjiem
Lauksaimnieku kopienas un organizācijas visā Eiropā aicinājušas pazemināt vilku aizsardzības statusu, reaģējot uz pieaugošo vilku baru radīto apdraudējumu.
Eiropas Parlaments pagājušā gada novembra rezolūcijā aicināja Komisiju atbalstīt lauksaimniecības nozari, nodrošinot lielāku elastību, aizsargājot mājlopus no uzbrukumiem.
Eiropas Tautas partija, kas ir lielākā grupa Eiropas Parlamentā, ir piekritusi šādiem aicinājumiem, pozicionējoties kā lauksaimnieku tiesību aizstāve galvenajās ES vides reformās.
Austrija, Beļģija, Čehija, Francija, Francija, Vācija un Itālija ir tās ES dalībvalstis, kurās ievērojami pieaudzis vilku nogalināto mājlopu skaits. Austrijā, kur, kā ziņots, vilku baru nogalināto mājlopu skaits 2021. gadā palielinājās par 230 % līdz 680 dzīvniekiem, vairāki reģioni ir atļāvuši vilku nomedīšanu, lai novērstu to negatīvo ietekmi uz lauksaimniekiem. Vides aizstāvji un NVO apgalvo, ka šāda vilku nogalināšana ir ES tiesību aktu pārkāpums.
2023. gada sākumā 12 ES valstu vides ministri rakstīja Eiropas vides komisāram Virginijam Sinkevičam, aicinot izpildvaru nemazināt vilka tiesisko aizsardzību. Vēstuli, kuras iniciatore bija Slovākija, parakstīja Bulgārijas, Vācijas, Grieķijas, Spānijas, Īrijas, Kipras, Luksemburgas, Austrijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas un Vācijas ministri.
“Vilku populācijas lēnais atjaunošanās temps ES ir jāapsveic, nevis jābaidās,” reaģējot uz Eiropas Komisijas 4. septembra paziņojumu, sacīja Eurogroup for Animals izpilddirektors Reineke Hamelērs,
“Panākumi joprojām ir trausli, jo lielākā daļa vilku populāciju ES vēl nav sasniegušas labvēlīgu aizsardzības statusu. Pēc visu šo pūliņu un līdzekļu ieguldīšanas vilku aizsardzības statusa pazemināšana ne tikai ietekmētu to labturību, bet arī apdraudētu to izdzīvošanu,” piebilda R. Hamelērs.
Saskaņā ar Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) datiem vilks ir viena no sugām, kuras statuss un sastopamība dabā rada vismazākās bažas, un kopš 20. gadsimta 70. gadiem tā populācija Eiropā pieaug un izplatības areāls paplašinās.
Raksts publicēts Zemeunvalsts.lv pēc Euronews.com informācijas.
Vilks – dzīvas miesas ēdājs! Aivars Dundurs. “Šauj garām!” #188 epizode
Mednieka mērķis ir staltbriežu bullis ar četrpadsmit un vairāk žuburiem
Septembra numurā par aļņu selektīvu medīšanu
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
