Eksperti aicina nepiebarot un nepievilināt lāčus, informēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) sabiedrisko attiecību speciāliste Laima Spalva.
Latvijā brūno lāču populācija pamazām pieaug, un pašlaik pētnieki uzskata, ka Latvijā ir ap 150 sugas īpatņu. Ziemeļvidzemē to klātbūtne kļūst arvien pamanāmāka. Rudenī, kad mežos dodas sēņotāji, ogotāji un pārgājienu cienītāji, jautājums par to, kā cilvēkiem sadzīvot ar šo aizsargājamo dzīvnieku, kļūst īpaši aktuāls.
VPR šomēnes Kārķos organizēja tikšanos, kurā iedzīvotāji satikās ar ekspertiem no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP), Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” un Igaunijas Vides pārvaldes.
Pirms domāt, kā rīkoties, ja sastapšanās ar lāci notiek, eksperti mudināja darīt visu, lai no tās izvairītos. Dodoties mežā, jāpaliek uz takām un ceļiem, jāuztur neliels troksnis, lai ķepainis cilvēku pamanītu un pats izvēlētos attālināties.
“Lielākoties lācis pats izvēlas no cilvēka attālināties – viņam ir laba oža un dzirde, un viņš mūs pamana pirmais,” skaidroja DAP pārstāve Karīna Lazdāne.
Vai drīkst medīt bīstamu lāci savā pagalmā? Komentējam Zemkopības ministra izteikumus
Riskus līdzāspastāvēšanai rada cilvēku apzināta rīcība, kas pieradina lāci pie cilvēka klātbūtnes. Visbīstamākā kļūda ir dzīvnieka piebarošana. Īpaši aktuāli tas ir pašlaik, kad, piemēram, mednieki barotavās turpina atstāt barību mežacūkām, lai gan to skaits samazinājies un barība paliek neapēsta, vai gadījumos, kad cilvēki apzināti atstāj medu un citus kārumus, lai pievilinātu lāci.
Tikpat svarīgi ir neatstāt dabā ēdiena pārpalikumus cilvēku iecienītos maršrutos. Šādās situācijās ķepainis var sākt uztvert cilvēku kā barības piegādātāju un kļūt neatlaidīgs. Lāci var pievilināt arī komposta kaudzes piemājas teritorijās. “Lācis ir spēcīgs dzīvnieks ar labu atmiņu – ja viņš pierod pie viegli pieejamas barības, to mainīt ir ļoti grūti,” atgādināja LVMI “Silava” pētnieks Jānis Ozoliņš.
Savā prezentācijā viņš arī uzsvēra, ka, pretēji izplatītajam priekšstatiem par dzīvnieka ēdienkarti, lāča uzturs pārsvarā sastāv no augu valsts produktiem – ogām, riekstiem un dzinumiem. Gaļa veido tikai nelielu daļu – galvenokārt maita, mazliet sevis izvēlēts medījums, kā arī kukaiņi, to kūniņas un kāpuri. Tomēr zināms, ka lācis kā īpašu kārumu mēdz izvēlēties medu. Tādēļ svarīgi, lai biškopji laikus ieviestu preventīvos pasākumus un padarītu dravas drošas, lai saldais našķis nebūtu viegli pieejams.
Dzinējmedību laikā nofilmē lāci vien dažu metru attālumā. Aculiecinieka video
Tāpat aizsardzība nepieciešama arī mājlopiem. Kā vienā, tā otrā situācijā – elektriskie nožogojumi, sargsuņi un dažādi skaņas un spīdoši atbaidītāji palīdz samazināt lāča apciemojuma risku.
Eksperti atgādināja, ka par katru lāča postījumu nekavējoties jāziņo DAP. Šajos gadījumos, ja saimniecībā ir ieviests vismaz viens aizsardzības pasākums, zemes īpašniekiem ir iespēja saņemt kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem.
2022. gadā izmaksāti vairāk nekā 13 000 eiro, bet 2024.gadā teju 8000 eiro. Tas apliecina, ka problēma pastāv, bet vienlaikus arī to, ka ar praktisku rīcību iespējams mazināt riskus un nodrošināt līdzāspastāvēšanu.
DAP uzsver, ka šādi ziņojumi papildina to informāciju, ko sniedz lāču monitorings, ko veic LVMI “Silava”, un tas ļauj zinātniekiem iegūt ne tikai pilnīgāku priekšstatu par populāciju Latvijā – tās skaitu, izplatību, dzimumu un vecuma struktūru, pārvietošanās ceļiem un citu, bet arī saprast populācijas attīstību un nepieciešamības gadījumā pielāgot pamatotus lēmumus par pārvaldību.
Eksperti uzsvēra, ka lāča vizuālais izskats var būt maldinošs. Viens un tas pats dzīvnieks dažādos gadalaikos izskatās atšķirīgi – pavasarī kalsns, bet rudenī labi barojies ziemai, tādēļ fiksējot klātbūtni medību kamerās tas var atgādināt vairākus dažādus indivīdus. Cilvēkiem iespējams maldīties arī pēdu nospiedumu atpazīšanā, jo pieauguša āpša pēda ir līdzīga maza vai jauna lāča pēdai un ir viegli sajaucamas. Tādēļ ir svarīgs zinātniskais monitorings, kas ļauj objektīvi novērtēt populācijas stāvokli. Tomēr jāatgādina, ka iedzīvotāju novērojumi – fotogrāfijas, pēdu fiksācijas vai citi pierādījumi – ir nozīmīgs papildinājums, kas palīdz pētniekiem iegūt precīzākus un pilnīgākus datus par lāču klātbūtni.
Mednieks nofilmē lāci, kas skrien viņam tieši virsū. Aculiecinieka video
“Latvijas lāču populācija vēl ir salīdzinoši jauna, un tajā pārsvarā sastopami tēviņi,” atgādināja LVMI “Silava” pētniece Guna Bagrade. Savukārt kaimiņos Igaunijā aina ir pavisam citāda. Tur lāču populācija pēdējo 20 gadu laikā ir gandrīz dubultojusies – no aptuveni 500 līdz gandrīz 1000 indivīdiem. 2024.gadā reģistrēti 112 lāču ģimeņu ar mazuļiem, kas ir augstākais rādītājs valsts vēsturē. Tik liela populācija nozīmē arī biežākus izaicinājumus saimniecībām – bojātas dravas un skābbarības ruļļi, kā arī uzbrukumi mājlopiem, par ko valsts izmaksā kompensācijas.
Atšķirībā no Latvijas, kur 2024. gadā lāču skaita vērtējums bija ap 150 indivīdiem, Igaunijā populācija ir vairāk nekā sešas reizes lielāka. Tur pašlaik tiek īstenotas regulētas lāču medības, par kuru nepieciešamību un pieļaujamību sabiedrībā joprojām notiek diskusijas, norāda eksperti. “Lāču skaita pieaugums Igaunijā ir veiksmes stāsts dabas aizsardzības kontekstā, taču tas nozīmē arī lielāku atbildību – kā sabalansēt cilvēku un dzīvnieku intereses,” uzsvēra Igaunijas Vides pārvaldes pārstāvis Tanels Tirna.
Latvijā lāču medības nav atļautas. Taču DAP prezentācijā tika uzsvērts – pastāv īpaši izņēmuma gadījumi, kad tiek lemts par konkrēta indivīda likvidēšanu. Tas attiecas uz situācijām, kad dzīvnieks rada nopietnu un atkārtotu apdraudējumu cilvēku drošībai vai īpašumam, piemēram, regulāri bojā dravas vai uzbrūk mājlopiem, un preventīvie pasākumi nespēj novērst problēmu.
Šādos gadījumos lēmums tiek pieņemts, ļoti rūpīgi izvērtējot situāciju, un tas vienmēr ir pēdējais līdzeklis, lai aizsargātu cilvēkus, vienlaikus saglabājot populācijas dzīvotspēju.
Pasākuma laikā veiktā aptauja parādīja, ka pieci apmeklētāji no 59 atzina, ka viņiem bijusi personiska sastapšanās ar lāci, un visi minētie gadījumi noslēgušies mierīgi. Tas apliecina, ka ikdienā satikšanās ar lāci nav tik izplatīta, kā dažkārt var šķist. Eksperti uzsvēra – sabiedrības priekšstatu bieži veido publiski pieejami video vai attēli, taču svarīgi nebalstīt savu uztveri tikai pieņēmumos.
Kā skaidro Spalva, Kārķos notikusī tikšanās deva iespēju ne tikai uzzināt vairāk par lāčiem no pētnieku skatupunkta, bet arī sadzirdēt, kas visvairāk uztrauc vietējos iedzīvotājus. Šāds dialogs palīdz mazināt bailes un rosināt domāt par praktiskiem risinājumiem, lai cilvēku un lāču līdzāspastāvēšana būtu droša un iespējama. Pasākums bija daļa no projekta “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā” (CIBioGo), kura mērķis ir paplašināt zināšanas par līdzdalīgas pārvaldības metodēm bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un veicināt efektīvu aizsargājamo teritoriju pārvaldību. Latvijā projektu īsteno VPR.
Kā sevi pasargāt pret lāci
Ir pierādīts, ka piparu gāze ir ļoti efektīva, ja tiek izmantota pareizi. 2008. gada pētījumā par lāču uzbrukumiem Aļaskā (ASV) no 1985. līdz 2006. gadam tika konstatēts, ka piparu gāze 92% gadījumu apturēja nevēlamu lāča uzvedību. Vēl jo vairāk, 96% gadījumu, kad cilvēki nonāca tuvā kontaktā ar lāci, iztikts bez ievainojumiem.
Piparu gāzes efektivitāte ir atkarīga no situācijas un uzbrukuma apstākļiem, tomēr viens no galvenajiem uzsvariem ir uz to, ka ar piparu gāzi lāci nenogalina, bet gan atbaida, tādā veidā uzlabojot sabiedrības drošību. Protams, neviens atbaidītājs nav 100% efektīvs, tomēr šis ir viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem, lai sevi pasargātu.
Daži fakti:
– 92% gadījumu piparu gāze efektīva brūno lāču, 90% melno lāču, bet 100% balto lāču uzbrukumu gadījumā
– 98% gadījumu, kad piparu gāze izmantota lāča uzbrukuma gadījumā, cilvēkiem izdevies izvairīties no jebkādiem ievainojumiem
– 7% gadījumu vēja virziens neveiksmīgi ietekmēja piparu gāzes efektivitāti
– 14% gadījumu, kad tika lietota piparu gāze, nedaudz cietis arī cilvēks, kas to izmantoja
– Piparu gāzes aerosolu nedrīkst turēt somā, tam jābūt pa rokai, jo lāča uzbrukums var notikt ļoti ātri un negaidīti
Aizsargājošs aerosols CR Grizzly pret lāču uzbrukumiem
150 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 5 m – cena 32,90 eiro
300 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 10 m – cena 54 eiro
Aerosolam ir arī speciāls drošības vāciņš, kas nodrošina, ka viela no aerosola nesāk plūst pati no sevis. Parocīgs aizsarglīdzeklis meža vidē, kur ir daudz dažādu dzīvnieku.
Ko darīt, ja uzbrūk lācis?
1. Paņem aerosolu;
2. Noņem drošinātāju;
3. Turi ar abām rokām;
4. Tēmē lāča sejas virzienā, vēršot mazliet uz leju;
5. Smidzini maziem, īsiem intervāliem (2-3 sek);
6. Ja lācis tuvojas, atkārto;
7. Uzliec drošinātāju un noliec drošā vietā.
Kā tikt pie kalpiņa! Lieliska kvalitāte, samērīgas cenas. Video bloga #97 epizode
Žurnāla Medības septembra numurā par to, ka gaļa kokos neaug!
Žurnāla Medības otrajā pielikumā lasi par medību suņiem
