Tika noorganizētas zeparastas medības Dienvidkurzemes novadā. No Lietuvas ieradās divi jauni zinātnieki, kuri pēta akmens laikmeta cilvēku eksistenci, amatus un darba instrumentus. Viņu galvenais mērķis bija izmēģināt praktiskās medībās izrakumos atrasto krama nažu replikas. Arheoloģijas doktorants Lukas Gaižauskas un viņa kolēģis arheologs rekonstruētājs, krama apstrādes tehnoloģiju pētnieks un arheoloģijas maģistrs Algirdas Kalinauskas bija ieradušies Latvijā, līdzi ņemot veselu kolekciju ar krama instrumentu replikām. Plānojot izmēģināt medījuma apstrādei, jaunie zinātnieki līdzi atveda trīs līdz desmit centimetrus garus krama nažus, kas atšķīrās pēc asmens biezuma.
Medībās, kas norisinājās mednieku kluba Tosmare platībās, tika nomedītas divas jaunas mežacūkas, kurām arī tika tas gods kļūt par zinātniskā eksperimenta daļu. Vietējie mednieki raiti tika galā ar sākotnējo medījumu apstrādi, taču dzīvnieka dīrāšana tika atstāta zinātnieku ziņā. Noslēdzoties medībām abi jaunie Lietuvas pētnieki varēja ķerties pie darba. Apbrīnojami, taču izmērā nelielie krama instrumenti, izrādījās ārkārtīgi efektīvi. Nomedītie dzīvnieki tika sadalīti starp mednieku un zinātnieku komandām. Pirmie griezumi bija diezgan neveikli, taču tas bija tikai tādēļ, kā abi jaunie pētnieki iepriekš nebija nekad piedalījušies medībās un apstrādājuši īstu medījumu. Viņi atklāja, ka iepriekš ir iemēģinājuši krama nažus un citus instrumentus, apstrādājot kaulu, koku un pat, ģērējot nomedīto dzīvnieku ādas, taču dīrāt medījumu viņiem līdz šim nebija nācies. Abi jaunie vīrieši izmēģināja plānus nažus, ar kuriem centās noņemt mežacūkas ādu ar maziem, bet apbrīnojami asiem asmenīšiem, bet pieredzējis mednieks Egidijus Dagilis no Lietuvas palīdzēja ar smagākiem darbiem, piemēram, kāju apakšdaļas atdalīšana, izmantodams biezāku krama nazi. Šī primitīvā akmens naža asmens augšpusē bija apmēram centimetru biezs, bet asmens leņķis bija ap 40 grādu plats. Neformālo sacensību rezultāts bija ļoti interesants. Zinātnieku komanda, kuru no darba ik pa brīdim atrāva raksta autore, pabeidza mežacūkas dīrāšanu tikai par piecām minūtēm vēlāk, nekā vietējā kluba mednieki, kuri darbos izmantoja, protams, savus uzticamos medību nažus. Izrādās, izrakumos tiek atrasti dažādu izmēru formas un leņķu akmens naži un tie visi tika pielietoti dažādiem darbiem, piemēram, kaulu un koku instrumentu izgatavošanai, pārtikas sasmalcināšanai, ādu apstrādei un, kā šajā gadījumā, medījuma pirmatnējā apstrādei.
Kāds bija zinātniskā eksperimenta mērķis?
Jaunu un nekad darbos nepielietotu krama instrumentu pielietošana praksē ļaus zinātniskā darba izstrādes procesā izpētīt kādas mikro nodiluma pazīmes uz akmens atstāj tā pielietošana konkrētam darbam. Kā paskaidroja Lukas Gaižauskas, atgriežoties mājās ikviens no medījuma apstrādē izmantotajiem nažiem tiks izpētīts zem mikroskopa un ar īpašām metodēm tiks konstatēts, kādu ietekmi uz nažiem ir atstājusi saskarsme ar nomedītā dzīvnieka audiem: ādu, muskuļiem, taukiem un kauliem. “Kataloģizējot šīs mikro nodiluma sekas, kuras atšķiras atkarībā no darba, kuram ir izmantots krama asmens, nākotnē mēs varēsim konstatēt arheoloģiskos izrakumos atrasto instrumentu vēsturisko pielietojumu,” paskaidroja arheologs Lukas Gaižauskas.
Par kramu un nažiem
Baltijas reģionā ir atklātas vairākas nozīmīgas arheoloģiskās vietas, kurās atrasti krama naži un citi krama darbarīki, sniedzot ieskatu senajās cilvēku apmetnēs un to dzīvesveidā.
Latvijā
Avotiņu apmetne: Atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, šī vieta tiek uzskatīta par senāko droši zināmo cilvēku dzīvesvietu Zemgalē. Izrakumos atrasti vairāk nekā 300 krama priekšmeti, tostarp bultu gali, griežņi, kasīkļi, naži un urbji. Šie atradumi liecina, ka apmetnē dzīvojuši ziemeļbriežu mednieki, kas izmantojuši krama nažus gaļas un niedru griešanai, kā arī ādu apstrādei.
Laukskolas apmetne: Atrodas pie Salaspils, šī vieta ir nozīmīga ar tās bagātīgajiem paleolīta laika atradumiem. Tur atklāti vairāk nekā 1000 krama priekšmeti, tostarp bultu gali, kasīkļi un griežņi, kas saistīti ar Svidru kultūru. Šie atradumi norāda uz ziemeļbriežu mednieku klātbūtni šajā teritorijā.
Sūļagala apmetne: Šī mezolīta laikmeta apmetne ir bagāta ar krama un kaula rīkiem, tostarp bultu galiem, harpūnām un kasīkļiem. Atradumi atspoguļo iedzīvotāju nodarbošanos ar medībām un zveju.
Osas apmetne: Šajā vietā atrastas celtnes un pavarda paliekas, kā arī dažādi kaula, raga, krama un koka priekšmeti. Nozīmīgs atradums ir koka ragavas sliece, kas ir senākais šāda veida atradums Austrumbaltijā.
Šie atradumi sniedz vērtīgu informāciju par senajiem Baltijas reģiona iedzīvotājiem, to ikdienas dzīvi un izmantotajiem darbarīkiem.
Kā pastāstīja Algirdas Kalinauskas, viņa interese par vēsturi radās jau sākumskolā, un ļoti ātri no antīkās vēstures viņš nonāca pie akmens laikmeta pierādījumu pētīšanas. “Es ātri sapratu ka mani daudz vairāk interesē tas, kā ledus laikmeta cilvēki ar minimālām iespējām un ļoti primitīviem instrumentiem spēja izdzīvot un izplatīties pasaulē. Esmu eksperimentālās arheoloģijas kluba biedrs Lietuvā un jau trīs gadus mācos veidot krama instrumentus. Kā teica kāds cits pieredzējis krama nažu meistars, ir jāsašķeļ vismaz 500 kg akmeņu, lai saprastu, kā izveidot funkcionālu instrumentu,” sacīja pētnieks. Zinātnieks izgatavojis desmitiem praktiski pielietojamu asmeņu, bultu un šķēpu uzgaļu, pēta seno mednieku un vācēju sadzīvi, pārtikas ieguves un apstrādes paņēmienus, no jauna atklājot un izgatavojot tā laika instrumentus. Algirdas Kalinauskas pastāstīja, ka krama atradnes Lietuvā ir diezgan izplatītas. Tur atrodams tumši pelēkais krams. Francijā ir tā dēvētais šokolādes krams, bet Anglijā gaiši brūnais. Pēc sarunas ar kaimiņvalsts jaunajiem pētniekiem kļuva skaidrs, ka Latvijas teritorijas iedzīvotājiem nācās ceļot diezgan tālu, lai iegūtu vai iemainītu pret citām lietām krama nažus vai akmens tīrradņus. Krams pēc savas struktūras ir līdzīgs obsidiānam (vulkāniskajam stiklam) un no tā izgatavoti asmeņi ir asāki par medicīnisko skalpeli. Iemesls, kādēļ mēs joprojām neizmantojam krama nažus ir vienkāršs. Griezošā asmens daļa ir pārāk trausla un var atstāt daļiņas pārtikā vai, piemēram, brūcē pēc ķirurģiskas iejaukšanās. Uzasināt akmens nazi arī nevar, tādēļ šie naži ir palikuši tikai muzeju plauktos un jaunu pētnieku arsenālā.
Vilki ir tur, kur to nav bijis. Saruna ar Jāni Ozoliņu un Valteru Lūsi. “Šauj garām!” #323 epizode
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības februāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
