Vēl pavisam nesen tika uzskatīts, ka Eiropas meža kaķis Felis silvestris dažās Centrāleiropas valstīs jau ir izzudis. Taču pēdējo gadu dati rāda pretēju tendenci. Suga, kas ilgu laiku tika uzskatīta par izmirstošu, pamazām atgūst savas pozīcijas Eiropas mežos.
Nesen pētnieku grupa Čehijā fiksēja nozīmīgu notikumu. Lužicas kalnos pie Vācijas robežas, apstiprināta Eiropas meža kaķu vairošanās. No pirmā acu uzmetiena kaķēnu piedzimšana var šķist parasta parādība, taču šajā gadījumā tas ir svarīgs solis sugas atjaunošanās ceļā. Pirms piecpadsmit gadiem tika uzskatīts, ka šajā valsts daļā meža kaķis ir jau pilnībā izzudis.
No populācijas izzušanas līdz veiksmīgai atjaunošanai
Eiropas meža kaķis pēc izskata atgādina lielāku, biezāka apmatojuma mājas svītraino kaķi, taču tā ir patstāvīga suga, kas atšķiras no mājas kaķiem. Vēsturiski šī suga bija izplatīta lielā Eiropas daļā no Apvienotās Karalistes līdz pat Turcijai. Tomēr laika posmā no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimtam meža kaķu populācija strauji samazinājās. Galvenie iemesli bija dzīvotņu izzušana, intensīva cilvēka darbība un hibridizācija ar mājas kaķiem.
Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) Sarkanajā sarakstā suga pašlaik ir klasificēta kategorijā suga nav apdraudēta (Least Concern), jo dažās valstīs, piemēram, Beļģijā, Francijā, Vācijā un Slovākijā, populācijas 20. gadsimta vidū sāka atjaunoties. Taču Nīderlandē, Austrijā un Čehijā ilgu laiku tika uzskatīts, ka meža kaķis ir pilnībā izzudis.
Pagrieziena punkts bija 2011. gads, kad Šumavas nacionālajā parkā fotokameras fiksēja pirmo ticamo šīs sugas pārstāvi vairāk nekā sešdesmit gadu laikā. Kopš tā laika savvaļas kaķa klātbūtne dokumentēta dažādās Rietumčehijas vietās, Bohēmijas dienvidos, rietumos, ziemeļos un centrālajā daļā, kā arī pie Čehijas un Slovākijas robežas. 2022. gadā publicētie dati rāda, ka laikā no 2010.līdz 2021. gadā reģistrēti vairāk nekā 600 ticami savvaļas kaķa fiksēšanas gadījumi.
Noslēpumainais meža iemītnieks
Meža kaķi joprojām ir sarežģīts pētījumu objekts. Tie ir vienpatņi, aktīvi galvenokārt naktī un izvairās no cilvēka. Tāpēc to uzraudzība prasa ilgstošu un sistemātisku darbu. Viena projekta laikā pētnieki noķēra un iezīmēja tēviņu vārdā Matejs, lai ar GPS palīdzību sekotu tā gaitām un labāk izprastu sugas uzvedību un dzīvotņu vajadzības. Pēc iezīmēšanas dzīvnieks tika palaists atpakaļ tā dabiskajā vidē.
Lai gan Čehijā suga joprojām tiek uzskatīta par kritiski apdraudētu, pēdējos gados parādās cerīgas pazīmes, ka populācija varētu kļūt stabila. Viena no tām bija tēviņa Jonāša novērošana Lužicas kalnos kopā ar mātīti Tonku un trim mazuļiem. DNS analīzes apstiprināja, ka Jonāšs ir īsts savvaļas kaķis. Taču pagaidām vēl nav galīga apstiprinājuma, ka arī mātīte pieder šai sugai, tāpēc jautājums par mazuļu ģenētisko tīrību paliek atklāts.
Perspektīvas Eiropā
Čehija nav vienīgā valsts, kur tiek runāts par meža kaķa reintroducēšanu. Apvienotajā Karalistē suga tiek uzskatīta par faktiski izzudušu, izņemot ļoti nelielu un ģenētiski stipri hibridizētu populāciju Skotijā. Ilgtermiņa ģenētiskie pētījumi parādījuši, ka tīršķirnes Felis silvestris īpatņu tur gandrīz vairs nav. Tāpēc uzsāktas audzēšanas un atjaunošanas programmas, kuru mērķis ir izveidot ģenētiski tīru kodolpopulāciju un vēlāk pakāpeniski atjaunot sugu tās dabiskajā vidē.
Nesen veiktais pētījums rāda, ka Dienvidrietumanglijā sugu būtu iespējams reintroducēt pēc vairāk nekā simts gadu pārtraukuma. Novērtējumā uzsvērts pietiekams mežu segums, piemērota ainaviskā struktūra, salīdzinoši neliela konkurence ar citiem plēsējiem un pozitīva sabiedrības attieksme. Taču eksperti skaidri uzsver, ka veiksmīga reintrodukcija nav iespējama bez stingras mājas kaķu sterilizācijas un hibridizācijas kontroles.
Vācijā meža kaķa atgriešanās tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajiem piemēriem Eiropā. Vēl 20. gadsimta sākumā suga daudzos reģionos bija gandrīz izzudusi, taču konsekventa aizsardzība, medību aizliegums un mežu atjaunošana radīja priekšnoteikumus populācijas atjaunošanās procesam. Pašlaik meža kaķi sastopami daudzās Vācijas federālajās zemēs, un ekoloģiskie koridori savieno atsevišķas subpopulācijas. Tas ir īpaši svarīgi ģenētiskās stabilitātes nodrošināšanai.
Francijā un Beļģijā suga arī pastāv stabili, lai gan tās izplatība joprojām ir fragmentēta. Lielākie izaicinājumi saistīti ar ceļu infrastruktūru un urbanizēto teritoriju paplašināšanos. Savukārt Polijā un Slovākijā meža kaķis tiek uzskatīts par retu, bet regulāri novērotu sugu, kuras areāls ir cieši saistīts ar Karpatu mežu masīvu. Šis kalnu reģions darbojas kā bioloģiskais koridors, savienojot Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas populācijas.
Dienvideiropā situācija ir nedaudz citāda. Itālijā un Spānijā meža kaķis nekad nav bijias pilnībā izzudis, taču tā izplatība ir ļoti nevienmērīga. Arī tur galvenais izaicinājums ir ģenētiskā tīrība, jo hibridizācija ar mājas kaķiem joprojām ir viens no lielākajiem draudiem visā kontinentā.
Eiropas meža kaķa stāsts atgādina, ka pat stipri sarukušas populācijas var atjaunoties, ja tiek radīti piemēroti apstākļi un nodrošināta ilgtermiņa aizsardzība. Nepieciešama ne tikai dzīvotņu aizsardzība, bet arī sistemātisks monitorings, ģenētiskie pētījumi, sabiedrības informēšana un atbildīga mājas dzīvnieku kontrole.
Lužicass kalnu mežos dzimušie kaķēni kļuvuši par simbolisku zīmi, ka sugas atgriešanās nav tikai teorētiska iespēja. Tas ir lēns, bet reāls process, kas notiek daudzos Eiropas reģionos. Ja ekoloģiskie koridori tiks saglabāti un cilvēka darbība saskaņota ar dabas aizsardzību, Felis silvestris atkal var kļūt par ierastu, lai arī reti redzamu, Eiropas mežu iemītnieku.
Uzziņai – Meža kaķa izzušanas cēloņi
1. Dabiskā biotopu zudums un tas degradācija: Viens no galvenajiem meža kaķa izzušanas iemesliem ir tā dabiskā biotopa zudums. Lauksaimniecības attīstība, mežu izciršana un urbanizācija samazina mežu platības, kas ir meža kaķu galvenā dzīvesvieta. Meža ekosistēmu degradācija, ko izraisa cilvēka saimnieciskā darbība, arī negatīvi ietekmē šīs sugas skaitu.
2. Krustošanās ar mājas kaķiem. Meža kaķu krustošanās ar mājas kaķiem ir vēl viens būtisks apdraudējums meža kaķiem. Šādiem starpsugu krustojumiem bieži vien nav tādu pašu adaptācijas spēju kā savvaļas kaķiem, kas var izraisīt pakāpenisku meža kaķu populācijas ģenētiskās tīrības eroziju.
3. Krāpšana un nelikumīgas medības. Meža kaķi, tāpat kā citi plēsēji, bieži kļūst par malumednieku upuriem. Dažos gadījumos tie tiek nogalināti nejauši, piemēram, medījot citus dzīvniekus. Pastāv arī meža kaķu nelikumīgas sagūstīšanas problēma, lai tos turētu nebrīvē.
4. Klimatiskās pārmaiņas. Klimata pārmaiņas ietekmē arī meža kaķus. Sasilšana, nokrišņu režīma izmaiņas un ekstremāli laikapstākļi var vēl vairāk samazināt piemērotu meža biotopu skaitu.
Meža kaķu aizsardzības pasākumi
1. Mežu saglabāšana un atjaunošana. Jāveic pasākumi, lai saglabātu atlikušās mežu platības un atjaunotu zudušos mežus. Būtisks solis sugas saglabāšanā ir dabas rezervātu izveide un uzturēšana, kuros meža kaķi var dzīvot un vairoties dabai tuvos apstākļos.
2. Mājas kaķu kontrole. Ir svarīgi izglītot mājas kaķu īpašniekus, lai samazinātu viņu kontaktu ar savvaļas kaķiem. Tas var ietvert mājdzīvnieku sterilizāciju un to pārvietošanās kontroli meža teritoriju tuvumā.
4. Izpēte un populācijas monitorings. Regulāru zinātnisko pētījumu veikšana par meža kaķu populācijas stāvokli, tās ģenētisko daudzveidību un dzīvības apstākļiem palīdzēs labāk izprast problēmas un izstrādāt efektīvas saglabāšanas stratēģijas.
5. Vides izglītība un sabiedrības informēšana. Izglītojošas programmas, kuru mērķis ir informēt sabiedrību par meža kaķu aizsardzības nozīmi, var palīdzēt palielināt sabiedrības informētību un iesaistīšanos savvaļas dzīvnieku aizsardzībā.
Meža kaķis ir nozīmīgs Latvijas ekosistēmas elements, un tam nepieciešama steidzama aizsardzība. Tā kā tās skaits katastrofāli samazinās, ir būtiski veikt visaptverošus pasākumus sugas saglabāšanai un atjaunošanai. Meža kaķa saglabāšanai ir nepieciešami kopīgi valdības, zinātnes aprindu un sabiedrības centieni. Tikai tā mēs varam novērst šī apbrīnojamā dzīvnieka pilnīgu izmiršanu un saglabāt to nākamajām
