Pagājušajā gadā Medību likumu un noteikumus mainīja, atceļot mežacūkām nomedīšanas apjomu, veicot korekcijas minimālajās medību platībās, pagarinot staltbriežu medību sezonu, tomēr Zemkopības ministrija izveidojusi Medību darba grupu, kuras uzdevums ir pārskatīt esošo medīšanas kartību un meklēt risinājumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarīto postījumu samazināšanai.
Pēc pirmo turpmākas rīcības priekšlikumu iesniegšanas Latvijas Mednieku asociācijas vadītājs Haralds Barviks ir pārliecināts, ka spēkā esošā normatīvā bāze pilnā mērā dod iespējas intensificēt medības un ierobežot postījumus kā mežsaimniecībā, tā arī lauksaimniecības sējumos. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pārstāvis Jurģis Jansons norāda: “Staltbriežu medību limitēšana, kaut gan tajā ir noticis Latvijā neiedomājams progress, joprojām satur senilas un apgrūtinošas PSRS laiku ievirzes. Īpaši situācijā, kad zemes jeb galvenā Latvijas dabas resursa īpašnieki ceļ trauksmi par šīs sugas dzīvnieku lielā skaita dēļ nodarītajiem postījumiem, kā arī to novēršanai tērē lielu naudu un izdara visai pamatotu spiedienu uz medniekiem.” Akciju sabiedrība Latvijas valsts meži ierosinājusi likumā paredzēt, ka izsniegtais maksimālais nomedīšanas apjoms vietās, kur noteikts, ka dzīvnieku populācija būtu samazināma, ir obligāti jāizmanto, kā arī vēlas, lai normatīvie akti paredz zemes īpašniekam tiesības piedalīties postījumu samazināšanā. Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis uzsver, ka nav izstrādāti skaidri saprotami un dabā pārbaudāmi kritēriji, kādos gadījumos tiek pieņemts lēmums par dzīvnieku skaita samazināšanu, tādēļ nebūtu pieļaujams, ka vietās ar pastiprinātiem postījumiem atceltu Medību likumā noteikto minimālo platību ierobežojumu. Tāpat tiek norādīts, ka vietās, kur ir šaubas par medību rezultātu ticamību, jāuzliek par pienākumu medību tiesību lietotājiem jau šobrīd iesniegt informāciju par nomedītajiem pārnadžiem arī ar lietotnes Mednis starpniecību.
Jau sākotnēji grupas dalībnieki nostājušies divās frontēs – mednieki pret zemes īpašniekiem, kur otrie vēlas, lai maksimāli atceltu platību, limitu, sezonas u. c. ierobežojumus. Savukārt mednieki uzsver, ka nevar tak izšaut visus dzīvniekus, atcelt visus ierobežojumus, turklāt pašiem īpašniekiem arī būtu jāveic dažādi aizsardzības pasākumi, lai savus īpašumus sargātu! To arī nosaka Noteikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām, ka zaudējumu apmēru un postījumu pakāpi nosaka, ja postījumu vietā ir veikti aizsardzības pasākumi pret iespējamiem medījamo dzīvnieku postījumiem lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai, kā arī infrastruktūras objektiem, ja tie uzturēti atbilstoši ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu prasībām. Ja aizsardzības pasākumi nav veikti, komisija fiksē postījumu faktu un apjomu.
Šajā situācija gan nav nedz labo, nedz ļauno, vienkārši ir jāsaprot, ka zemes īpašnieku prioritātes ir būtiski mainījušās pēdējo gadu laikā un, ja tiek īpašumā veikta saimnieciskā darbība, tad, protams, dzīvnieku postījumi nes būtiskus zaudējumus. No otras puses, medniekiem būtu jādarbojas noslēgto līgumu ietvaros, neignorējot zemes īpašnieku prasības. Daudzas situācijas ir risināmas, bet bieži vien daudz kas apstājas pie Valsts meža dienesta noteiktā limita, Medību likuma noteiktajiem ierobežojumiem un citiem cilvēciskiem faktoriem.
Tādēļ Facebook grupā Hunting in Latvija veicām nelielu ekspresaptauju, lai noskaidrotu, ar kādām problēmām mednieki saskaras, novērošot postījumus, kā tiek vērtēta sadarbība ar zemes īpašniekiem. Protams, šī aptauja nepauž absolūto patiesību, bet gan norāda uz tendencēm. Aptaujā piedalījās 177 cilvēku, no tiem 67% norādīja, ka sadarbība ar zemes īpašniekiem ir laba un nav nekādu problēmu. Tālāk jau balsis sadalījās, runājot par dažādām problēmām, kas neveicina sadarbību. Mednieki norādīja, ka zemes īpašnieki ir neatsaucīgi, neļauj izvietot medību torņus. Tāpat tika uzsvērts, ka zemes īpašnieki ir neapmierināti, jo mednieku iespējas novērst postījumus ir ierobežotas lielā dzīvnieku skaita dēļ. Dažos gadījumos īpašnieki esot neapmierināti, ja “kaut viens dzīvnieks ieiet īpašumā, viņiem laikam visu izšaut vajagot”. Tāpat tika norādīts uz to, ka esot indivīdi, kuriem mednieki ir slepkavas, bet domas mainoties, kad izdodas mežacūku nomedīt, piemēram, kartupeļu laukā. Neliela daļa mednieku uzsvēra, ka sadarbības ietvaros esot lietas, kas būtu jāuzlabo. Savukārt tikai 1% aptaujāto atzinās, ka zemes īpašniekus ignorējot.
Tāpat mednieku komentāri pie aptaujas liecina, ka ir lietas, ko iespējams sakārtot un atrisināt, un tad jau labās prakses piemēru būs vēl vairāk. Jautājums pašiem un lasītājiem: vai dažādu komunikācijas kļūmju un vietējo nesaskaņu dēļ būtu maināms Medību likums vai tomēr mēģināt visu atrisināt ar esošajiem instrumentiem?
Facebook grupas Hunting in Latvija ekspresaptauja
Mednieki ikdienā novērš postījumus gan mežsaimniecībai, gan lauksaimniecībai. Ar kādām problēmām klubi saskaras, sargājot laukus un mežus?
– Nav problēmu, ar zemes īpašnieku sadarbība laba: 67%
– Zemes īpašnieks neatsaucīgs, neļauj izvietot torņus u. c.: 10%
– Zemes īpašnieki neapmierināti, jo mednieku iespējas ierobežotas lielā dzīvnieku skaita dēļ: 10%
– Sadarbības ietvaros ir lietas, kas jāuzlabo: 6%
– Īpašnieki neapmierināt pat tad, ja viens dzīvnieks ieiet īpašumā; viss jāizšauj: 4%
– Ir indivīdi, kuriem mednieki ir slepkavas, bet maina viedokli, ja, piemēram, nomedī mežacūku kartupeļu laukā: 2%
– Zemes īpašniekus ignorē: 1%
Mednieku komentāri par dažādām problēmām sadarbībā ar zemju īpašniekiem
Kārlis:
“Nez vai tas iet zem īpašnieks neatsaucīgs, bet ir vēl kāda bieži sastopama parādība: zemes īpašnieks – izspiedējs. Ja gribi līgumu, maksā zemes nodokli, maksā nomu, atved konservus, dod medību produkciju, uzņem kolektīvā, dod aļņa marķieri, nopļauj zāli utt. Reģionos, kur zemes vienības mēdz būt lielākas (10–30–50 ha), vēl kaut kā var menedžēt, bet piepilsētās, kur līgums ir par 0,5/1/5 ha un iecirkņa līgumu skaits ir pāri simtam, maigi sakot, ir grūti.”
Gatis:
“Nav atrodami zemes īpašnieku kontakti, līdz ar ko līgumu par platībām noslēgt nav iespējams, izkrīt pa kādam gabalam no platībām. Vai nav vēlmes zemes īpašniekam slēgt līgumu – neatbalsta medniecību uz savas zemes. Pastāv arī Kārļa minētā problēma.”
Rihards:
“Vienmēr esmu uzskatījis ka viss ir komunikācijā un sadarbībā starp mednieku un zemes īpašnieku/apsaimniekotāju. Protams vienmēr būs kāds, kurš neslēgs līgumu, neļaus braukt pa viņa īpašumu un būvēt medību infrastruktūru, bet šādos gadījumos īpašnieks pats uzņemas atbildību. Ikdienā apsaimniekojam vairāk nekā 10 000 ha, un, protams, ir līgumi ar vairākiem kolektīviem. Un ļoti bieži sanāk, ka barotavas/sāls ir nepareizās vietās, tiek izbraukāti stādījumi, dzīvnieki tiek medīti tikai sev ērtās vietās, ne postījumu vietās. Bet visas iepriekš minētās problēmas var ļoti vienkārši atrisināt – komunicējot ar īpašnieku/apsaimniekotāju. No savas pieredzes varu teikt – kad šāda sadarbība/komunikācija izveidojas, abas puses ir tikai ieguvēji.”
Kārlis:
“1. Nesakārtotas īpašumtiesības. Bieži nav nokārtots mantojums, īpašnieks ir miris, un mantiniekiem neinteresē meža zeme. 2. Apgrūtināta līgumu slēgšana ar kopīpašumu, viens ir par, otrs ir pret, dažkārt ir trīs īpašnieki.”
Risinājumi. Kā lauksaimnieki var palīdzēt medniekiem
Jūlijā aktuāli ir postījumi labībā, it īpaši kviešos, kad graudi iegūst piengatavību, tad patiesībā nekas nespēj atturēt mežacūkas no šī garduma. Tad arī sākas mednieku naktsmaiņu laiks. Jāsaka gan, ka uz katra lauka nenosēdēsi un katru kvadrātmetru nenosargāsi, bet atsevišķu indivīdu nomedīšana var atturēt pārējo baru no ierašanās laukā. Visefektīvāk strādā vairāku pasākumu kopums, nevis vienkārša dzīvnieku likvidācija. Trīs lietas, kā lauksaimnieki var palīdzēt medniekiem
Brīvas joslas laukmalēs
Ir lauksaimnieki, kas nodisko laukmales, kas ļauj medniekam sekmīgi nopētīt un arī nomedīt mežacūku, pirms tā ieiet laukā. Tā kā Medību noteikumi nosaka, ka šāvienu raidīt ir atļauts tikai uz skaidri redzamu mērķi, šis ir lielisks risinājums, lai atvieglotu mednieku uzdevumu. Šaut uz ausīm augstā labībā ne tikai nav labs tonis, bet ir arī neētiski. Uz šādām joslām ir iespējams arī atšķirt, piemēram, pērniķi no mammas un efektīvi veikt pareizu šāvienu. Protams, būs tādi, kas argumentēs, ka šādas neapsētas joslas rada tikai zaudējumus, bet zaudējumus rada arī mežacūkas, kas laukus noēd.
Ļaut izvietot medību torņus
Tā kā lauku sargāšana it īpaši no mežacūkām visbiežāk notiek diennakts tumšajā laikā, tad medniekiem ir jāievēro normatīvo aktu prasība medīt no vismaz 2,5 metru augstas platformas. Šajā gadījumā zemes īpašnieks ne tikai ļāva uz laukiem izvietot šādus pārvietojamus medību torņus, bet arī palīdzēja pārvietot tos uz vietu, kur tas derēs vislabāk, un no torņa arī sekmīgi tika nomedīta mežacūka tajā pašā vakarā. Var būt pat situācijas, kad vienā lielā laukā nepieciešami vairāki šādi torņi. Ja lauksaimnieks palīdz šādā situācijā, tad medniekam ir lielāka un drošāka iespēja raidīt šāvienu, mednieki paši laukus neizbraukā un lauksaimnieks var aktīvi piedalīties postījumu novēršanā.
Ar savu tehniku aizvest medījumu
Labi, mednieks iekāpj tornī un lauka vidū nomedī mežacūku, kaut vai pērno mežaruksi, kas jūlijā ir jau tik liels, ka viens pats to izkustināt īsti nevari. Iebraukt pakaļ tam nav iespējams. Tādēļ ļoti iepriecina lauksaimnieki, kuri palīdz šādā situācijā. Vakarā tiek brīdināti, ka notiks medības, pēc sekmīga šāviena lauksaimnieks ar savu tehniku pa tehnoloģisko sliedi iebrauc laukā un nomedīto ruksi aizved līdz mednieka transporta līdzeklim vai vietai, kur mednieks pēc tam to var paņemt. Savukārt mednieks kāpj tornī un turpina medības. Tas visu šo sargāšanas procesu padara efektīvāku, kā arī mazina iespēju, ka mednieki izbraukās laukus.
Postījumi aug, vai būs sankcijas? “Šauj garām!” #190 epizode
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
