Vienā no poliski runājošajām Facebook grupām ievietotā video autors raksta, ka pastaigas laikā mežā bija uzgājis nedzīvu stirnu mātīti un nolēmis netālu no tās ķermeņa, uz koka uzstādīt meža novērošanas kameru. Šāda prakse bieži tiek pielietota, lai novērotu plēsēju aktivitātes un citus dabas procesus.
Diemžēl, kamera parādīja, burtiski, dzīves drāmu. Uz zemes guļ stirnu mātīte un tai līdzās stāv tās nesen piedzimušais kazlēns. Tās partneris arī ierodas un sāk to badīt. Video ir redzams, ka stirna ir gājusi bojā pirms kāda laika, jo tās ķermenis ir stīvs. Ir iestājies Rigor mortis, jeb pēcnāves stingums ir ķermeņa stāvoklis, kad visi muskuļi kļūst cieti un stīvi.
Nav īsti skaidrs, kādi ir šādas uzvedības iemesli. Mednieki pieļauj, tā ir agresijas izpausme, jo stirnu buki tiek uzskatīti par vieniem no agresīvākajiem dzīvniekiem. Sevišķi vasaras pirmajā pusē, tuvojoties riesta laikam. Stirnāžu agresivitāti pierāda arī neveiksmīgie mēģinājumi izaudzēt vai pieradināt tos. Stirnu tēviņi nekad nepieņem savu saimnieku vai citus dzīvniekus savā tuvumā, vienmēr uzbrūk un aizstāvas. Daļēji tādēļ stirnas neaudzē briežu dārzos.
Valsts Mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks, Dr.biol Jānis Ozoliņš uz jautājumu, vai līdzjūtība un vēlēšanas kaut kā iekustināt mirušo stirnu mātīti šajā video varētu but par iemeslu stirnāža uzvedībai, viņš atbildēja: “Tā var teikt. Nesen redzēju, kā bezdelīga ilgstoši uzturas sabraukta partnera tuvumā uz ne pārāk intensīvi izmantotas brauktuves. Iespējams, ka šāda uzvedība ir izteiktāka pārošanās un mazuļu aprūpes sezonā. Ir aprobežoti uzskatīt, ka augstākās dzīvības formas ( zīdītāji un putni) neapzinās partneru vai mazuļu zaudējumu. Vismaz īslaicīgi.”
Daba ir daba. Lai kāds cits dzīvotu, kādam ir jāmirst. No kā nomirusi šī stirnu mātīte, noskaidrot diez vai izdosies, bet, kas ir zināms pilnīgi droši, tās ķermenis tagad baros lielo vai mazo plēsēju mazuļus, kā arī putnus un kukaiņus. Tāds ir dzīves aplis un arī mēs esam daļa no tā.
Abonē žurnālu Medības!
