Dot vai nedot sunim kaulus? Agrāk šāds jautājums reti kuru satrauca. Bija normāli atdot sunim kauliņus, kas palikuši pāri no galerta vārīšanas, vistu kaulus, jēlus stilbu un citus kaulus. Mūsdienās ar dažreiz nedaudz pārspīlēto rūpi par dzīvniekiem daži ierosina nedot suņiem kaulus vispār, nerunājot jau par nevārītiem. Patiesība kā vienmēr ir kaut kur pa vidu.
Dot vai nedot
Sunim kaulus drīkst dot. Dabā suņveidīgie nograuž no nomedītā dzīvnieka skeleta visu līdz pēdējai dzīsliņai un apēd arī lielu daļu kaulu. Bada laikos teju visu skeletu notiesā. Tā ka kaulu patērēšana uzturā suņiem ir dabiska. Jautājums – vai pārtikušam un labi barotam mājas sunim kauli būtu jādod tādā daudzumā? Protams, nav jādod! Nedaudz, pāris reižu nedēļā. Un ne visus kaulus drīkst dot. Tas ir jāņem vērā.
Kādus kaulus nedrīkst dot
Viennozīmīgs tabu ir stilbu kauli, ribas un lāpstiņa. Iemesls ir šo skeleta daļu struktūra un blīvums. Visi šie kauli šķeļas biezākās vai plānākās šķēpelēs. Dažreiz tās ir kā adatas. Suns tās apēd, jo labi smaržo un garšo, un tas neapzinās iespējamos draudus.
Kaulu šķēpeles var sadurt barības vadu, kuņģi un zarnas. Radīsies iekaisums, čūlas un infekcija, kas galu galā var būt letāla.
Cietie un blīvie kauli slikti pārstrādājas. Tie var sākt uzkrāties suņa kuņģī vai nosprostot zarnu traktu. Vienīgais veids, kā sunim palīdzēt, būs operācija, kas mūsdienas ir gana droša, tomēr ļoti dārga ārstēšana.
Konsultējoties ar veterinārārstiem, kļūst skaidrs, ka šāda veida operāciju statistika nav diez cik iepriecinoša. Daļa suņu, kas baroti ar kauliem un uzkrājuši nepārstrādāto atlūzu masu gremošanas sistēmā vai guvuši ievainojumus, kaulu šķembām ieduroties kuņģa vai zarnu sieniņās, ir gājuši bojā.
Foto: Kate Šterna
Jēli kauli
Būtībā jēlus kaulus suņiem dot var, bet ne visus un no visiem nomedītajiem dzīvniekiem. Galvenais aizliegums, protams, attiecas uz mežacūkām. Šie dzīvnieki slimo ar dažādām kaitēm, taču viens no lielākajiem biediem ir trihinella, kas var izdzīvot muskuļu audos pat pēc termiskas apstrādes, ja tā nav bijusi pietiekama. Pastāv uzskats, ka suņa kuņģī ir tik skāba vide, ka tā ne tikai izšķīdina trihinellu kapsulas, bet nogalina arī pašus kāpurus, taču tas ir mīts. Kāpuri izdzīvo suņa organismā, tāpat kā āpša vai mežacūkas kuņģī. Kā jau minēts, nedrīkst dot stilba kaulus, ribas un lāpstiņu. Mugurkaula sprandas daļu arī labāk nedot grauzt, jo lielie skriemeļu radziņi arī šķeļas šķembās. Galvaskausus arī nevajadzētu atdot suņiem, kas spēj tos sasmalcināt. Protams, ja jums ir foksis, tad aļņa galvaskausu var nolikt apgraušanai, jo suns spēs to tikai apskrubināt.
Diezgan droši drīkst dot stilba kaulu galus, locītavas, gūžas kaulu. Stilba kaulus var sazāģēt un iedot sunim izlaizīt kaula smadzenes, bet arī jālūkojas, lai kauls netiktu sagrauzts. Atņemiet tukšo kaulu un viss.
Zobi nodilst
Ja sunim pārāk bieži tiek doti kauli graušanai, arī tie, kurus ir droši skrubināt, suņa zobi nodils ātrāk.
Zobu nolietošanās suņu dzimtas dzīvniekiem ir normāla parādība, taču normālos apstākļos tā notiek samērā lēni. Zobu virsmas kļūst gludas un plakanas, un katra zoba centrā veidojas dzeltenbrūnas vai brūnas krāsas trešējais jeb reparatīvais dentīns, kas aizsargā zobus. Turpretī, ka suņa zobi kaut kādu iemeslu dēļ nodilst strauji, dentīns nespēj veidoties. Zobiem dilstot, var atvērties pulpas kanāli. Tas nozīmē paaugstinātu jutību, pastāvīgas sāpes un var novest pie iekaisuma pašā zobā vai pat žoklī.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
