Ir daudz nepatīkamu parazitāru slimību, kas ir kopīgas dzīvniekiem un cilvēkam. Dirofilarioze ir viena no tām. Izraisītājs ir apaļtārps Dirofilaria repens, kas ieperinās audos, piemēram, acs dobumā, pašā acs ābolā vai kaut kur zem ādas. Tas ir vienu līdz divus centimetrus garš un var izaugt līdz 30 centimetriem.
Slimību pārnēsā odi, kas mikrofilārijas (kāpurIr daudz nepatīkamu parazitāru slimību, kas ir kopīgas dzīvniekiem un cilvēkam. Dirofilarioze ir viena no tām. Izraisītājs ir apaļtārps Dirofilaria repens, kas ieperinās audos, piemēram, acs dobumā, pašā acs ābolā vai kaut kur zem ādas. Tas ir vienu līdz divus centimetrus garš un var izaugt līdz 30 centimetriem.u forma) uzņem kopā ar inficētā dzīvnieka asinīm. Saslimšanai ir pakļauti mājas un savvaļas plēsēji, tajā skaitā suņi, kā arī cilvēks.
Latvijā cilvēka saslimšanas gadījumu vēsture sākās 2011. gadā, kad tika konstatēti divi gadījumi. Cilvēka organismā tārps dzimumbriedumu nesasniedz un dirofilārijas asiņu paraugos nav konstatētas. Pieaugušus indivīdus lokalizē un izņem ķirurģiski. Cilvēka saslimšanas gadījumā ar to viss arī beidzas. Toties suns ir šī parazīta pamata saimnieks un kalpo kā rezervuārs. Pētījumā, ko veikuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes speciālisti Armands Vekšins, Anna Krūklīte, Ilze Matīse-van Houtana 2011.–2012. gadā, tika izmeklēti 44 suņu asiņu paraugi. Mikrofilārijas konstatētas trijos gadījumos, tātad invadēti bija 6,8% suņu. Šobrīd šis skaitlis varētu būt lielāks.
Ienākšana Latvijā
Slimība ir no tām, kas parādījušās pēdējos desmit gados, skaidro veterinār-ārsts Aleksandrs Ozols. Līdz tam tika uzskatīts, ka Eiropā tā ir izplatīta tikai Vidusjūras reģionā, taču pēdējie notikumi rāda, ka šī invazīvā parazītu suga ir sasniegusi arī Latviju. Agrāk veterinārārstiem mācīja, ka šī parazīta izplatībai ir vajadzīgi kādi specifiski odi, studijas gados apgūto atceras A. Ozols. Šobrīd kļuvis skaidrs, ka der arī mūsu odi. Otrs faktors ir klimatiskās pārmaiņas, kas veicina dienvidu reģioniem raksturīgo sugu migrāciju uz ziemeļiem un nodrošina to izdzīvošanu mūsu platuma grādos. Interesanti, ka Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā publicētajā sugas aprakstā kā viens no dirofilāriju izplatības ceļiem tiek minēta suņu pārvietošana sakarā ar dalību starptautiskajās izstādēs, dažādās sacensībās un darba pārbaudēs, kucēnu iegāde un cilvēku tieksme aizvien vairāk ceļot kopā ar saviem mīluļiem.
Kā suns inficējas
Kā jau minēts, kāpurus pārnēsā odi. Inficētais ods iekož sunim. Kāpuriņš nonāk asinsvados un pēc tam zemādā. Tur tas ieperinās un sāk augt, pārtopot par tievu, diegveidīgu apaļtārpu, stāsta Dr. A. Ozols. Viens pieaudzis tārps ir spējīgs radīt pēcnācējus, kas migrē pa asinsrites sistēmu. Tur tos iesūc odi, kas pārnes parazīta kāpuru atkal jaunam saimniekam.
Simptomi
Nekādu konkrētu simptomu dirofilariozei nav. Mikrofilāriju klātbūtni organismā visbiežāk atklāj nejauši, veicot asinsanalīzes sunim, kura saimnieks ieradies klīnikā ar aizdomām par citu saslimšanu. Tārpus var ieraudzīt ar neapbruņotu aci gļotādās vai atrast jaunveidojumos zem ādas, stāsta veterinārārsts.
Ārstēšana
Efektīva ārstēšana vairāk ir saistīta ar kāpuru formu iznīcināšanu. Pieaugušos indivīdus, kas netiek konstatēti un izņemti ķirurģiski, iznīcināt ir ļoti grūti. Tā ka principā dirofilarioze ir uzskatāma par hronisku saslimšanu. Lai gan, ieskicē A. Ozols, veterinār-ārstiem ir zināmi paņēmieni un medikamenti, kas padara pieaugušos parazītus neauglīgus. Svarīgākais ieteikums tomēr ir nenodarboties ar pašārstēšanu, bet vērsties pie veterinārārsta.
Profilakse
Būtu ieteicams ar noteiktu regularitāti veikt sunim asinsanalīzes. Tas palīdz laikus konstatēt dažādas saslimšanas, tajā skaitā arī parazitāras. Lai izvairītos no insektu kodumiem, gada siltajā sezonā suns ir jāapstrādā ar pretodu līdzekļiem.
