Vai zināji, ka šim medību veidam ir vairākus tūkstošus gadu sena vēsture, un to joprojām mūsdienās praktizē vairākās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, ASV, Īrijā, Turcijā, Slovākijā, Kazahstānā, Mongolijā un daudzās citās.
Pieredzējuši mednieki mēdz teikt, ka tā drīzāk ir mākslas forma, nevis medību veids, jo, medījot ar šaujamieroci, rezultāts ir sasniedzams daudz efektīvāk. Savukārt, izmantojot plēsīgos putnus, lielākā daļa laika un uzmanības tiek patērēta putna audzēšanai, apmācībai, nevis medībām kā medījuma iegūšanas procesam.
– Šajā nodarbē visbiežāk tiek izmantotas dažādas vanagu, piekūnu, ērgļu, dažreiz arī ūpju sugas. Ar tiem medī galvenokārt mazos dzīvniekus – zaķus, trušus, vāveres, lapsas, arī pīles, paipalas. Lielākie putni, piemēram, klinšu ērgļi, spēj notvert pat stirnas un ļoti retos gadījumos – vilkus. Ja tiek medīts tik liels plēsējs, tam mēdz uzbrukt vienlaikus divi putni, jo vilks ir vairākas reizes smagāks par putnu.
– Plēsīgie putni bieži vien tiek noķerti vai iegūti no ligzdām savvaļā. Lai arī tas varētu šķist nepareizi, pastāv topošajam medniekam stingri ievērojami noteikumi par to, kurā brīdī jauno putnēnu drīkst izņemt no ligzdas un cik putnēniem ir obligāti jāpaliek. Darot to pareizi, pārējiem ligzdā palikušajiem putnēniem pat uzlabojas izdzīvošanas iespējas, jo vecāki var koncentrēt barošanu uz mazāku putnēnu skaitu.
– Turcijā plēsīgos putnus ķer ar tīkliem – tas ir ilgs vairāku pakāpju process. Vispirms no komposta vai dzīvnieku mēsliem jāsavāc kukaiņi. Izmantojot kukaiņus par ēsmu, tiek notverts neliels putniņš – čakste. To pieradina un turpmāk izmanto kā plēsīgā putna pievilinātāju. Kad plēsīgais putns cenšas uzbrukt čakstei, cilvēks to notver ar tīklu, neļaujot tam sasniegt iecerēto medījumu. Pēc tam sākas plēsīgā putna pieradināšana un apmācība.
– Medības ar plēsīgajiem putniem ir iekļautas arī UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.
Vēsturiski apmācītie plēsīgie putni bija īpaši vērtīgs resurss, kas varēja kalpot kā apmaksas līdzeklis. Vieni no izcilākajiem putniem mita Īrijā. Piemēram, Kilkeni pils dokumenti no četrpadsmitā gadsimta liecina, ka atsevišķas putnu sugas varēja tikt izmantotas kā īres apmaksas veids. Putnu augstās vērtības dēļ tie tika tirgoti arī uz ārzemēm tik bieži, ka bija jāievieš arī stingra nodokļu sistēma.
Protams, šī nodarbe valstīs, kurās to piekopj, tiek stingri kontrolēta. Patvaļīga putnu ķeršana, apmācīšana nav atļauta. Piemēram, ASV vispirms ir jāsazinās ar atbildīgo organizāciju, jāapgūst teorētiskās pamatzināšanas, normatīvo aktu prasības, jādodas uz konsultāciju pie jau pieredzējuša mednieka, jāatrod sponsors, kas būs gatavs divus gadus veltīt jaunā censoņa apmācībai, pēc tam jākārto teorētisks eksāmens, jāsagatavo vieta, kur putnu turēt, un jāatrāda tā inspekcijai. Tikai pēc tam var sākt domāt par putna gādāšanu.
Briežu vairāk nekā odu, odi kož acis ārā un gatavojam mežacūkas sautējumu. No dabas līdz galdam #19
Žurnāla Medības jūnija numurā lasi par komercmedībām
