Ik mēnesi žurnālā Medības piedāvājam rubriku Mazās ziņas, kurā īsā, koncentrētā veidā var uzzināt par dažādiem interesantiem atgadījumiem un pētījumiem visā pasaulē. Šoreiz par Dienvidamerikas mežacūku nedienām.
Kas par daudz, tas par skādi
Šī gada jūnijā publicētais pētījums Mežacūkas un to radītie draudi Dienvidamerikas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai liecina, ka šo dzīvnieku straujā izplatība bioloģisko daudzveidību aizsargājamās teritorijās ietekmē daudz vairāk, nekā līdz šim domāts. Pētījuma gaitā atklāts, ka gandrīz puse no pētītajām mežacūkām mīt aizsargājamos bioloģiskās daudzveidības epicentros, kur to lielā skaita dēļ rodas ievērojami augsnes postījumi. Mājas cūkas Dienvidamerikā ieradās līdz ar Eiropas kolonistiem, savukārt mežacūkas medību nolūkos tikai ieviestas divdesmitā gadsimta sākumā. Laika gaitā mežacūkas izklīdušas pa visu kontinentu, krustojušās ar mājas cūkām un radījušas atsevišķu populāciju. Ņemot vērā, ka šie dzīvnieki labprāt barojas lauksaimniecības platībās, kas nodrošina treknu, bagātīgu barību, to populācija strauji aug. Lauksaimniecības zemes tām kalpo kā barošanās vieta, savukārt aizsargājamās teritorijas noder patvērumam. Kā viens no risinājumiem tiek piedāvāta mežacūku pakāpeniska aizvietošana ar pekariem, taču pilnīga sugas iznīcināšana ģeogrāfisko apstākļu dēļ nav iespējama un šādā risinājumā nav ieinteresēti arī mednieki. Tāpat problēma ir aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanai paredzētais budžets, kurā prioritizētas tiek citas problēmas. Līdz ar to problēmu nav iespējams laikus apkarot saknē, bet gan tā vietā ir jācīnās ar tās nepatīkamajām sekām.
Katrā jau bišķiņ tas maliķa gēns sēd iekšā! Arvīds Ozols. “Šauj garām!” #194 epizode
Septembra numurā par aļņu selektīvu medīšanu
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
