Bebru medībās labi veicies arī Valdim Čečiņam, kurš medī Alojas apkaimē. Telefona intervijā viņš stāsta:
“Jāsaka, ka man tieši bebru medības no visām patīk vislabāk. Medīju kopš 1996. gada. Tā ir bauda, tu aizej, apsēdies, vēro dabu un klausies. Īpaši pavasarī kad viss pēc ziemas mostas. Man sieva saka: “Sēdi mājās, atpūties!” Bet mežā var atpūsties gan fiziski, gan garīgi!
Bebrus medīju ar šaujamieroci. Kopumā esmu nomedījis ap 180 bebru un tikai desmit no tiem ar slazdiem. Savulaik medīju tikai ar bisi, bet nu pāris gadu uz bebriem eju ar vītņstobra ieroci. Jāteic, pēc šāviena nedabūtu bebru praktiski nav.
Bebru medībām pievēršos, tiklīdz noslēdzas kolektīvās medības. Sākumā eju tāpat bez ieroča un vēroju. Piefiksēju, kur ir bebru kustība un kā konkrētajā vietā pūš vējš.
Visu rakstu lasi žurnāla Medības aprīļa numurā vai portālā lasi.lv.
Grasās veidot aizsargājamas teritorijas, lai vilki un lāči vairotos, aizliedzot dzinējmedības
Lāču dēļ dzinējmedības nav jāaizliedz – Igauņi zina visu par lāčiem. “Šauj garām!” #280 epizode
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
