Sākoties jaunajam skolas gadam, jauna dzīve sākās arī daļai mednieku – nepilsoņiem, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. No 1.septembra šiem cilvēkiem bija jāatsakās no saviem ieročiem.
Kopumā no medību ieročiem šoruden nācās atvadīties 1014 Latvijas nepilsoņiem, 189 Krievijas Federācijas pilsoņiem, sešiem Baltkrievijas pilsoņiem.
Nosauktajiem cilvēkiem bija jāizvēlas viens no variantiem, kā tikt vaļā no viņiem piederošajiem medību šaujamieročiem un jāpaziņo par to policijai:
Personām (ieroču īpašniekiem), kurām liegtas tiesības ieroču apritē ir tiesības iesniegt iesniegumu Valsts policijai, kurā norādīt sev vēlamo likumā paredzēto tālāko rīcību ar ieroci (lūgt Valsts policijai):
1) ieročus, munīciju un to sastāvdaļas nodot realizēšanai ieroču komersantam;
a) pārreģistrēt ieročus citai iesniegumā norādītajai personai, kurai ir attiecīga ieroča atļauja (t.i. realizēt tos citai fiziskai vai juridiskai personai, kurai ir attiecīga ieroču atļauja, veicot īpašnieka maiņu (pārreģistrāciju) Valsts policijā);
b) nodod ieročus ieroču komersantam dezaktivēšanai,
c) nodot ieročus, munīciju un to sastāvdaļas iznīcināšanai.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja (VP GKPP LASB) priekšnieka vietnieks Andris Melkers norādīja, ka saskaņā ar Ieroču aprites likuma pārejas noteikumu 19.punktu attiecīgajām personām (Latvijas nepilsoņiem un noteiktu valstu pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja) un kurām Valsts policija bija izsniegusi ieroču atļaujas un reģistrējusi ieročus, tiesības ieroču apritē tika noteiktas līdz 2023. gada 1. septembrim. Pēc šī termiņa šaujamieroči, to sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatiskie ieroči ir jānodod Valsts policijai (pēc analoģijas ar Ieroču aprites likuma 26.panta pirmo daļu – piecu darbdienu laikā).
Saskaņā ar Ieroču aprites likuma 91.panta pirmo daļu nodoto vai izņemto šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci, munīciju un to sastāvdaļas Valsts policija glabā ne ilgāk par 60 dienām.
Pēc minētā glabāšanas termiņa beigām Valsts policija ieročus, munīciju un to sastāvdaļas nodod realizēšanai ieroču komersantam, kas saņēmis licenci šaujamieroču realizēšanai, vai, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, pārreģistrē citai iesniegumā norādītajai personai, kura saņēmusi ieroča atļauju, vai nodod ieroču komersantam dezaktivēšanai, vai glabā saskaņā ar Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, vai pieņem lēmumu par to iznīcināšanu.
Ja noteiktajā ieroču glabāšanas laikā ieroča īpašnieks, kuram liegtas tiesības ieroču apritē saskaņā ar Ieroču aprites likuma pārejas noteikumu 19.punktu, iegūst Latvijas pilsonību un iesniedz iesniegumu Valsts policijai par ieroča atļaujas izsniegšanu atbilstoši 14.pantā noteiktajām tiesībām, tad pastāv iespēja atgūt sev iepriekš reģistrētos ieročus.
Jau 40 krieviski runājošo mednieku ir nokārtojušas eksāmenus un ieguvušas Latvijas pilsonību, bet vēl 10 cilvēki šobrīd ir naturalizācijas procesā. Pēc VP GKPP LASB pārstāvja teiktā šie cilvēki vairs nav ieroču īpašnieki, bet vēlas atjaunot šo statusu.
Ņemot vērā to, cik stingri tiek kontrolēta ieroču izmantošana un aprite mūsu valstī, nav brīnums, ka tikai viens Latvijas nepilsonis raksta tapšanas laikā nav izpildījis likuma prasības un nebija nodevuši viņiem piederošos medību ieročus.
Vai un kad cits mednieks varēs nepilsonim uz laiku nodot ieroci?
Policija turpinās pārbaudes arī tajos klubos, kuru biedriem nācās atteikties no medību ieročiem. Saskaņā ar Ieroču aprites likumu medību ieroči, tai skaitā lielas jaudas pneimatisko šaujamo izmantošanai ir vajadzīga Valsts policijas izsniegta atļauja. Par šo nosacījumu pārkāpšanu pienākas kriminālatbildība, tai skaitā cietumsods, kā tas ir paredzēts Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā.
Personai, kurai ir ieroča glabāšanas atļauja (vai arī ieroča nēsāšanas atļauja), sev reģistrēto ieroci drīkst dot citai personai tikai noteiktos gadījumos, kas paredzēti normatīvajos aktos.
Ministru kabineta 2019.gada 21.maija noteikumu Nr. 210 “Noteikumi par ieroču un munīcijas apriti” (turpmāk – MK 210.noteikumi) 41. punkts paredz gadījumus, kad šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašniekam, kuram ir ieroča glabāšanas atļauja vai ieroča nēsāšanas atļauja, atļauts bez Valsts policijas atļaujas dot ieroci citai fiziskajai personai.
Nodot savu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci citai personai, kurai nav noteikta veida ieroča atļauja vai atļauja darbam ar ieročiem, nav atļauts, izņemot, šautuvē vai ar šaušanu saistītās sporta sacensībās (MK 210.noteikumu 41.5. apakšpunkts) un saistībā ar medībām – tikai MK 210.noteikumu 41.11.apakšpunktā paredzētajā gadījumā, kas nav attiecināms izskatāmajā gadījumā un neattiecas uz pilngadīgām personām, kā arī izņemot amatpersonām to pienākumu izpildei (MK 210.noteikumu 41.13.apakšpunkts).
Personai, kurai ir izsniegta ieroča atļauja, administratīvā atbildība par ieroča, munīcijas un to sastāvdaļu aprites noteikumu pārkāpumu ir paredzēta Ieroču aprites likuma 98.panta trešajā daļā (arī 99.pantā).
Šaujamieroča, šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroča munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pretlikumīga nodošana citai personai, kurai nav ieroča atļaujas, uzskatāma par rupju pārkāpumu un Valsts policija šādos gadījumos piemēro ne tikai naudas sodu, bet arī noteikto tiesību atņemšanu. Mednieks, kurš nolems aizdot ieroci kolēģim Latvijas nepilsonim, pats var šķirties no šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesībām uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.
Katrā jau bišķiņ tas maliķa gēns sēd iekšā! Arvīds Ozols. “Šauj garām!” #194 epizode
Septembra numurā par aļņu selektīvu medīšanu
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
