Latvijā līdz šim normatīvie akti noteica, ka nedrīkst ierīkot šautuves, kurās var šaut tālāk par 300 metriem. Izņēmums, protams, bija militārās šautuves, bet pēdējos gados iespēja tās izmantot civilajiem bija ļoti ierobežota.
Tādēļ, strādājot pie Ieroču aprites likuma un ar to saistītajiem noteikumiem, mednieku organizācijas iesniedza priekšlikumu likvidēt šo veco un arhaisko prasību.
Lielākais izbrīns radās par to, ka noteikumu projekta izstrādātāji pieprasīja pamatojumu šīs normas maiņai, jo medniekiem, lūk, neesot vajadzības šaut tālāk par 300 metriem. Tādēļ Latvijas Mednieku asociācija vērsās pie FACE ar lūgumu palīdzēt apkopot citu valstu pieredzi.
Ar savu pieredzi padalījās 18 FACE dalībvalstis. Lielākajā daļā valstu nepastāv distances ierobežojumi šautuvēs, drīzāk ierobežojumi saistīti ar valsts ģeogrāfiskajām īpatnībām, reģionālo plānojumu un iedzīvotāju blīvumu.
Daudzās valstīs šautuves 600+ metriem ir tikai armijas īpašumā, bet civilajiem nav nekādu problēmu iekļūt šajās šautuvēs, lai trenētos vai rīkotu sacensības. Bet ir arī valstis, kurās iespējams ierīkot šautuves mednieku treniņu un sacensību vajadzībām.
Galvenais uzsvars ir uz to, ka lielā daļā citu valstu normatīvie akti neierobežo šautuvju distanci. Igaunijā ierobežojumu nav, bet reāli dzīvē nav ierīkota neviena šautuve, kas tālāka par 300 metriem ģeogrāfisko īpatnību dēļ, tomēr neviens neliedz tādas ierīkot.
Lietuvā tālšaušana ir ļoti attīstīta, katru gadu notiek līdz pat 20 dažādu pasākumu.
Vispopulārākā tālšaušana mednieku vidū ir tieši ziemeļvalstīs. Daudzu valstu organizāciju pārstāvji pauda viedokli, ka šādas tālšaušanas šautuves medniekiem ir galvenokārt vajadzīgas, lai saprastu savas robežas, testētu ieročus un optiskos tēmēkļus – pat tad, ja reālos apstākļos šaušana tālās distancēs nebūs vajadzīga.
Tāpat tiek norādīts uz treniņu nepieciešamību, kā arī šaušanas sporta attīstību.
Vairāk lasiet žurnālā Medības
