Pagājušā gada beigās tika pārtraukti maksājumi par sieviešu dzimtes mežacūkas nomedīšanu. Iepriekš ikviens mednieks, piestādot Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) pierādījumus – asti un ārējos dzimumorgānus, varēja saņemt kompensāciju. Sākotnēji par vienas sieviešu kārtas mežacūkas pierādījumu nodošanu tika izmaksāti 100, bet vēlāk 50 eiro.
Kā motivējoša kompensācija mežacūku populācijas samazināšanai, šie maksājumi tika ieviesti 2015.gadā un līdz pērnā gada beigām kopumā Latvijas medniekiem izmaksāti vairāki miljoni eiro. Tā kā sākot ar 2020. gadu Eiropas Komisija (EK) kompensācijas par mežacūku mātītēm vairs nelīdzfinansēs, maksājums tiek pārtraukts! Tai pat laikā saglabājas maksājums par atrasto beigto mežacūku un to atlieku noglabāšanu un vietas sakopšanu un, šogad no 1. jūlija atjaunots materiālais bonusu informācijas sniedzējiem, kuri ziņos par atrastām mirušām mežacūkām.
Maksājumi
“Šinī ziņā Latvijas un pārējo Baltijas valstu mednieki ir bijuši priviliģēto statusā. Mūsu valstis pirmās no Eiropas Savienības (ES) biedriem saskārās ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM). Pirmais šoks un enerģiskā situācijas izpēte vainagojās ar tajā brīdī pareizu lēmumu finansiāli motivēt medniekus medīt sieviešu dzimtes mežacūkas, lai maksimāli samazināt populāciju. Lai arī nozīmīgāko samazinājumu paveica ĀCM taču Valsts meža dienesta dati skaidri parāda, ka nozīmīgs bija arī mednieku pienesums un šobrīd mežacūku populācija ir samazinājusies no 74 000 īpatņu 2013./2014.gada sezonā līdz 20 000 šajā medību sezonā.
Daudzi mednieki un klubi kopumā ļoti mērķtiecīgi medīja mātītes un pa šiem gadiem ir saņēmuši ievērojamas summas. Taču viss reiz beidzas. Aprēķinot, kādas summas tika izmaksātas medniekiem Baltijā un apjēdzot, ko šāds maksājums nozīmēs ilgtermiņā, kad ĀCM apdraudēs lielās ES valstis, EK nolēma pārtraukt šo subsīdiju izmaksu,” atklāja PVD infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants. Kā zināms, kompensācijas par nomedīto mežacūku mātīšu pierādījumu piegādi izmaksāja PVD, 75% no summas līdzfinansēja no ES.
Personām, kas ziņos par atrastu beigtu mežacūku pienāksies prēmija 30 eiro apmērā, mīnus nodokļi, savukārt mežacūku atlieku likvidēšanu un infekcijas skartās vietas sakopšanu un naudas plūsmu koordinē pašvaldības, kuras pēc tam piestāda rēķinu PVD.
Zvanot Pārtikas un veterinārajam dienestam, var informēt par atrastajām beigtajām meža cūkām
Mārtiņš Seržants: “Par katru meža cūkas līķa iznīcināšanu dienests maksā pašvaldībām 30 eiro. Tas, kā pilsētas vai novada administrācija organizē darbus, ir viņu ziņā. PVD pārstāvjiem seku likvidēšanā jāpiedalās obligāti. Tā mēs gūstam precīzu informāciju un pārliecību, ka viss izdarīts kā nākas. Mēs dodam priekšroku sadarbībai ar medniekiem, jo tikai viņi pārzina savas platības un ir visvairāk motivēti attīrīt tās no vīrusa, taču pašvaldības nereti izvēlas neiesaistīt mednieku biedrības, bet uztic šos darbus komunālajiem dienestiem. To PVD nevar ietekmēt.”
Aktuālā situācija
ĀCM ekspansija, iespējams, drīz beigsies. Diemžēl, tas nenozīmē to, ka slimība pazudīs un mēs varēsim mierīgu prātu audzēt mežacūku populāciju, kā tas bija pēc klasiskā cūku mēra epidēmijas deviņdesmitajos. Tas nozīmē tikai to, ka infekcija drīz būs pārņēmusi pilnīgi visu valsti. Šobrīd brīva ir tikai Liepājas pilsētas administratīvā teritorija un nedaudz ap to, Nīcas novads un apmēram puse Rucavas novada. Otrā puses Rucavas novada, Grobiņas, Pāvilostas, Alsungas novadi pilnībā un neliela daļa Kuldīgas un Ventspils novadu ir pirmajā riska zonā, bet visa pārējā Latvija ir otrajā riska zonā.
Interaktīvā ĀCM izplatības informācijas karte
“Pagājušajā gadā no visām atrastajām un nomedītajām mežacūkām 430 konstatēts ĀCM. Iepriekšējā, 2018.gadā inficētas bija 950 mežacūkas. Tātad, samazinājums ir teju uz pusi. No visām pozitīvajām 309 konstatētas antivielas. Tiesa gan, sabiedrībā izplatījies maldīgs priekšstats par to, ka šie dzīvnieki tagad ir pasargāti un daba visu pati ir sakārtojusi. Tā nebūt nav, jo ĀCM antivielas nav vīrusu neitralizējošās un tām nav spēja dzīvnieku pasargāt no atkārtotas inficēšanās. Kā arī, ja šādu dzīvnieku ievaino medībās un neatrod, vai to notriec mašīna un tas nomirst kaut kur, bet citi dzīvnieki apēd to, infekcijas izplatība turpināsies. Tādēļ dienesta izpratnē dzīvnieki ar antivielām ir tik pat bīstami kā slimie un to esamība liecina par vīrusa klātbūtni dabā,” paskaidroja Mārtiņš Seržants.
Lai informētu sabiedrību par situācijas attīstību, sadarbībā ar AS Latvijas Valsts meži (LVM) dienests ir izveidojis jaunu ĀCM karti, kas ir pieejama PVD mājas lapā. Interaktīvajā uzskates objektā ir iespēja mainīt informācijas atspoguļošanas slāņus. Ar krāsainiem punktiem ir atzīmēti visi ĀCM gadījumi, kopš epidēmijas sākuma, riska zonu izvietojums un cita informācija. Labajā augšējā stūrī ir instrumentu josla, kur, izvēloties Slāņu saraksta ikonu, var aplūkot dažādus datus. Piemēram, nospiežot ĀCM mežacūkas <90 dienas, kļūst redzami visi pēdējo trīs mēnešu laikā reģistrētie gadījumi. “Pamata spiediens šobrīd ir Dienvidkurzemē. Taču arī Vidzemē ir konstatēti trīs melnie punkti. Tas, ka trīs slimas mežacūkas ir nomedītas relatīvi tuvu viena no otras liecina par to, ka šajā rajonā slimības perēklis joprojām gruzd. Savukārt, tās mežacūkas, kas nomedītas Latgalē, tuvu Baltkrievijas robežai, visticamāk ir migranti no kaimiņvalsts,” sacīja PVD pārstāvis.
Atbildība
Kopš ĀCM ēras sākuma, zināmu gadījumu, kad mednieki ir apzināti izvairījušies sniegt informāciju par nomedītajām mežacūkā, nodot analīzes vai glabāt liemeņus, ir ļoti nedaudz. Mārtiņš Seržants pastāstīja, ka viens no tādiem bija pērnā gada nogalē: “Tīri cilvēciski var saprast, ka pirms svētkiem medniekam aptrūkstas pacietība un viņš nolemj negaidīt analīžu rezultātus, bet paziņo, ka ir apracis mežacūku liemeņus, kas glabājās dzesētavā. Tāpēc tīri cilvēcīgi skumdina, ka pēc visiem šiem gadiem un runāšanu sausu muti , joprojām mednieki neapzinās savās rīcības sekas.”
Medniekiem un medību kolektīviem, kuru platības atrodas ĀCM riska zonās ir pienākumi:
1.zonā medniekiem, kuri vēlas medījumu izvest uz ĀCM brīvo Latvijas teritoriju vai gaļas pārstrādes uzņēmumu, obligāti jāveic meža cūkas laboratoriskā izmeklēšana uz ĀCM – nododot asins paraugu.
2.zonā medniekiem analīzēm obligāti jānodod visu nomedīto mežacūku asins paraugi un astes gali.
3.zona uz medniekiem attiecās analoģiski pasākumi, kā 2. zonā.
Visi pienākumi un darbi, kas medniekam veicami, kā arī ierobežojumi, kas jāievēro ir atrunāti Ministru kabineta noteikumos Nr.83 Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība. To neievērošanas gadījumā iestājas atbildība saskānā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa vai pat Krimināllikuma pantiem. Par nereģistrētas komercdarbības (saimnieciskās darbības) veikšanu, proti nepārbaudītas gaļas pārvietošanu vai tirdzniecību iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.2 pantu.
Motivācija
Par spīti optimistiskajiem ziņojumiem no atsevišķiem rajoniem par mežacūku skaita pieaugumu, medniekiem joprojām ir jācenšās noturēt populāciju tās minimumā un obligāti jāziņo par visām atrastajām beigtajām mežacūkām, kā arī jānodod visu nomedīto rukšu paraugi analīzēm. PVD aicina turpināt medīt mežacūkas. “Nedrīkst taupīt lielās mātītes, jo viņas ir tās, kuras spēj baru aizvest uz jaunām teritorijām, tātad, sekmēt infekcijas izplatību. Man zināms, ka daudzi kolektīvi izvēlas nomedīt sivēnmātes, un pamazām piebaro palikušos sivēnus. Šādā veidā ar vienu šāvienu tiek nomedīti divi zaķi – samazinās gan populācija, gan dzīvnieku migrēšanas intensitāte. Kopuma tas dod vēlamo efektu,” sacīja Mārtiņš Seržants.
“Ja mēs raugāmies tā vistālāk un visnaivāk uz to visu, tad galvenā doma ir pilnībā atbrīvoties no mēra. Šī brīža situācijā, kad mēra ekspansija Latvijas teritorijā tuvojas savam loģiskajam noslēgumam un infekcija būs izplatījusies pa visu valsti, ir divi varianti. Mēs, kā veterinārārsti varam turpināt saņemt informāciju, operēt ar to, ielikt kartē punktiņus un nolikt ĀCM maliņā kā mazprioritāru slimību.
Mēs ar to mierīgi varam sadzīvot. Tas noteikti būtu lēmums, kas tiktu pieņemts kopā ar mūsu ĀCM ekspertu grupu, kurā ietilpst nevis augstos krēslos sēdoši sausiņi, bet gan mednieku organizācijas, Valsts meža dienesta, LVM un zinātnieki un tas nozīmētu, mežacūku medības mums Latvijā neinteresē. Zaudētāji viennozīmīgi būtu tieši mednieki. Otrs variants, protams, ir turpināt cīnīties un te ir nepieciešama turpmākā sadarbība ar medniekiem.
Ja mēs paraugāmies uz karti, tad ir skaidri redzams, ka slimības epicentrs šobrīd ir Dienvidkurzemē. Vidzemē šogad saslimšanas gadījumi ir ļoti maz. Tas noticis tādēļ, ka mēris aktīvi apkāva mežacūkas. Mednieki palīdzēja izvākt mirušās un intensīvi medīja, lai samazinātu atlikušo dzīvnieku skaitu. Kopīgiem spēkiem mēs panācām to, ka šobrīd Vidzemē esam tuvu mūsu mērķim – izskaust slimību. Turpinot iesākto, nepieļaujot mežacūku savairošanos mēs patiešām varam panākt to, ka ĀCM tiek ierobežots visā valstī.
Tā galvenā vēstījuma esence ir tāda: ja mednieki turpina mums ziņot par nomedītajām un atrastajām mežacūkām, ja mums šie dati ir precīzi, mēs varam kontrolēt situāciju un tas ir vitāli svarīgi, lai nepieļautu otro un trešo ĀCM vilni vietās, kur mednieki, par spīti aicinājumiem medīt, atsāk meža cūku saudzēšanu. Ja šī brīža informācija ir tuvu patiesībai, tad vienā daļā valsts ir teju atbrīvota no mēra un šobrīd, kad lielās kompensācijas par mežacūku mātīšu nomedīšanu vairs nemaksās, priekšplānā iznāk mednieku godprātība un uzcītība sadarbībā ar PVD.
Vēlos aicināt medniekus neļauties mītiem par to, ka ĀCM pāries tā pat kā klasiskais cūku mēris. Toreiz mums bija vakcīna un tādēļ slimība tika apkarota ļoti ātri, lai gan tas izmaksāja prāvas summas. Vienas vakcīnas cena bija 1 eiro. Šobrīd tādas panacejas nav. Arī mežacūkas ar ĀCM antivielām neglābs populāciju. Šis vīruss ir citādāks. Antivielas nerada imunitāti ne pašam nēsātājam, ne nākamajām paaudzēm. Tas ir pierādīts.
Mēs varam cerēt tikai uz to, ka mums izdosies samazināt populāciju līdz minimumam un noturēt to tādā līmenī pietiekoši ilgi, lai infekcija izzustu. Šobrīd mums tāda iespēja ir un tas moments ir jāizmanto. Mednieki ir tie, kuri ir visvairāk ieinteresēti saglabāt mežacūku medības un ar laiku atjaunot dzīvnieku populāciju. Un tikai no medniekiem ir atkarīgs, vai mums tas izdosies tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā!” tā PVD infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants.
Gaisma tuneļa galā
ĀCM ir tik noturīgs pret ārējo iedarbību, tik dzīvotspējīgs, ka ātri atbrīvoties no šīs slimības neizdosies. Šī brīža situācija dod cerību novest saslimšanas gadījumu skaitu līdz minimumam vai pat izskaust to atsevišķās mazākās vai lielākās teritorijās. Piemēram, pēc PVD pārstāvja teiktā, Vidzemē šis scenārijs šobrīd izskatās ļoti ticams. Turpmāk varēs veikt pastāvīgu monitoringu, operatīvi reaģējot uz slimības aktivizēšanos konkrētās vietās. Tādēļ ir nepieciešam, lai mednieki turpinātu ziņot par visām atrastajām beigtajām mežacūkām un sūtītu nomedīto audus analīzēm.
PVD un mednieki šajā cīņā nav vientuļi. Pagājušā gada sākumā tika publicēts ziņojums, ka Spānijas zinātnieki sasnieguši zināmu progresu vakcīnas izstrādē. 2019.gada nogalē medijos parādījās raksti arī par Amerikas Savienoto Valstu zinātnisko spēku sasniegumiem, veidojot vakcīnu. PVD vecākais eksperts Mārtiņš Seržants apstiprināja, ka šīs ziņas atbilst patiesībai: “Viss izskatās ļoti cerīgi. Taču ir jāsaprot, ka tas nenozīmē tūlītēju risinājumu. Labākajā gadījumā vakcīna būs gatava lietošanai septiņu līdz desmit gadu laikā. Ja vakcīna būs, mēs izveidosim stratēģiju un pielietošanas sistēmu, kas dos vislabāko rezultātu. Pagaidām atliek tikai cerēt un turpināt iesākto ĀCM apkarošanu un monitoringu.”
