Sākoties pīļu medību sezonai, sociālajos tīklos parādās neapetītlīgās fotogrāfijas, kurās redzamas dažādu sugu pīļu krūtiņas bez ādas un ar rīsveidīgiem veidojumiem muskuļos. Un atkal skan jautājums – kas tas tāds, tas ir bīstami? Jā, tas ir bīstami! Tā ir sarkocistoze. Parazītiska slimība, kas var skart jebkuru zīdītāju, tajā skaitā arī Homo sapiens – cilvēku. Pēdējā laikā arvien vairāk par to dzirdams, mednieki šai problēmai pievērš lielāku uzmanību, tādēļ varētu šķist, ka pīlēm sarkocistoze tiek konstatēta arvien biežāk. Par laimi, sarkocistozi ir ļoti viegli konstatēt – parazīta klātbūtne ir nosakāma ar aci.
Mednieku interese un vēlēšanās uzzināt faktus pieaug, taču, neskaitot skaidrojumu par pašu slimību un tās sekām, citas konkrētas un apstiprinātas informācijas nav. Latvijā nav. Turpretī Lietuvas zinātnieki jau vairākus gadus veic pētījumu par sarkocistozes izplatību savas valsts teritorijā, un informācijas ievākšanā vislielākā loma ir medniekiem.
Savvaļas pīļu sarkocistozes pētījums Lietuvā
Zinātnieki uzskata, ka ir vairāk nekā 200 zoonožu (dzīvnieku infekcijas slimības), ar kurām cilvēks var inficēties. Arī sarkocistoze ir klasificējama kā zoonoze. Sarkocistoze ir parazitāra saslimšana, ko izraisa cistas veidojošais kokcīdiju grupas vienšūnis – Sarcocystis.
Par sarkocistozes izraisītāju starpsaimniekiem visbiežāk kļūst zālēdāji vai vis-ēdāji: liellopi, zirgi, cūkas, mežacūkas, pelēkie zaķi, bet gala saimnieki ir gaļēdāji: suņi, kaķi, jenotsuņi, vilki, lapsas, āpši, jenoti un cilvēks. Cilvēka tuvumā dzīvojošie dzīvnieki, piemēram, suņi, var būt inficēti par 90 procentiem, un tajos parazitējošās sarkocistas var būt daudz patogēnākas nekā tās, kas parazitē kaķos. Sarkocistozes izplatību Lietuvā vairākkārt pētījuši dažādi zinātnieki (Arnastauskiene, 1989; Grikieniene, 2001; Malakausks, Grikieniene, 2002; Kutkiene, 2002; Praks, 2012). Konstatēts ļoti augsts sarkosporīdiju izplatības līmenis, sevišķi briežveidīgajiem: stirnām, briežiem, aļņiem inficēšanās gadījumu skaits svārstās no 77,7 līdz 94,2%.
Arī savvaļas putniem sarkocistoze ir viena no visizplatītākajām parazitārajām slimībām. Lietuvā tā ir konstatēta vārnām, kraukļiem, kovārņiem, sīļiem, sudrabkaijām un lauka baložiem. No Lietuvā medījamajiem, neskaitot zosis, pīles, baložu un vārnu dzimtas putnus, sarkocistoze konstatēta arī parastajos vai medījamajos fazānos (Phasianus colchicus). Zviedrijā veiktā pētījumā parazīts atrasts medņa (Tetrao urogallus) smadzenēs, plaušās, sirdī, aknās, liesā. Pēdējo divdesmit gadu laikā sarkocistoze ir visvairāk izplatījusies ūdensputnu sugu infekcijas slimība pasaulē. Tieši ūdensputni (pīles, zosis un gulbji) ir cietuši visvairāk. Sevišķi dramatiska situācija ir Ziemeļamerikas kontinentā, izceļot Amerikas Savienotās Valstis, Meksiku un Kanādu. Tāda pati aina vērojama arī Dienvidāfrikas reģionos un Austrālijā. Interesanti, ka Rietumeiropā, konkrēti Austrijā, sarkocistozes gadījumu skaita pieaugums konstatēts tikai 2002. gadā. Lietuvā 2011. gada pētījumā no 95 baltpieres zosīm 41 konstatēta sarkocistoze, no vienpadsmit pārbaudītajām piecas mežazosis bija inficētas. Lietuvā nu jau vairākus gadus pēc kārtas, sākoties ūdensputnu medību sezonai, notiek arī nomedīto putnu apskate. Sarkocistas (Sarcosystis rileyi) ir viegli konstatējamas mežapīļu filejā – krūšu muskuļos. Zinātnieki precizē, ka pīles ir starpsaimnieki vairāku Sarkocystis ģints parazītu sugām. Parasti šīs putnu slimības simptomi ārēji nav redzami un sarkocistu klātbūtni var konstatēt, nodīrājot pīles ādu. Ar neapbruņotu aci krūtiņas muskuļos var saskatīt ovālas vai iegarenas baltas krāsas sarkocistas.
Aleksandra Stuglinska universitātes Meža un ekoloģijas fakultātes Medību zinātnes laboratorijas zinātnieki sarkocistozes pētījumu sāka 2015. gadā, kad sarkocistoze tika konstatēta Marijampoles apgabala Gelgaudiškos pie Nemūnas nomedītajām pīlēm. No četriem putniem viens bija slims. Sešupē pie Antanavas viena no trim kritušajām pīlēm bija inficēta, bet Baraginē rādītājs bija labāks, jo tur bija viens saslimšanas gadījums uz četrpadsmit putniem. Tā kā pīļu medības ir starp populārākajiem ūdensputnu medību veidiem, 2017. gada rudenī sarkocistozes pētījumā tika iesaistīti Lietuvas mednieki. Iepriekšējā gadā tika pārbaudītas vairākos Lietuvas reģionos nomedītās 355 dažādu sugu pīles. Lielākā daļa, aptuveni 80%, bija tieši mežapīles (Anas platyrhynchos). Tika konstatēts, ka Lietuvā ar sarkocistozi inficēti deviņi procenti pīļu.
Jāatzīmē, ka šī slimība nav tieši atbildīga par putnu mirstību, tomēr smagā formā šī infekcija var izraisīt muskuļu audu iekaisumu, vārgumu un pat paralīzi, kas atstās iespaidu uz migrāciju. Tajā pašā laikā šīs slimības sekas samazina inficētā putna reakciju un spēku, kā dēļ tas kļūst par vieglu medījumu plēsējiem, vēl vairāk paplašinot šī parazīta dzīves ciklā iesaistīto dzīvnieku un putnu loku. Jāpiebilst, ka līdz šim zinātniekiem nav izdevies savākt pietiekami daudz paraugu, lai izpētītu un aprakstītu savvaļas putnu inficēšanās izmaiņas sezonas laikā, kā arī to, vai saslimšana ir saistīta ar vecumu. Pagaidām konstatēts, ka jaunajiem putniem sarkocistoze ir visai reti. Sarkocistozes pētījums joprojām ir ļoti nozīmīgs ekoloģiskā un izglītības aspektā, jo mednieki, zinot un atpazīstot slimību, var samazināt tās izplatību. Ir svarīgi mudināt visus medniekus aktīvi piedalīties šīs slimības izplatības apturēšanā. Ir noteikti jāpārbauda visi nomedītie putni. Lai pārliecinātos, vai pīle ir inficēta ar sarkocistozi, no vēdera un krūtīm noplūc spalvas, pārgriež un atvelk ādu. Pīles krūtiņa rūpīgi jāapskata, vai nav redzamas iekapsulējušās oocistas, kas ir līdzīgas rīsa graudiem. Tā kā sarkocistoze ir bīstama visiem savvaļas un mājas dzīvniekiem, kā arī cilvēkam, inficēto putnu un dzīvnieku gaļu aizliegts dot suņiem. Tāpat nedrīkst izmest slimo putnu mežā, aprakt un tā tālāk. Ar sarkocistozi inficētā īpatņa atliekas ir jāutilizē.
Latvijā sarkocistozes izplatība pagaidām netiek pētīta, taču aizvien vairāk fotogrāfiju un ziņojumu atrodams sociālajos tīklos. Tādēļ mednieki ir aicināti jau tagad ziņot Latvijas Mednieku asociācijai par gadījumiem, kad ir nomedītas ar sarkocistozi slimas pīles, rakstot uz zosis@latma.lv. Nepieciešamā informācija: vieta, datums, medībās iegūto putnu suga, skaits un cik no tām bijušas inficētas.
Attēlā – ar sarkocistozi inficētas mežapīles.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” septembra numurā
