Avots: Latvijas Mednieku asociācija
Latvijas Mednieku asociācijas tīmekļvietnē pieejams interesants raksts, kas vēsta, ka Norvēģijas Iekšzemes universitātes (INN) un Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes pētnieki publicējuši līdz šim vienu no detalizētākajiem pētījumiem par to, cik lielu daļu no aļņu populācijas ik gadu nomedī lielie plēsēji – vilki un lāči – un kā tas salīdzināms ar cilvēku medību apjomu. Pētījums balstīts uz 21 gada garumā ievāktiem datiem no 20 vilku teritorijām Zviedrijas centrālajā daļā un Norvēģijas austrumos. Analīzē izmantota GPS telemetrija, lauka novērojumi, medību statistika un iepriekšējo pētījumu apkopojums. Tas ļāvis pirmo reizi precīzi aprēķināt plēsēju ietekmi uz aļņu populāciju plašā telpiskā un laika mērogā.
Ko parāda rezultāti?
Vidēji vilki un lāči šajās teritorijās nogalina gandrīz 11 procentus no aļņu populācijas gadā. No tiem vilki – apmēram 8,6 procentus, bet lāči – apmēram 2,3 procentus. Vienlaikus cilvēku medību ieguve vidēji bija 17,5% no populācijas gadā. Tas nozīmē, ka kopumā cilvēku organizētas medības joprojām ir galvenais mirstības faktors, taču atsevišķās teritorijās plēsēju ietekme var būt līdzīga vai pat lielāka nekā medībām. Pētījums parādīja arī būtiskas atšķirības starp gadiem un reģioniem. Vietās, kur aļņu blīvums ir mazāks un vilku bari nelieli, plēsēju ietekme uz populāciju ir proporcionāli lielāka. Savukārt teritorijās ar lielu aļņu blīvumu vilku nogalināto dzīvnieku īpatsvars ir mazāks. Piemēram, vienā nelielā vilku teritorijā uz Norvēģijas–Zviedrijas robežas 2018. gadā vilki nomedīja 17 procentus no visiem aļņiem. Tajā pašā reģionā 15 gadus iepriekš vilki nomedīja gandrīz divreiz vairāk aļņu skaita ziņā, bet tas veidoja mazāk nekā trīs procentus no populācijas, jo aļņu bija ievērojami vairāk un tie bija izkliedēti plašākā teritorijā.
Ko tas nozīmē apsaimniekošanai?
Pētnieki uzsver, ka šādi dati ir būtiski medību plānošanā un populāciju pārvaldībā. Ja plēsēju radītā mirstība netiek ņemta vērā, pastāv risks pārvērtēt aļņu populācijas noturību. Vienlaikus plēsēji var mazināt meža postījumus, ierobežojot pārmērīgi lielas pārnadžu populācijas, un tiem ir nozīme arī ekosistēmā, nodrošinot barību maitēdājiem. Pētījuma autori uzsver nepieciešamību pēc dialoga starp medniekiem, zemes īpašniekiem, pārvaldības institūcijām un zinātniekiem, lai medību limiti tiktu noteikti, balstoties uz reāliem datiem par visiem mirstības faktoriem.
Situācija Latvijā
Latvijā līdz šim nav veikti līdzvērtīgi ilgtermiņa pētījumi, kas kvantitatīvi parādītu, cik lielu daļu no aļņu populācijas ik gadu nogalina vilki un citi lielie plēsēji. Mūsu rīcībā ir atsevišķi novērojumi, postījumu gadījumi un populāciju kopējās tendences, taču nav tik detalizēta aprēķina, kāds iegūts Skandināvijā. Tas nozīmē, ka arī Latvijā plēsēju ietekme uz aļņu populāciju faktiski netiek precīzi ieskaitīta medību plānošanā, bet drīzāk tiek vērtēta netieši.
Kāpēc svarīgs ir projekts Moose Belt?
Tieši šādu datu trūkuma dēļ īpaši nozīmīgs ir starptautiskais projekts Moose Belt, kura mērķis ir apkopot un salīdzināt informāciju par aļņu populācijām, to mirstību un ietekmējošajiem faktoriem visā Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā. Moose Belt dos labāku iespēju iegūt salīdzināmus un ilgtermiņa datus par aļņu populācijas stāvokli dažādās valstīs, labāk izprast aļņu skaita izmaiņu cēloņus, tostarp klimata, biotopu, satiksmes, slimību un medību ietekmi, balstīt apsaimniekošanas lēmumus nevis pieņēmumos vai fragmentāros novērojumos, bet sistemātiskos un pārbaudāmos datos. Skandināvijas pētījums rāda, ka šāda pieeja ir iespējama un praktiski noderīga. Latvijai līdzīgi dati nākotnē būtu būtisks pamats ilgtspējīgai aļņu un plēsēju apsaimniekošanai. Moose Belt ir Interreg Igaunijas–Latvijas programmas 2021.–2027. gadam (Est-Lat) projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu aļņu (Alces alces) populācijas apsaimniekošanas sistēmu Igaunijas–Latvijas pierobežas teritorijā. Projekts paredz uzlabot datu vākšanu, apmaiņu un analīzi par aļņu skaitu, struktūru, migrāciju un ietekmi uz vidi, kā arī saskaņot pieejas populācijas novērtēšanā un apsaimniekošanā starp abām valstīm. Moose Belt mērķis ir nodrošināt, lai lēmumi par aļņu apsaimniekošanu balstītos salīdzināmos un zinātniski pamatotos datos, nevis atšķirīgās nacionālās pieejās vai pieņēmumos.
Aļņu izpētes projekts “Moose Belt”. Kas tas ir un kāpēc tas ir svarīgi?
Kad naktī, mežā satiec vilku! Cik ļoti jābaidās? Meža ziņas #23
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības janvāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
