Sociālo tīklu, video uzņemšana un mežu kameru izmantošanas dēļ pēdējā laikā ir radies iespaids, ka Latvijā piedzīvojam lāču invāziju. Tomēr, pēc oficiālajiem datiem, Latvijā pastāvīgi uzturas ap dažiem desmitiem pekaiņu. Salīdzinājumam, igauņi sadzīvo ar apmēram 600 lāčiem, bet šajā valstī ir atļautas ierobežotas un kontrolētas medības. Latvijā lācis ir aizsargājams un tuvākajā nākotnē, visticamāk, mēs pat nedomāsim par šā dzīvnieka nomedīšanas limita izsniegšanu. Tomēr ik pa laikam sociālos tīklos parādās raksti par lielo plēsēju uzbrukumiem cilvēkam, piemēram, Rumānijā nesen kādam jaunietim bija uzbrucis lācis un to pamatīgi savainojis. Cik tad ir liels šādu uzbrukumu risks, kā rīkoties, kā no šiem riskiem izvairīties?
Lāču skaits pieaug
Dzīvnieku aizsardzības pasākumi, sakārtoti normatīvie akti un daudzviet arī reintrodukcija ļāvusi lieliski atkopties brūno lāču populācijām visā pasaulē. Pašlaik tiek lēsts, ka pasaulē dzīvo ap 200 000 lāču, no kuriem apmēram puse mīt Krievijā, bet ap 15 400 sastopami Eiropā. Lai gan kopumā lāču skaits pieaug, tomēr vēl ir atsevišķas apakšpopulācijas, kuras joprojām ir apdraudētas, bet dažos gadījumos lāči dzīvo tik tuvu cilvēkam, ka palielinās to gadījumu skaits, kad, sastopoties cilvēkam ar lāci, rodas konflikts gan postījumu, gan uzbrukumu veidā. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) datiem, šogad līdz jūlijam iesniegti pieci pieteikumi par lāču nodarītajiem postījumiem biškopībai.
Lāči ir tie dzīvnieki, kuri mēģinās no cilvēka izvairīties, tomēr simtprocentīgi tas nav iespējams, arī Latvijā ne. Taču pēdējā laikā sociālajos tīklos parādījušies video, kur vienā gadījumā lācis revidēja mežā treileri un automašīnu, bet citā – kāds neapzinīgs indivīds ar kvadraciklu dzinās pakaļ lācim, lai to nofilmētu. Pirmajā gadījumā, pēc DAP sniegtās informācijas, iespējams, novērots viens no diviem Krievijā, rehabilitācijas centrā augušiem lāčiem, kuri izlaisti dzīvei savvaļā. Šie lāči paviesojušies Valgā, iespējams, ka viens no tiem atnācis uz Latviju. Kā ziņo DAP, līdz šim saņemtās ziņas un videomateriāli liecina, ka dzīvnieki ir pārāk pieraduši pie cilvēkiem, kas var radīt problēmas gan pašiem lāčiem, gan incidentus saskarē ar cilvēkiem, tādēļ viens no lāčiem notverts un nogādāts Tallinas zooloģiskajā dārzā, bet otrs lācis ir vēl brīvībā. Turpretim gadījumā, kad Litenes rajonā no braucoša kvadracikla filmēts skrienošs lācis, filmētājs ne tikai sevi, bet arī dzīvnieku pakļāvis riskam un nelaimei. Šādi rīkoties ne tikai nebūtu ieteicams, bet tas arī ir bīstami!
Ko vēsta pētījums
Šogad publicētais pētījums par lāču uzbrukumiem pasaulē vēsta, ka laika posmā no 2000. gada līdz 2015. gadam pasaulē konstatēti 664 lāču uzbrukumi, no tiem 291 Eiropā, bet Krievijā, Irānā un Turcijā kopā 190 uzbrukumu, lai gan norādīts, ka par šo reģionu varētu trūkt informācijas. Eiropā visvairāk uzbrukumu konstatēti Rumānijā, kopā 131 gadījums. Jāsaka gan, ka Rumānija lepojas ar lielāko lāču populāciju Eiropā – ap 6000. Tad seko Slovākija ar 54 uzbrukumiem piecpadsmit gadu laikā, Zviedrija ar 28 gadījumiem, kā arī Somija ar 17 gadījumiem. Pētījumā arī secina, ka pēdējo gadu laikā pasaules mērogā pieaudzis uzbrukumu skaits, un visbiežāk tas notiek tieši vasarā, kā arī dienas laikā.
Pētījumā norādīts, ka lāči uzbrukuši tikai pieaugušajiem – 99% gadījumu, kā arī lielākoties vīriešiem. 63% gadījumu cilvēks bijis viens, kad noticis uzbrukums. Pusē gadījumu cilvēki bija devušies pārgājienā, lasījuši ogas, sēnes vai meklējuši briežu ragus, kā arī, nakšņojot pie dabas, makšķerēja vai sportoja. 28% gadījumu notikuši, kad cilvēki strādājuši ārā – savā saimniecībā sargājuši mājlopus, cirtuši mežu. Lāču uzbrukumi konstatēti arī medību laikā, un lāču medību laikā tas noticis Zviedrijā, Somijā, Aļaskā un Krievijā. Eiropā nav konstatēts neviens uzbrukumu gadījums, kad lācis medīts uz gaidi pie ēsmas.
Eiropa izceļas ar lielu uzbrukumu skaitu cilvēkiem, kad tie ārā strādājuši, kopā 94 gadījumi, no kuriem 64 Rumānijā. Visbiežāk uzbrukumi notikuši, cilvēkam sastopoties ar lāceni un lācēniem, teju vai pusē gadījumu, pēc tam seko pēkšņas satikšanās, bet 17% gadījumos uzbrukumi notikuši, kad klāt bijis arī suns. Parasti gan uzbrukumu izraisījuši vairāku faktoru kopums. Pirmkārt, no svara ir tas, kad tas ir noticis. Otrkārt, nozīme ir lāču skaita blīvumam, cilvēku skaitam konkrētā vietā.
Pašiņam – nē!
Jūlija beigās Rumānijas vides ministre parakstījusi rīkojumu ne tikai par 140 lāču nomedīšanas atļaujas piešķiršanu, bet arī par bargiem sodiem tiem, kas lāčus piebaros vai mēģinās tiem piekļūt tuvu, lai nobildētu selfiju ar lāci. Šāda rīcība ir pārgalvīga, neapdomīga un bīstama! Galvenais nosacījums, lai izvairītos no iespējamiem riskiem, tiekoties ar neapmierinātu lāci, ir tos nebarot. Ja lāčus sāk barot, tie zinās, kur dabūt kādu kārumu, un tuvosies cilvēkam. Lācis, neko ļaunu nedomājot, var paģērēt no cilvēka kaut ko gardu, un tādā situācijā cilvēks var ciest. Konfliktā ar cilvēku lielākais zaudētājs parasti būs tieši lācis. Tādēļ lāču barošanai – kategorisks nē! Ja ieraugāt lāci, necentieties tam piekļūt tuvumā, lai uztaisītu selfiju. Lācis to nesapratīs! Lācim pakaļ dzīties arī nevajag, nedz kājām, nedz ar kvadraciklu, nedz ar mašīnu. Tas viss kā cilvēkam, tā lācim var beigties bēdīgi! Lācis ir liels, skaists un varens dzīvnieks, kura klātbūtne ir jāciena. Lāča uzbrukums Latvijā ir maz ticams, bet nekad nevar zināt, tādēļ būsim uzmanīgi!
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
