Cēsu novada Liepas pagastā kuplu koku paēnā paslēpies Zaķīšu namiņš. Tajā saimnieko pat trīs mednieku klubi: mednieku klubs Zaķītis, mednieku klubs Liepa un mednieku klubs Grīviņi. Grīviņu un Liepas mednieki medī Gaujas Nacionālā parka teritorijā.
Kluba Zaķītis pārstāvis Māris Žviriņš atklāj, ka lielākā daļa mednieku pārstāv klubu Zaķītis un tajā šobrīd ir 26 biedri. Starp klubiem ir koplīgums, un dzinējmedības visi trīs klubi rīko kopā.
Mūri pārtop glītā ēkā
“Bija mūri bez jebkādām jumta konstrukcijām, bez jebkā. Vietējie mednieki toreiz nolēma, ka nepieciešama vieta, kur pulcēties, apstrādāt medījumu. Tā pamazām ēka tika remontēta un arī apdzīvota. Sākumā tā bija tikai viena telpa, kurā notika arī medījuma pirmapstrāde, tāpat gatavošana un pasēdēšana pēc medībām. Pati ēka, kurā esam iemitinājušies, pieder mūsu labajam gariņam – Edgaram Zvaigznītim. Viņa dēls Jānis jau pie mums medī un vēl viens dēls – Artis – ir topošais mednieks.
Ņemot vērā to laiku kolektīva budžetu, mednieku māja tika sakārtota pašu mednieku spēkiem – visi, kas mācēja un varēja, iesaistījās ēkas atjaunošanā. Pretējā gadījumā, algojot meistarus, tas izmaksātu pārāk dārgi.
Par LEADER projekta līdzekļiem 2016. gadā mednieku mājā ir labiekārtota medījuma pirmapstrādes vieta un ierīkota plaša dzesētava. Šajā projektā lieli nopelni ir kluba vadītājam Rinaldam Rozenbergam, kurš uzņēmās dokumentu kārtošanu. Pagājušajā vasarā kopīgiem spēkiem nomainījām jumtu,” stāsta Māris Žviriņš.
Viss sākas pagalmā
Protams, visas lielākās aktivitātes sākas pagalmā pie mednieku mājas. Mastā tiek pacelts karogs, un var notikt, piemēram, dzinējmedību sezonas atklāšana.
Taču mednieka gads sākas ar sezonu maiņu. Pavasarī notiek viena no kluba sapulcēm, tad, ja iespējams, tiek rīkota talka, kas gan reizēm laikā ievelkas līdz vasarai. Aktīvākam medību periodam tiek sagatavota pati mednieku māja, mednieki būvē medību torņus, lai vēlāk tos izvietotu gan lauku malās, gan izcirtumos. Torņi ir gana augsti, lai tie noderētu ne tikai dzinējmedībās rudenī, bet arī gaides medībās vasarā diennakts tumšajā laikā.
Vēl viena talka notiek neilgi pirms dzinējmedību sezonas sākuma, tad savās vietās novieto torņus, tīra stigas un vārnukājas.
Par šautuves apmeklējumu maksā klubs
“Lauku sargāšana ļoti atkarīga no konkrētā gada un tā, kādas kultūras ir iesētas. Citreiz tā ir vienkāršāka, citreiz tas izvēršas par smagu darbu kā dienā, tā naktī. Tāpat, kā jau visos kolektīvos, arī pie mums ir vairāk un mazāk aktīvi biedri. Mūsu uzdevums ir ne tikai medīt, bet arī komunicēt ar zemju īpašniekiem. Mums ir paveicies, jo lielākā daļa lauksaimniecības platību ir pašiem kluba biedriem. Tādējādi viņi labi zina, ko un kādā veidā ir iespējams darīt, lai postījumus mazinātu. Nomedījot uz saimnieka lauka kādu medījumu, īpašniekam piedāvājam arī medību produkciju. Tas veicina labu sapratni starp medniekiem un zemes īpašniekiem. Daļu medījuma arī nododam, un tas papildina kluba budžetu.
Kluba dzīvē vasara ir samērā kluss laiks. Taču, tuvojoties dzinējmedību sezonai, ir kopīgs šautuves apmeklējums, kas vienlaikus ir brīvprātīgs pasākums. Protams, šautuves apmeklējums ir ieteicams katram, taču ne vienmēr tas tā izdodas. Nav arī jāsavāc noteikts punktu skaits. Mēs vienkārši vēlamies, lai kluba medniekiem šautuves apmeklējums kļūst par labu ieradumu. Un, jā, kopīgajā šautuves apmeklējuma reizē maksu par šautuves izmantošanu apmaksā kolektīvs. Es pats medīju vēl vienā kolektīvā Valmieras apkaimē, un tur, lai piedalītos dzinējmedībās ar karabīni, eksāmena minimums ir šautuvē jāsašauj katru gadu,” turpina Māris Žviriņš.
Uz dzinējmedībām aicina viesus
Runājot par to, kā tiek organizētas dzinējmedības, Māris teic, ka klubs ir ļoti pretimnākošs viesmedniekiem.
“Taču tas, kurš aicina viesmednieku, ir par viņu atbildīgs, ka viesis ievēros selektīvo medību principus un patiešām māk droši un atbildīgi rīkoties ar medību ieroci.
Protams, sezonas atklāšana oktobra pirmajā sestdienā vienmēr ir lielāki svētki. Mēs vārām zupu. Esam pat iegādājušies speciālu katlu un krāsniņu, un mednieki kopīgi pusdieno pēc pirmajiem diviem mastiem. Atklāšana nav tik daudz orientēta uz medījuma gūšanu, cik uz kopīgu darbošanos. Tāpat ik pēc masta ir līnija, kurā tiek pastāstīts, ko katrs redzējis, uz ko šāvis, veiksmīgākos medniekus apbalvo ar egles zariņiem. Reizēm kāds pūdelmaņiem vēlas pasniegt arī pa smilgai. Taču atmosfēra vienalga ir draudzīga.
Ir klubi, kuros dzinējmedību sezonu atklāj, kad kokiem nobirušas lapas, argumentējot, ka tad medīt ir drošāk. Taču drošība jāievēro vienmēr – gan kad kokos lapu vairs nav, gan kad tās vēl tur ir. Mēs vienkārši neizvēlamies mastus, kuros uz mednieku līnijas nevar droši izvietot medniekus. Šādas vietas mēs cenšamies sakopt un sakārtot medību vajadzībām vēl pirms dzinējmedību sezonas sākuma. Protams, kad ir vairāk lapu, tu dzīvnieku varbūt tik ātri nepamani, bet nav taču par katru cenu jāšauj! Drošība tik un tā ir pati svarīgākā!
Kad lielo pārnadžu limits ir izsmelts, ik pa reizei pamēģinām arī lapsu un zaķu medības, kad tiek dzīti nelieli mastiņi. Arī tas vairāk ir kluba saliedēšanas pasākums.
Vēl viens pasākums, kas gan iepriekšējā sezonā izpalika, ir Ziemassvētku balle. Pa dienu tāpat notika medības ar kopīgu zupu, bet vakarā, kad ieroči nolikti mājās seifos, visi pulcējas viesu mājā, ņemot līdzi sievas un draudzenes. Protams, ir laba mūzika, dejas, mednieku stāsti, dažādas jautras izdarības, asprātīgas nominācijas.
Šopavasar pirmo reizi sarīkojām fazānu medības. Tas daudziem šķita ļoti interesanti. Nomedīt izdevās aptuveni pusi putnu. Tāpēc Liepas apkaimē var pamanīt arī pa kādam fazānam. Mums no apkaimes mājām ir sūtītas ziņas, ka tāds smuks gailītis pa krūmiem skraidot!” stāsta mednieks.
Šarms bija pukstens četriem, ja viss tika kvalitatīvi izpildīts. “Šauj garām!” #245 epizode
Abonē žurnālu Medības!
