Jūlijs. Šogad karsts un tveicīgs, īpaši Latvijas vidienē, kur lietus ir rets viesis. Neierastās svelmes dēļ lauki un mežmalas līdz vēlam vakaram šķiet klusas un neapdzīvotas, taču, tiklīdz svelme mazinās, pļavās un labības laukos atsākas dzīvība – stirnas steigšus plūc mīkstākās lapiņas, savukārt stirnāži steidz iekarot savas sirdsdāmas. Veikli izmantojot stirnāžiem domātās svilpes, šajā laikā var gūt labus panākumus, tiekot pie vērtīgām un pavisam neparastām trofejām. Jau jūlija vidū sākās labības pļauja, un mežacūkas vietās, kur Āfrikas cūku mēra kārtējais vilnis vēl nebija sācis savu nāves pļauju, steidza mieloties ar kviešu graudiem. Kā medniekiem šajā laikā klājies?
Mednieku kluba Staburaga Diāna mednieki jau četrus gadus rūpīgi pievēršas stirnāžu selektīvajām medībām. Šī kluba mednieks Andis Skudrovs atklāj, ka jau vērojami nelieli panākumi, taču līdz zelta stirnāzim vēl tāls ceļš ejams.
“Par panākumiem pagaidām spriest pāragri. Mūsu pusē ir arī ļoti daudz plēsēju, kas retina stirnu populāciju. Tomēr nevar teikt, ka panākumu nav nemaz. Pirms četriem gadiem, kad sākām stirnāžu selektīvās medības, bija ļoti daudz āzīšu ar pavisam maziem, tikai dažus centimetrus gariem radziņiem. Lielākā daļa no tiem ragus pat nebija notīrījuši. Tagad šādus āzīšus atrast jau ir problēma. Toties vairāk ir tādu, kam ragi ir pietiekami lieli, taču ar dažādām neparastām un netipiskām formām – šķībi un greizi. Tos arī cenšamies nomedīt.
Ticama izskaidrojuma, kāpēc stirnāžiem veidojas šādi ragi, mums nav. Sāls medību platībās ir izlikts ļoti daudz. Ir daudz lauku, tāpēc nevar teikt, ka barības bāze būtu slikta. Lielu daļu lauku gan aizņem rapši. Stirnas tos ziemā ēd, un pēc tam ir problēmas ar gremošanu. Iespējams, tas ir kaut kā saistīts, jo stirnāžiem ragi aug ziemā. Tad varētu veidoties anomālijas. Tāpat atrodam uz rapšu laukiem arī kritušas stirnas. Visticamāk, no tiem pašiem rapšiem.
Lai arī kā, mums šobrīd ir iespējas gūt ļoti savdabīgas trofejas. Dažas pat visai pagrūti pielikt pie dēlīša neparasta ragu virziena dēļ.
Atliek cerēt, ka situācija ar laiku uzlabosies. Protams, ja tiek pamanīts āzis ar klasiskajiem trijnieciņiem, tas tiek saudzēts, ja vien nav sasniedzis cienījamu vecumu. Taču līdz medaļai vēl neviens nav izaudzis. Ja ir garums, pietrūkst ragu masas.
Mūs ļoti uztrauc arvien pieaugošais plēsēju skaits. Pirms gadiem pieciem nezinājām, kas ir vilki un lūši. Tagad mēs to zinām. Tāpat arī lācis vairs nav rets viesis. Pirms mēneša atkal redzējām pēdas uz kokvedēja traktora risas…”
Stirnāžu medību sezona. Principi, kā medīt stirnas bez savilcējiem
Atcelt staltbriežiem limitu, lai mazinātu postījumus? “Šauj garām!” #246 epizode
Abonē žurnālu Medības!
