Februārī medniekiem ir iespēja izmantot Valsts meža dienesta noteikto dzinējmedību pagarinājumu un iespēju medībās ar dzinējiem medīt staltbriežus un mežacūkas. Vai tas mainīs situāciju ar staltbriežu nodarītajiem postījumiem? Kas būtu jādara, lai mednieku un uzņēmuma Latvijas valsts meži attiecības uzlabotos? Lūk, jautājumi, ko vaicājām mednieku sabiedrisko organizāciju vadītājiem.
Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs:
“Es neredzu nevienu objektīvu iemeslu, kura dēļ šis pagarinājums vispār bija nepieciešams! Ja līdz janvāra beigām nebija izpildīts daudzviet pārspīlētais nomedīšanas limits, kas būtībā bija politisks uzstādījums, tad dzinējmedību sezonas pagarinājums situāciju nespēs izmainīt.
Jā, ir mednieki, kuri sezonas pagarinājuma laikā medīs, taču medīt vai nemedīt, tas ir atkarīgs no konkrētās situācijas un izpratnes par medību saimniecību un procesiem dabā.
Pirmkārt, grūsnu dzīvnieku trenkāšana nav ētiska! Briedis nav vienīgais dzīvnieks mežā, kas tajā dzīvo. Kā zinām, pavasarī mazuļi dzimst visiem meža dzīvniekiem apmēram vienā laikā…
Visu rakstu lasi žurnāla Medības februāra numurā vai portālā lasi.lv.
“Ar LVM diskusijas rezultātiem neesmu apmierināts! Juris Buškevics. “Šauj garām!” #269 epizode
Abonē uz 10 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?
