Lietuvā, Rokišķu rajonā, attālā lauku teritorijā esošā briežu dārza dambriežu aplokā iekļuvuši vilki. Plēsēji nogalinājuši trīsdesmit vienu pārnadzi. Pamatā gājuši bojā teļi un govis. Nokosts arī viens jauns bullis ar pirmajiem ragiem.
Daļu dambriežu vilki saplosījuši un apēduši gandrīz pilnībā, atstājot tikai apgrauztus kaulus. Citi dzīvnieki nokosti un pamesti. Attēlos redzamas nelielas brūces kaklā.
Briežu audzētāji stāsta, ka dambrieži, kas dzīvo aplokā, nav spējīgi izvairīties no plēsēja. Galvenais iemesls ir šo dzīvnieku pārvietošanās maniere. “Dambrieži neskrien, bet pārvietojas lēcieniem kā gazeles Āfrikā. Tie, kuri dzīvo aplokos, nesaprot, kā rīkoties plēsēja klātbūtnē un krīt panikā. Savvaļā ir pavisam cita aina. Es aktīvi medīju vilkus un esmu bijis daudzās vietās. Dambrieži dabā ātri iemācās, kā izdzīvot un nav tā, ka vilki tos visus apēd,” pastāstīja mednieks no Lietuvas Aidas Stainis.
“Spriežot pēc pēdām aplokā, tajā paviesoušies četri vai pieci vilki. Pēdas nav mazas, tādēļ doma, ka tie ir kaut kādi jaunie vilki, neapstiprinās. Daži pēdu nospiedumi mālainajā zemē ir mulsinoši, jo atgādina suņa ķepu, taču vairums ir vilka.
Neatbilstošie nospiedumi var veidoties grunts īpatnību dēļ vai dzīvniekam kustoties. Nedomāju, ka vienā barā ietu vilki ar suņiem. Pie tam, kodumu pēdas ir raksturīgas pelēkajiem,” atklāja Aidas Stainis, kurš palīdzēja tikt galā ar nelaimes sekām.
Vilki aplokā iekļuvuši pa caurumu žogā, ko saimnieki diemžēl nebija pamanījuši. Tas tik nozīmē vienu – vilki ir ļoti gudri dzīvnieki un izmantos jebkuru mazāko iespēju, lai tiktu pie medījuma. Teritorijās, kur novērota vilku klātbūtne, briežu dārzu saimniekiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem un rūpīgi jāuzrauga aploku stāvoklis.
“Es runāju ar vienu citu briežu audzētāju un viņš pastāstīja, ka viņam ir bijis līdzīgs gadījums aplokā. Tiesa gan, rudenī. Kodumi arī bija līdzīgi. Sākumā esot domājis, ka šauts ar mazkalibra ieroci, bet nē. Tomēr kodumi. Savādi šķiet tas, ka pie mums vilki šādi rīkojušies pavasarī. Šajā periodā vilcenes vēl neiet apkārt un nemāca vilcēnus, jo tie ir vēl ļoti maziņi. Aprunājāmies arī ar vadošo vilku pētnieci Lietuvā Renāti Špinkiti-Bačkaitieni. Viņa arī piekrīt, ka tas ir vilku nedarbs,” sacīja mednieks un piebilda, ka pazīmes ir jāvērtē no vairākiem aspektiem. Šajā rajonā neesot klaiņojošo suņu, bet vilku ar katru gadu ir aizvien vairāk.
Bojāgājušie dambrieži tiks likvidēti. Papildus īpašnieki plāno nostiprināt žogus, bet nākamajā vilku medību sezonā, kas kaimiņvalstī sāksies tikai 15. oktobrī, plānots mērķtiecīgi medīt pelēkos plēsējus.
Lasi un abonē žurnālu Medības!
