Briežu dzimtas dzīvnieki, kā arī zirgi un to radinieki tiek uzskatīti par simtprocentīgiem veģetāriešiem, taču tas tā nav. Mēdz būt apstākļi, kas liek šiem dzīvniekiem nogalināt un apēst kādu citu dzīvu radību.
Kanādas medību tūrisma operators Hinterland Outdoors, kas bāzējas Ziemeļu Albertā Kanādā savā profilā Facebook ievietojis kāda cita mednieka uzņemtas fotogrāfijas, kurās redzams, kā divi jauni melnastes brieži (Odocoileus hemionus) ēd kaut ko, kas guļ uz zemes.
Bilžu autors komentārā raksta: “Tas ir savādi. Divi gadu veci melnastes brieži nogalināja un daļēji apēda tītaru mana īpašuma tālajā galā.”
Attēli raisīja diezgan spraigu diskusiju, kuras gaitā parādījās vēl vairāk informācijas par gadījumiem, kad brieži ir nogalinājuši un apēduši putnus vai sīkdzīvniekus. Komentētāji ievietoja arī vairākus labi uzfilmētus video. Piemēram, vienā no tiem vapiti jeb Kanādas briežu (Cervus canadensis) govs trenkā Kanādas zosu pāri. Tikusi vaļā no vecākiem, tā notver un apēd palielu zoslēnu.
Uzreiz rodas jautājums – vai tiešām tā var būt?
Un atbilde ir – jā! Tas ir stereotips, ka brieži, zirgi, žirafes vai citi pārnadži pārtiek tikai no augu izcelsmes barības. Protams, ir konkrēti apstākļi un situācijas, kad zālēdājiem rodas tieksme pārkāpt ierasto diētu.
Visbiežāk šāda uzvedība novērota ziemeļbriežiem. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka šos dzīvniekus cilvēki audzē, pārvietojas kopā ar ganāmpulkiem un izmanto kā mājlopus jau ļoti sen. Tas nozīmē, ka cilvēki pavada ar tiem daudz laika, dažreiz pat visu dzīvi un novērojumu procents ir daudz lielāks nekā, piemēram, savvaļas staltbriežu ēdienkartes statistika.
Ziemeļbriežu pamata barība ir zāle, sūnas un ķērpji. Tajā pašā laikā šie briežu dzimtas dzīvnieki izmanto arī brīvi pieejamos olbaltumvielas resursus. Piekrastēs tie uzlasa izskalotās un sakaltušās zivis, tundrā ēd putnu olas un putnēnus, abiniekus, reptiļus un lemingus – samērā nelielus grauzējus, kas lielā skaitā apdzīvo arktisko tundru. Faktiski lemingi ir visu polāro plēsēju un putnu ēdienkartes pamatēdiens.
Brieži paši zina, kas tiem vajadzīgs
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Dr. biol. Jānis Ozoliņš skaidro, ka šāda savāda uzvedība ir saistīta ar kādu vielu trūkumu organismā: “Par šādiem gadījumiem vairāk ir dzirdēts saistībā ar ziemeļbriežiem. Acīmredzot tas ir saistīts ar faktu, ka tundras veģetācija nav tik bagāta ar dzīvniekiem nepieciešamajiem pamatelementiem. Latvijā, cik man zināms, šādu novērojumu nav, toties ir zināms, ka briežu dzimtas dzīvnieki grauž atrastos nomestos ragus. Tas arī liecina par nepieciešamību uzpildīt minerālvielu krājumus.”
Briežu audzētājs Edmunds Juškevičs savā briežu dārzā Jasmīni ar šādu netipisku briežu uzvedību nav saskāries: “Domāju, ka arī dabā mūsu platuma grādos briežiem nav vajadzības ēst olas vai peles, jo Latvijas dabā tie var atrast visu, kas nepieciešams. Es domāju, ka tieši kaut kādu minerālvielu vai sāļu trūkums ikdienas pārtikā liek ziemeļbriežiem vai citiem dzimtas dzīvniekiem tīkot pēc dzīvnieku izcelsmes barības.”
Iespējams, ka Kanādas sniegotās ziemas vai ASV dienvidu štatu tuksnešaino apvidu apstākļos vapiti, baltastes vai melnastes brieži ir spiesti ķert putnus un meklēt olas, lai izdzīvotu un spētu turpināt dzimtu.
Mīti par sabiedrības viedokli, par lāčiem un nelimitētām stirnām. “Šauj garām!” #122 epizode
Abonē, lasi elektroniski vai meklē preses tirdzniecības vietās!
