Nelielai, taču ļoti skaļai sabiedrības daļai šķiet nepieņemama brieža ienešana baznīcā svētajam Hubertam veltītās Mises laikā, lai gan tā daudzās Centrāleiropas valstīs ir sena tradīcija, ar ko mednieki pateicas par dāvanām, ko viņiem atvēl Dievs – respektīvi, medījumu. Oponenti runā par elkdievību, par atgriešanos viduslaikos un ko tik vēl ne.
Arhibīskaps svētī medniekus un viņu suņus. Svētā Huberta svētki Skaistkalnes svētnīcā. Reportāža
Tas viss liecina tikai par to, cik slikti šie runātāji zina, kādas ir dievkalpojuma daļas un kas tajā patiešām notiek. Neatkarīgi no konfesijas, ikviena dievkalpojuma laikā ir speciāla sadaļa, kurā tiek pienestas pateicības dāvanas. Šodien tas viss parasti aprobežojas ar ziedojumiem finansiālā veidā, no kuriem tiek uzturēts dievnams, garīdznieks, draudzes pastorālās un labdarības aktivitātes. Ziedot naudu šodien ir kļuvis visērtāk.
Senākos laikos cilvēki mēdza nest to, kas viņiem ir – ēdienu, apģērbu, finanses, kas pēc dievkalpojuma tika izdalītas trūcīgajiem.
Tādēļ arī šodien nav nekas ārkārtējs, ja mednieki savā dievkalpojumā pienes to, kas viņiem ir – svaigu medījumu, ko pēc tam notiesā paši, vai kas tiek nodots draudzei, kura to izdala tālāk tiem, kam tas nepieciešams.
Šādu praksi redzam jau no pasaules radīšanas (Kains un Ābels katrs pienesa savas dāvanas: viens – no lauka labumiem, otrs – no ganāmpulka). Tāpat arī par pirmajiem kristiešiem lasām, ka apustulis Pāvils katru aicina ziedot to, kas tam ir, ar priecīgu sirdi – cik kurš vēlas.
Līdz ar to brieža ienešana dievnamā Mises laikā ir kā zīme, ka Dievam pateicamies par svētību un dodam Viņam labāko, kas mums ir – un tas nav nekas ārkārtējs.
Tad jau tikpat ļoti vajadzētu uztraukties par Pļaujas svētkiem, kuru laikā uz dievnamu tiek nestas dārza veltes, konservējumi, arī gaļas izstrādājumi un dažādi citi darinājumi. Tas ir tas pats! Tikai tad, nezin kāpēc, neviens neuztraucas.
Lieldienās cilvēki tiek aicināti nest uz baznīcu gaļu, miltu izstrādājumus, olas, lai tos svētītu un svētība tiktu aiznesta uz mājām.
Zāļu svētdienā, 15. augustā, visi ticīgie ir aicināti uz baznīcu nest ārstniecības augus, ko arī īpaši svēta.
Tāpat Svētā Franciska dienā visā pasaulē uz baznīcu ved mājlopus un mīļdzīvniekus, kur tos svēta – un par to nevajag brīnīties!
Baznīca vienmēr ir atbalstījusi harmonisku dzīvesveidu starp Dievu, dabu un cilvēkiem. Un, svētot ikdienišķas lietas, tas tiek pasvītrots! Tiek uzsvērts, ka šīs visas dāvanas ir no Dieva un mums, cilvēkiem, par svētību!
Un kāpēc būtu jāmaksā par tīru gaisu un ūdeni, ko dod Dievs, nevis cilvēki, kas ar to vēlas nopelnīt?
Par naudu runājot – kā ir ar to naudu, ko iemetam kolektes vai upura traukā? Kas ar to bijis darīts un panākts līdz tam? Nauda, atšķirībā no brieža vai dārza veltēm, patiešām var būt bijusi netīra. Un kā tad paliek ar sirdsapziņu šajā gadījumā? Nauda varēja tikt izmantota noziedzīga nodarījuma īstenošanai, tā varēja būt šādā veidā iegūta, ar to varēja apmaksāt lietas, par kurām pat nevēlamies dzirdēt. Taču visi par to klusē, jo tā ir ērtāk. Ne velti ir teiciens: “Nauda nesmird!” Bet vai tiešām?
Jā, katoļu baznīcas oficiālajā liturģijā nav paredzēta īpaša kārtība vai rituāls, kas aprakstītu nomedīta brieža ienešanu baznīcā, suņu vai mednieku svētīšanu Svētā Huberta svētku laikā.
Tomēr šādas tradīcijas pastāv tautas dievbijības un mednieku kultūras līmenī, īpaši Viduseiropā (Polijā, Vācijā, Čehijā, Slovākijā, Austrijā) un dažviet arī Latvijā. Tās tiek uzskatītas par lokālām paražām, nevis par daļu no universālās katoļu liturģijas.
Svētā Huberta diena tiek svinēta 3. novembrī, un viņš ir mednieku aizbildnis. Daudzviet šajā dienā tiek svinēta Svētā Mise par medniekiem, kurā tiek lūgts par drošību un pateicību par dabas dāvanām.
Pēc vai pirms Mises var notikt dzīvnieku – suņu, zirgu – svētīšana. Šī svētīšana tiek veikta, izmantojot Vispārējo svētību grāmatu, kur ir paredzētas svētības dzīvniekiem un darba rīkiem, bet ne medījumiem.
Tāpat brieža ienešana baznīcā vai altāra priekšā ir neoficiāls, simbolisks rituāls, kas attīstījies no Centrāleiropas mednieku tradīcijām – Svētā Huberta Mises.
Šādos dievkalpojumos baznīcu rotā ar zaļumiem, trofejām un medību simboliem, un mūzika tiek spēlēta ar medību ragiem.
Un jā – briedis vai tā simboliska figūra šajos svētkos tiek ienests baznīcā kā pateicības zīme par medībām un dabu.
Lielākā problēma – cilvēki neiet uz baznīcu un nezina, kas tajā notiek, bet vadās pēc saviem stereotipiem un priekšstatiem, kas bieži vien ir aplami un… kliedz visskaļāk. Jautājums tikai – kāpēc?
Kad krāpnieki uzdarbojas, cīkstēšanās ar lāci un īpaša aukstā gaļa. “Šauj garām!” #308 epizode
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Lasi žurnāla Medības novembra numuru!
