Katru gadu. Pagaidām pēdējos gados viens otru sašauj, bet nu, ja paši savējos neatpazīst, kāda ir cerība, ka nejaušam sēņotājam vai pārgājienā gājējam reiz lodes nesvilps garām? Tādu jautājumu savā Twitter kontā uzdod Raivis Vilūns, sekojot ziņai par to, ka oktobrī dzinējmedībās ticis ievainots mednieks. “Mēs regulāri apmeklējam mežus un vietas, kas nav Biķernieku mežs vai Līgatnes takas. Kāpēc man galvā jāpatur bažas par to, ka man tuvumā kāds šaudās? Šeit nav nekādas ASV, kāpēc tāda izlaidība gadu desmitiem? Lai gan neesmu medību fans un domāju, ka ar to būtu jānodarbojas (pēc zinātnieku atzinuma, ka to vajag) tikai dienestā esošām personām, kas ir apmācītas izmantot šaujamieročus, šis nav par to. Šis ir par drošību mežos, kas pieder (!!!) mums visiem.”
Kāpēc par to, ka šogad ceļu satiksmes negadījumos jau gājuši bojā 92 cilvēki, smagi ievainoti 337, ievainoti 2781, bet pavisam bijuši 30 903 ceļu satiksmes negadījumi, sabiedrība un mediji neceļ tādu brēku, kā tas ir tad, ja gadās viens nelaimes gadījums medībās? Labi, runāsim mazliet ar sarkasmu, bet šobrīd statistiski mežā vairāk jābaidās no potenciāla lāča uzbrukuma, nevis medību negadījuma, un, cerams, tā arī šogad paliks, lai gan pēdējo divu gadu statistika tieši medību negadījumu ziņā ir bijusi katastrofāla.
Kādi risinājumi?
Ir izskanējuši viedokļi, ka vajadzētu obligāti ieviest prasību, ka dzinējmedībās mednieku stāvvietas jāierīko stāvtornīšos, proti, aizliegt iespēju stāvēt uz zemes. Tāpat bijuši ierosinājumi dzinējmedībās aizliegt arī vītņstobru ieroču izmantošanu. Tomēr, runājot ar dažādu valstu pārstāvjiem, izkristalizējas, ka pastāv nosacīta korelācija starp stingriem medību kursiem, atkārtotiem šaušanas pārbaudījumiem un negadījumu skaitu.
Slovēnijā ir ap 20 000 mednieku un negadījumu skaits medībās ir ļoti neliels. Slovēnijas Mednieku asociācijas izpilddirektors Srečko Žerjavs skaidro to ar faktu, ka, pirmkārt, pirms mednieku eksāmena nokārtošanas katram ir jāiziet kurss, kurā māca par drošības prasību ievērošanu, apejoties ar ieroci, kā arī jānokārto eksāmens. Otrkārt, valstī ir vēl viens būtisks nosacījums, proti, ja mednieks vēlas medībās izmantot vītņstobru ieroci, katru gadu pirms medību sezonas ir jānokārto nosacīts šaušanas eksāmens, ko rīko mednieku klubs. Daži izmanto šautuves, bet lielākoties pārbaudes notiek medību platībās, kur ir atļauts, ievērojot drošības prasības, veikt treniņšaušanu. Šaušana notiek ar karabīni stāvošā mērķī. To var darīt no atbalsta, no rokas, kā katrs vēlas, bet ir jāsašauj noteikts punktu skaits. Ja eksāmenu nenokārto, to var darīt atkārtoti, kamēr tas ir nokārtots. Šo prasību ieviesa Slovēnijas Mednieku asociācija, un interesantākais ir tas, ka mednieki kopumā pret šo iniciatīvu neiebilda, bet pieņēma to labprāt.
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
Savukārt Bulgārijā, kur ir 130 000 mednieku, pirms vairākiem gadiem vidēji bija astoņi nāves gadījumi gadā, pēdējos gados statistika ir uzlabojusies, jo Bulgārijas Mednieku asociācija lielu uzmanību pievērš šim jautājumiem, piedāvājot medību vadītājiem piedalīties kursos, kur runā par ieroču izmantošanu, informāciju sniedz mediķi un policija.
Srečko Žerjavs atzīst, ka viens no galvenajiem veiksmes faktoriem Slovēnijā šajā jautājumā ir tieši apmācība un mednieku izglītošana. Runājot par to, vai nevajadzētu aizliegt karabīņu izmantošanu dzinējmedībās, Srečko Žerjavs norāda, ka ir štati ASV, kur vispār ir aizliegta vītņstobru izmantošana medībās, bet tas nemazina negadījumu skaitu. “Viss atkarīgs no drošības prasību ievērošanas!” Gan Slovēnijā, gan Bulgārijā mednieku kursi ilgst apmēram trīs mēnešus, ir ne tikai teorētiskā daļa, bet arī pamatīga praktiskā apmācība.
Galvenās problēmas visā Eiropā
Francijā, kur ir teju vai miljons mednieku, šogad bijuši ap 90 nelaimes gadījumu, astoņi nāves gadījumi, no kuriem divi nav bijuši mednieki. Lai arī tas izklausās daudz, tomēr statistika liecina, ka pēdējo divdesmit gadu laikā negadījumu skaits ir samazinājies par 46%, savukārt nāves gadījumu skaits medībās samazinājies par 74%.
Tāpat statistika Francijā liecina, ka medības ir desmit reižu drošākas nekā nodarbošanās ar kalnu sporta veidiem. Ceļu satiksmes negadījumi, kad tiek notriekts savvaļas dzīvnieks, rada vairāk traumu nekā medību process. Tāpat negadījumu, kas notikuši alkohola reibumā medībās (9%), ir mazāk nekā ceļu satiksmes negadījumu alkohola reibumā (13–28%).
Latvijā šis apstāklis attiecībā uz alkoholu būs pielīdzināms nullei – neviens no pēdējo gadu nelaimes gadījumiem nav noticis alkohola reibumā. Galvenais iemesls bijis drošības prasību neievērošana.
Francijā, veicot pētījumu par negadījumu skaitu medībās, galvenais secinājums ir viens – divas trešdaļas nelaimes gadījumu notiek tad, ja netiek ievērotas elementāras drošības prasības. To pašu atzīst arī Slovēnijas Mednieku asociācijas vadītājs. “Divi galvenie iemesli, kādēļ notiek negadījumi, ir šaušana pa mednieku līniju, kā arī tad, kad mednieks patvaļīgi pametis savu medību stāvvietu, par to neinformējot citus medību dalībniekus.” Tas nozīmē, ka Latvija šajā ziņā nav unikāla.
Francijā kopš 2014. gada, lai iegūtu mednieka apliecību, ieviestas stingrākas prasības attiecībā uz drošības prasību ievērošanu. Ja eksāmenos šajā jautājumā tiek pieļauta kaut viena kļūda, eksāmens nav nokārtots. Eksāmenos apmēram 30% jauno mednieku izkrīt. Kopš 2019. gada Francijā ieviesti jauni drošības prasību nosacījumi dzinējmedībās – spilgtas krāsas apģērbs, informatīvas norādes par to, ka notiek medības. Drošības prasību kursi jāatkārto reizi desmit gados.
Daudzas prasības jāievēro arī Latvijā. Lielāku uzmanību gan varētu pievērst atkārtotiem kursiem medību vadītājiem un medniekiem tieši jautājumos par drošības prasībām. Tomēr parasti reālajā dzīvē visi sasparojas šajā jautājumā tad, kad notiek kāda nelaime. Tādēļ droši vien vēlamo efektu nedos ieroču veidu aizliegums vai, piemēram, stāvtornīšu obligāta ieviešana, bet drīzāk mednieku izglītošana.
Meža fakultātes dekāns Linards Sisenis: “Medniekam jāieslēdz smadzenes!” “Šauj garām!” #156 epizode
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
