Lietotne Mednis ir jauns rīks, ar ko tagad ikdienā ir jārēķinās katram medniekam, jo saskaņā ar jaunākajiem grozījumiem Medību noteikumos lietotnē ir jāziņo par katru nomedīto dzīvnieku, arī par katru nomedīto putnu. Tādēļ medniekiem ir daudz dažādu jautājumu, uztraukums un neizpratne, kā tas viss notiek, kā tas viss jādara. Atbildes taujājam Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājam Valteram Lūsim.
Kā pareizi par nomedītajiem ūdensputniem jāziņo lietotnē Mednis?
Par nomedītajiem ūdensputniem var ziņot arī no laivas, bet tas nav obligāti, jo ne vienmēr ūdenstilpē telefona aparāts būs līdzi, tādēļ visus nomedītos ūdensputnus var izvest ārā un par tiem ziņot, atrodoties ūdenstilpes krastā. Tas pats attiecas arī uz bebriem – nomedī ūdenī, izķeksē ārā un tad ziņo. VMD ir ļoti svarīgi identificēt tos ūdensputnus, kas nomedīti publiskajās ūdenstilpēs, jo arvien vairāk diskusiju no antimednieku puses ir par to, lai ierobežotu vai pat aizliegtu ūdensputnu medības publiskajās ūdenstilpēs. Jāziņo ne tikai par publiskajās ūdenstilpēs nomedītajiem ūdensputniem, bet arī par nomedītajiem medību iecirkņa ūdeņos, privātajos ūdeņos. Vienas sugas putnus var bildēt kopā, katra pīle nav jābildē atsevišķi. VMD svarīga ir informācija par vietu un sugu, visi dati pēc tam nonāk pie Ūdensputnu monitoringa veicējiem, kuri tos pēc tam analizēs.
Kas notiek, ja kaut ko sajauc un ievada nepareizo sugu?
Tā kā katru gadu nomedīts tiek daudz ūdensputnu, visus datus pārbaudīt VMD nav iespējams, tiks veikta pārbaude izlases kārtībā, bet zinātnieki visu šo informāciju pārbaudīs. Šogad 21. augustā, kad tika atklāta ūdensputnu medību sezona, bija ziņojums par nomedītu platknābi un baltvēderi, kuru medības sākas tikai 15. septembrī. Bet, pārbaudot bildes, atklājās, ka vienā gadījumā nomedīta mežapīle, bet otrā – gaigala, kas ir medījamie putni. Tātad viss kārtībā un nekādu problēmu nebūs.
Būs mednieki, kas baidīsies ziņot, jo sugas neatšķir, bet, ja būs pārbaude un nebūs ziņots vispār, tad gan tiks izvērtēts, kādēļ netika ziņots. Ja gadās kļūdīties ziņojot, tad labāk par to informēt VMD, un kļūda tiks labota, ja informācija ievadīta nepareizi. Ja tiks atklāts, ka nomedīts nemedījamas sugas putns, VMD sola, ka pirmajā reizē tas tiks izskaidrots, bet tālāk jau situāciju izvērtēs individuāli.
Kā jāziņo par viesmednieku nomedītajiem ūdensputniem?
Nelimitētie medījamie dzīvnieki nav piesaistīti konkrētam medību iecirknim, tos var medīt publiskajās ūdenstilpēs, privātajos dīķos, arī medību iecirkņa platībās. Ja brauc viesmedībās medīt ūdensputnus kādā medību iecirknī, mednieks nav jāpievieno iecirkņa kluba biedru sarakstam. Ja ir atļauja tur medīt, tad bez problēmām ir iespējams ziņot lietotnē Mednis. Ja ūdensputns būs nomedīts publiskajā ūdenstilpē, tad tas tiks pieskaitīts šai vietai, ja iecirknī, tad skaitīsies, ka nomedīts konkrētās medību platībās. No organizatoriskā viedokļa nekur nav jāpievieno. Ja nav iecirknis, piemēram, privātajos dīķos, tad pat īsti nav kur pievienot. Vienīgais, kam jāpievērš uzmanība, – privātajās platībās ir jāsaņem rakstiska atļauja no zemes īpašnieka par medību tiesību nodošanu, lai nerastos kādi nepatīkami pārpratumi. Ir jābūt rakstiskai atļaujai, kas var būt arī elektroniski parakstīta.
Ko darīt, ja mednieks nav nevienā mednieku klubā, kā tad ziņot?
Ja esi reāls mednieks, ir jāizveido konts, ko var izdarīt arī no datora lapā web.mednis.app/login, tad ir jāpierakstās lietotnē Mednis, un var droši ziņot par nomedītajiem ūdensputniem publiskajās ūdenstilpēs vai privātajos dīķos.
Kā ir ar svina munīcijas izmantošanas aizliegumu?
Šobrīd Eiropas Padomes regula aizliedz izmantot svina skrotis tuvāk par 100 metriem no jebkādiem ūdeņiem. Ne tikai aizliegts izmantot šādas skrotis, bet arī ar šādu munīciju atrasties ūdeņu tuvumā. Šis aizliegums neattiecas tikai uz ūdensputnu medībām, bet gan uz konkrētas munīcijas veida izmantošanas aizliegumu, tas nozīmē, ka ar svina renkuļiem bebrus ūdenī medīt arī ir aizliegts.
Cik tālu no krasta ir jāreģistrē nomedītais ūdensputns?
Lietotnē Mednis ir pieejama Valsts zemes dienesta kadastru karte, kur var redzēt konkrētās ūdenstilpes robežas. Lietotnei pieļaujamā kļūda ir 30 metri, bet vēlams iekļauties kadastra vienības robežās, jo tad reģistrētais ūdensputns neiekritīs, piemēram, blakus esošajā medību iecirknī. Pats svarīgākais tomēr ir noziņot!
Raksts sagatavots sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fondu
Lietotnes Mednis lamatas ūdensputnu medībās. Valters Lūsis. “Šauj garām!” ekstra #44
Abonē žurnālu Medības!
