Avots: Andris Kazinovskis, bijušais Balvu novada domes priekšsēdētājs / Latvijas Avīze
Kā zināms, ir izstrādāts dabas aizsardzības plāna projekts dabas liegumā Stompaku purvi ar mērķi veicināt lāču, vilku un citu plēsējsugu vairošanos un aizsardzību.
Par to ir sašutuši mednieki, jo tiks aizliegtas dzinējmedības. Šis dabas liegums atrodas mūsu Balvu novada teritorijas centrā, Lazdulejas, Bērzkalnes, Susāju un Medņevas pagastu teritorijās.
Parasti dabas liegumi ir noteikti ar mērķi aizsargāt un saglabāt tās augu, putnu vai dzīvnieku sugas, kurām draud izzušana. Bet vai plēsējiem, vilkiem un lāčiem Latvijā draud šīs briesmas? Tieši pretēji, vilku, lāču un citu plēsēju skaits Latvijā un arī Balvu novadā strauji pieaug. Par to liecina fakti par mājdzīvnieku saplosīšanu. Vienīgie, kas var ierobežot un regulēt plēsēju skaitu, ir mednieki. Bet, lūk, Stompaku dabas liegumā to nevarēs darīt. Nav jābūt gaišreģim, lai paredzētu, ka pēc dažiem gadiem atrašanās lieguma teritorijā un arī tās apkārtnē ikvienam cilvēkam kļūs bīstama dzīvībai.
Būs jāaizmirst tūrisma, dabas taku apmeklēšana, arī ogošana un sēņošana.
Arī dzīvošana un saimniekošana vairs nebūs droša tajā apkārtnē dzīvojošiem iedzīvotājiem, īpaši bērniem. Vai tas mūsu novada iedzīvotājiem ir vajadzīgs? Rodas jautājums, kāpēc tiek virzīts šāds plāns? Atbilde, manuprāt, ir gaužām vienkārša. Tā saucamie “dabas draugi” ir nolēmuši nopelnīt, priekšdienās izstrādājot projektus ilgtermiņā, pētot lāčus un pārējos plēsējus Stompaku rezervātā. Šiem pētniekiem cilvēku vajadzības un drošība ir otrā vietā, bet prioritāte ir daba un nauda.
Nav zināms neviens šāda veida eksperiments – projekts Eiropā par lāču īpašu pavairošanu un saudzēšanu.
Dabas aizsardzības vārdā Latvijā ir veikti vairāki eksperimenti, īstenoti daudzi projekti, kas rada šaubas, vai tie ir bijuši lietderīgi, galvenais ir bijis apgūt līdzekļus un nopelnīt algas. Vairāki šādi piemēri ir parādīti Anša Pūpola dokumentālajā filmā “Ērglis”, kuru var atrast “Youtube”. Piemēram, Gaujas nacionālā parka teritorijā ir īstenots projekts “Mežu apzinātā, mākslīgā dedzināšana”, kuram tika iztērēti vairāk nekā 800 tūkstoši eiro, ar nolūku paātrināt meža augšanu. Tomēr izrādījās, ka tika sabojāta meža augsne, un tam protestēja iedzīvotāji. Tad dedzināšana tika aizvietota ar mizas noņemšanu kokiem ar mērķi tos nokaltēt. Bet arī tas izrādījās nelietderīgi. Toties “dabas draugi” nopelnīja. Otrs piemērs ir meža dabiskošana Ķemeru nacionālajā parkā. Neskatoties uz to, ka šajā teritorijā ligzdo vairāki aizsargājamās sugas putni – melnie stārķi, jūras ērgļi, mazie ērgļi, griezes –, Dabas aizsardzības pārvalde, kuras kontrolē ir šis parks, nolēma izcirst tur mežu 200 ha lielā platībā un radīt vietu purvam. Meža izciršanas projekts maksāja vienu miljonu eiro, un tas tika apgūts. Mežs tika izcirsts, iznīcinātas daudzu putnu ligzdošanas vietas.
Izcirstā teritorija ir kā pēc kara, un putnu ligzdošana atjaunosies tikai pēc apmēram 50 gadiem, bet toties dabas draugi un to pietuvinātās firmas nopelnīja.
Viens no vides projektu īstenotājiem ir starptautiska organizācija Pasaules Dabas fonds (PDF), kurš darbojas arī Latvijā. PDF darbojas 80 valstīs, tas 2019. gada vides aizsardzības programmām iztērēja 250 miljonus dolaru, tajā skaitā 18 miljonus administrācijas vajadzībām. Nīderlandes žurnālists Joss van Dongens publiskojis filmu “Pasaules Dabas fonda upuris”. Tā raksturo, kā tika īstenots Pasaules Dabas fonda projekts “Dzīvnieku parks” Indijā. Tūkstošiem cilvēku bija jāpamet savas mājas, cilvēkus padzina ar varu, mājas likvidēja. Toties tagad tur ir brīvdabas parks ziloņiem.
Žurnālists, kurš pats apmeklēja šo vietu, bija šokēts, cik vardarbīgi tur viss notika. Vai kas tamlīdzīgs nākotnē nav paredzēts arī Stompaku projekta gadījumā?
Tāpēc priekšlikumi ir sekojoši:
1. Balvu novada pašvaldībai ir kategoriski jāiestājas par to, lai vienīgi Balvu novada iedzīvotāju referendums nosaka, būt vai nebūt lāču, vilku un citu plēsēju pavairošanai un saudzēšanai Stompaku dabas liegumā.
2. Pieprasīt valdībai minētā dabas plāna apturēšanu un referenduma rīkošanu.
3. Katram partijas vai apvienības sarakstam, kurš piedalās pašvaldību vēlēšanās Balvu novadā, paust savu viedokli par Stompaku dabas liegumu.
Piešaut ieroci, nestabili kronšteini, kā reaģēt jebkurā medību situācija. “Šauj garām!” #279 epizode
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
