Albīns, daļēji albīns vai vienkārši neparastas krāsas dzīvnieks ir retums. Pavisam nesen Lietuvas dabas fotogrāfs Darjus Babelis savā Facebook kontā bija ievietojis bildi, kurā redzama stirna ar daļēja albīnisma pazīmēm. Tas patiesībā ir ārkārtīgi unikāls kadrs, jo katru dienu kaut ko tādu ieraudzīt neizdodas. Latvijā ir bijuši daži gadījumi, kad nomedīta balta stirna, par vienu rakstījām pirms dažiem gadiem. Tādēļ kaut ko tik īpašu ieraudzīt vai nomedīt ir nereāli unikāli, vēl jo vairāk tādēļ, ka šādiem atšķirīgiem dzīvniekiem dabā izdzīvot ir īpaši grūti, jo tiem nav dabiskās maskējošās krāsas.
Kādu pēcpusdienu, braucot pa Liepājas šoseju apmēram divpa-dsmit kilometrus no Rīgas, netālu no ceļa mežmalā ieraudzīju netipisku krāsu – tāds savāds gaišums, kas izskatījās pēc stirnas. Izdevās, par spīti satiksmei, apstāties, apgriezties braukšanai pretējā virzienā un lēnām paripot atpakaļ, lai saprastu, kas tikko redzēts. Kaut kā sanāca, ka fotoaparāts bija nokritis zemē, aizsniegt to no šofera sēdekļa nebija iespējams, bet āzis bija tik manīgs, ka, tiklīdz auto apstājās, tas nekavējoties ieskrēja mežā.
Bija skaidrs, ka šis ir pavisam netipisks stirnāzis – ļoti gaišs. Ja ne gluži sniegbalts, tad daudz gaišāks nekā ierastās pelēkās stirnas pavasarī.
Niknums bija milzīgs par to, ka, braucot atpakaļ, jau nebija sagatavots fotoaparāts, ka medījums aizskrēja pašas muļķības un steigas dēļ. Jo kas gan būtu domājis, ka stirnāzis, kas regulāri ganās ceļmalā, baidās no automašīnas. Niknums arī par to, ka garām palaists unikāls kadrs. Pēc dažām dienām pa to pašu ceļu braucu ar kolēģi. Arī pēcpusdienā. Kolēģei saku, tajā laukā pirms dažām dienām bija balts āzis. Tuvojoties pļavai, liels pārsteigums – arī šovakar āzis turpat ganās. Kopā ar savu draugu. Un krāsas starpība tiešām ievērojama – starp klasisko un netipisko. Šoreiz gan izdevās kārtīgi sagatavoties. Paguvu neparasto dzīvnieku tikai divas reizes noknipsēt, kā tas milzu tempā atkal nozuda krūmos.
Tā draugs – parastais āzis – tikai stāvēja, pacēlis galvu, nesaprotot, par ko tāds satraukums. Laikam jau baltais ir sapratis, ka ir atšķirīgs un īpaši tālu redzams, pieredze pierādījusi, ka no visa jābaidās un laikus jāzūd krūmos, ja ir vēlme izdzīvot. Tā nu par lielu prieku tika notverti pāris kadru. Cerams, ka āzim izdosies izdzīvot šajā bīstamajā pasaulē.
Vairāk lasiet žurnālā Medības
