Ir labi, ja esi ieradies pie sev zināma ezera, kura līcītī tevi katru ziemu sagaida krietns bars ducīgu asaru, bet, ak vai, diemžēl to ķeršanās vai drīzāk gan neķeršanās saistīta ar ļoti daudziem ziemas copei raksturīgiem apstākļiem. Ne jau velti makšķernieki tik ļoti iecienījuši pirmo ledu, ūdenī skābeklis joprojām saglabājies lielā daudzumā,
zivīm apetīte laba un tikt pie asariem kārtīga boksa cimda lielumā labās copes dienās nav sevišķi liela problēma, protams, ja atrasts pareizais māneklis vai ēsma.
Dienas rit, ledus vāks arvien ciešāk skauj ūdenstilpi, uz ledus krājas sniegs, ūdenī sākas ūdenszāļu pūšanas procesi un par ēsmu labākā gadījumā interesējas vairs tikai sīki asarīši un mazas raudiņas. Ko darīt? Jādodas citu ūdeņu meklējumos, un daudzi tā arī dara. Liela daļa copmaņu rīko izbraucienus uz Pērnavas līci, Peipusu, Somiju vai kādu vēl citu tikai viņiem vien zināmu vietu, citi apmeklē Latvijas lielos ezerus, upes vai ūdenstilpes ar caurteci, kurās, pateicoties lielākai skābekļa koncentrācijai, zivju apetīte nav zudusi un iespējams pacīnīties ar prāvu pretinieku.
Pie šādām vietām pieskaitāms arī Alūksnes ezers, bet, kā atrast zivi milzīgajā ūdens klajumā un kā to izprovocēt uz ņēmienu, pastāstīt lūdzu Ingu Ozoliņu.
Kāds ir Alūksnes ezers?
I. Ozoliņš: Neskatoties uz to, ka man makšķerēt ļoti patīk un es šai nodarbei cenšos laiku izbrīvēt vienmēr, katra satikšanās ar ezeru ir kā jauns piedzīvojums un atklāsme. Lai arī ezerā pavadu daudzas stundas saistībā ar savu brīvprātīgo darbu ezera aizsardzībā, tiekos un runājos ar daudziem makšķerniekiem, zivīgās vietas vai zivij tīkamā ēsma mainās teju vai katru dienu.
Es, gluži tāpat kā praktiski visi zemledus makšķernieki, kuri copēt dodas uz Alūksnes ezeru, vairs zivju meklēšanu nevaru iedomāties bez ziemas eholotes “Deeper Pro” vai “Praktik ER-6 PRO”. Urbju caurumus, raustu šķērsbļitku un eholotē vēroju, vai parādīsies asari. Ja tie ir tuvumā, noteikti izrādīs interesi par bļitku un tuvosies tai. Vai tie klups tai virsū, ir cits jautājums, kuru var noskaidrot tikai vietā, kur atrasti asari.
Pieredze rāda, ka Alūksnes ezerā līdz janvārim asari ļoti aktīvi ņem tieši bļitku, pats esmu šķērsenes piekritējs, bet zinu, ka vīri guvuši labus panākumus arī ar vertikālajām bļitkām
. Šajā laikā lielie asari parasti uzturas lielā (līdz desmit metriem) dziļumā gar sēkļu krantīm.
Pats darbojos ar 0,20–0,22 mm auklu, kuras galā sienu tievu titāna pavadiņu, lai izvairītos no mānekļa zaudēšanas līdakas uzbrukuma gadījumā.
Janvārī asaru uzvedība mainās, tie no dziļajām vietām pamazām pārvietojas augstāk, interesi par bļitku izrāda, tuvojas tai, bet aktīvi to vairs neņem. Tad pāreju uz mormišku, lietoju tievas 0,12–0,10 mm auklas ar mazām apaļām mormiškām vai daudzskaldnīšiem (disko bumbas). Asariem punčos briest ikri, un tie izvēlas arvien mazākus kumosus.
Esmu dzirdējis, ka ezeri šogad aizsala nevienmērīgi, kā ar drošību?
Jā, arī Alūksnes ezers šogad aizsalst nevienmērīgi, un pat vēl tagad tajā ir bīstamas vietas ar plānu ledu, ko pārklāj sniegs.
Nezinātājam tādas ir ļoti bīstamas, un, pārvietojoties pa ledu, iesaku katru soli iztaustīt ar ledus cirtni – vergu.
Jau ir bijuši gadījumi, kad zemledus makšķernieki ielūzuši, bet, par laimi, viss beidzies labi. Diemžēl katru gadu kāds makšķernieks tomēr mājās neatgriežas.
