Arvien populārāks termins medību jomā kļūst dzīvnieku selekcija, ko attiecinām kā uz stirnām, tā briežiem, bet kas notiek ar aļņiem? Lai uzsāktu selektīvās medības un ieviestu tās savā klubā, bieži vien koncentrējas uz briežiem. Turklāt nereti alnis tiek uzlūkots kā maiņas monēta, lai rūpētos par briežu selekciju. Bet tam ir arī citi iemesli. Pirmkārt, aļņu selekcija ir krietni grūtāka, jo pazīmes, kā atšķirt vecu no jauna, nav tik skaidri redzamas kā briedim. Otrkārt, pastāv neskaitāmi mīti par alni, piemēram, tas ir klaiņotājs, kuru, ja nenomedīsim mēs, nomedīs kaimiņu kolektīvs. Tādēļ populārs ir vēl viens mīts, ka Latvijas medību saimniecībā nav iespējams izaudzēt trofejas dzīvniekus. Piedevām vēl daudzi arī uzskata, ka staltbrieži izspiež aļņus. Bieži arī dzirdēts no medniekiem un nemedniekiem, ka intensīvās mežsaimniecības dēļ alnim mūsu mežos gluži vienkārši vairs nav vietas.
Ar viedokli par aļņu selekciju dalījās mednieks Artūrs Surmovičs: “Vienā brīdī arī saskārāmies ar to, ka alņi iet mazumā. Proti, bulli redzēt ir retums, aizvien biežāk govis bez teļiem vai vēlie teļi, kas knapi lielāki par stirnu buku. Mūsu pieeja bija ne gluži moratorijs uz alņu medībām. Pāris gadus medījām vairāk govis un varbūt pa kādam jaunam bullim, ja sanāca. Pagājušajā gadā sākām novērot pirmās tendences, ka nomedītās govis bija jau ar embrija iedīgli, kas nozīmēja, ka bullis laikus ir ticis pie darba. Šogad redzēts vairāk govju ar teļiem normālā augumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Mūsu teorija bija balstīta novērojumos un zināšanās par alņu bioloģiju – tādā veidā, kā mēs to saprotam, neapgalvojot, ka tas ir pareizākais risinājums. Proti, aļņa govij ir ļoti īss periods, kad bullis to var aplecināt, tās ir apmēram 32 stundas. Ja bullis to nepaspēj izdarīt, tad jāgaida, kad pēc apmēram mēneša tas atkal būs iespējams. Šis arī ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc rodas šie mazie teļi. Teļš piedzimst mēnesi vēlāk, līdz ar to ir arī krietni mazāks.”
Aļņa govij ir ļoti īss periods, kad bullis to var aplecināt, tās ir apmēram 32 stundas. Ja bullis to nepaspēj izdarīt, tad jāgaida, kad pēc apmēram mēneša tas atkal būs iespējams. Teļš piedzimst mēnesi vēlāk, līdz ar to ir arī krietni mazāks.
Alnis nav briedis
Tāpat jāsaprot, ka alņa bullis nav briedis, kurš spēj tikt galā ar vairākām govīm. Novērojumi liecina, ka arī ne katrs bullis to var izdarīt, jo vienkārši ir par mazu. Īstais vaislinieks ir vismaz trīs līdz četrus gadus vecs, Un, ja viņš ir viens pa visu novadu, tad ir tā, kā ir, jo visur paspēt nevar.
Buļļu medīšana un govju saudzēšana
“Buļļu medīšana un govju saudzēšana strādā līdz vienam brīdim. Ko es ar to gribu teikt? Proti, buļļu medīšana un govju saudzēšana alnim, izskatās, ir nekaitīga tikai līdz vienam brīdim, kad buļļu populācija kļūst kritiski zema. Tā laikam arī bija kļūda – iedod limitu, izmedī buļļus, govis atstāj. Postījumi pieaug, jo posta galvenokārt govs ar teļiem. Limitu palielina, un ko izdara? Atkal izmedī buļļus. Tad aļņu skaits vienkārši nokrīt lejā kā no klints,” ar novērojumiem dalās Artūrs.
Laiks rādīs kļūdas
Ideja par aļņu selekciju Latvijas mednieku sabiedrībā šobrīd ir vien bērna autiņos. Jāsaprot, ka saprātīga govju medīšana un buļļu saudzēšana varētu būt sākums idejas attīstībai. Kad populācija būs atkopusies, varēs atsākt medīt buļļus saprātīgā apmērā, koncentrējoties vairāk uz jauniem un veciem eksemplāriem, vidējos saudzējot. Tad arī laiks rādīs, kādas kļūdas būs pieļautas un ko nepieciešams mainīt, bet pozitīvas tendences ir vērojamas. Artūrs Surmovičs arī norāda, ka pēdējos divos gados medību platībās sāk parādīties arī skaisti aļņu buļļu eksemplāri.
Alnis neklīst no Daugavpils līdz Ventspilij
“Daudziem zināms mīts par aļņa klejotāja dabu. Tas ir ļoti pārspīlēts. Protams, viņa teritorija ir krietni lielāka nekā stirnai un briedim, bet nav arī tā, ka alnis aizklīstu no Daugavpils līdz Ventspilij. Ja alnim ir viss dzīvei nepieciešamais, viņš var arī visu mūžu nodzīvot vienā purvā. Iemesls, kāpēc alnis kaut kur iet labākas dzīves meklējumos, ir barības vai govju trūkums. Aļņu selekciju var sākt jau tad, ja trīs vidēja lieluma klubi vienojas par nosacījumiem aļņu medīšanā, un nav jāmet plinte krūmos, ja nevar dabūt 100 000 hektāru apvienību,” skaidro Artūrs Surmovičs.
Secinājumi
Neraugoties uz to, ka pēdējo divu sezonu laikā aļņu limits ir samazināts, bet sūdzības no mežu apsaimniekotājiem patiesībā tikai pieaug, ir jāsaprot, ka jaunaudzes ir tās, ko augsti novērtē alnis, taču lielākos postījumus izdara govis ar teļiem, nevis buļļi. Tāpēc jāsāk saudzēt aļņu buļļi, savukārt aļņu govis un teļi jāmedī gudri.
Tāpat jāsāk analizēt mītu par aļņa klejotāja dabu, proti, jāmaina daudzu mednieku viedoklis par to, kāda jēga selekcionēt, ja šodien nenomedītais alnis aizies un to nomedīs kaimiņu kolektīvs. Tātad labāk pārstrādāt to konservos, nevis ļaut nomedīt citiem.
No tā izriet arī nākamā problēma, kas novērojama medību kolektīvos, – alnis nebūt netiek uzskatīts par dižmedījumu. Pret jebkuru medījamo dzīvnieku ir jāattiecas kā pret vērtību gan tad, kad tas ir dzīvs, gan tad, kad tas ir nomedīts
Un pats galvenais – jo vairāk mēs uzzināsim par alni, jo gudrākus lēmumus tā apsaimniekošanā spēsim pieņemt. Ir vērts ieklausīties pētnieku, citu klubu un mednieku iniciatīvās veidot ar vienotiem noteikumiem plašākas aļņu populācijas apsaimniekošanas teritorijas.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
Mārcis Saklaurs: “Liela loma medību saimniecībā ir iedota staltbriedim, bet alnis ir aizmirsts”
Abonē 2024. gadam. DĀVANĀ KALENDĀRS un iespēja laimēt karabīni CZ 457 THUMBHOLE .22 LR 1/2x20UNF no SIA “Ieroči”. Akcijas periods 1.10.-23.12.2023. Loterijas atļaujas Nr. 7861.
👉 Abonē 2024 gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2023 gadam ar 3 pielikumiem.
Novembra numurā par drošību – nav nekā svarīgāka!
Abonē žurnālu Medības 2024. gadam
