Šis ir pierādījums tam, ka mednieku lobijs strādā, un arī tam, ka ir iespējams gūt būtiskas un svarīgas uzvaras, cīnoties par mednieku interesēm Eiropas Savienībā. Stāsts sākās jau pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad 2022. gada septembrī vilki nogalināja Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas poniju. Pagājušā gada rudenī Eiropas Komisija piedāvāja priekšlikumu par vilka aizsardzības statusa maiņu Bernes konvencijas ietvaros pēc daudzu dalībvalstu vairāku gadu garumā izteiktiem lūgumiem, ko pēdējo piecu gadu laikā atbalstīja četras Eiropas Parlamenta rezolūcijas. Reaģējot uz šiem pieprasījumiem, Eiropas Komisija 2023. gada septembrī sāka jaunu darba posmu, lai risinātu ar vilku populācijas pieaugumu saistītās problēmas. Komisija aicināja vietējās kopienas, zinātniekus un visas ieinteresētās puses iesniegt atjauninātus datus par vilku populāciju un to ietekmi. Rezultātā tika pieņemts lēmums, ka Eiropas Komisijas Pastāvīgo pārstāvju komitejai būs jābalso par to, vai vilkam būtu jāmaina statuss no stingri aizsargājams uz aizsargājams.
Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) vairākus mēnešus veica ļoti aktīvu lobiju, lai panāktu, ka statusa maiņa tiek atbalstīta. Lai gan vēl dienu pirms balsojuma 24. septembrī šķita, ka priekšlikums netiks atbalstīts, jo daudzu dalībvalstu valdības politisku apsvērumu dēļ statusa maiņai nepiekrīt, tomēr sabiedrības un dažādu nevalstisko organizāciju spiediena dēļ savu balsojumu mainīja Vācija, Polija un Igaunija. Jā, jā, arī Igaunija gatavojās balsot pret, jo viņu vides ministre ir ļoti zaļi noskaņota. Bet sadarbībā ar FACE Somijas un Zviedrijas valdības vērsās pie Igaunijas ministres ar lūgumu statusa maiņu atbalstīt, jo tas ir ļoti svarīgi šīm valstīm.
Rezultātā statusa maiņa tika atbalstīta, un šī ziņa FACE ģenerālās asamblejas laikā tika apsveikta ar aplausiem un šampanieša atkorķēšanu, jo šis balsojums patiešām ir ļoti svarīgs visai Eiropas mednieku kopienai. Nākamais solis būs veikt attiecīgās izmaiņas Bernes konvencijā.
Lai gan šobrīd Latvijā šī balsojuma dēļ nav gaidāmas nekādas izmaiņas, tomēr šis ir būtisks un nozīmīgs solis daudzām Eiropas Savienības valstīm, kur vilku medības šobrīd ir aizliegtas, un šis lēmums ilgtermiņā varētu ietekmēt arī politiku attiecībā uz citu lielo plēsēju apsaimniekošanu. Latvijas kontekstā tie varētu būt lūši un lāči. Šis ir ļoti būtisks signāls ne tikai ES dalībvalstīm, ka mainās ES politika attiecībā uz šo dzīvnieku apsaimniekošanu, bet arī antimednieku lobijam, jo šobrīd nevarēs vairs visiem bāzt degunā frāzi, ka vilks ir stingri aizsargājams ES un nebūtu medījams. Mūsu kontekstā – vairs nebūtu jābūt nekādiem šķēršļiem, lai nepieciešamības gadījumā palielinātu vilku nomedīšanas apjomu Latvijā.
“Aizsardzības statusa pielāgošana būs svarīgs solis, lai risinātu problēmas, ko rada pieaugošā vilku populācija, vienlaikus saglabājot vispārējo mērķi panākt un saglabāt labvēlīgu sugas aizsardzības statusu,” žurnālistiem sacīja komisijas pārstāvis Adalberts Jahncs. 2023. gadā pelēko vilku populācijas bija sastopamas 23 Eiropas Savienības valstīs un to kopējā populācija tika lēsta aptuveni 20 300 dzīvnieku apmērā, tādējādi šīs izvairīgās radības arvien biežāk nonāk saskarē ar cilvēkiem. Pagājušajā gadā, paziņojot par plāniem pārskatīt sugas statusu, komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena teica, ka “vilku baru koncentrācija dažos Eiropas reģionos ir kļuvusi par reālu apdraudējumu, jo īpaši mājlopiem”.
Savukārt pēc balsojuma FACE norādīja, ka šī ir trīskārša uzvara. Tā ir uzvara 1992. gadā pieņemtajai Biotopu direktīvai, kuras mērķis ir atjaunot biotopus un sugu daudzveidību Eiropā. Vilku populācija, kas Rietumeiropā bija gandrīz izzudusi, atkal ir plaši atjaunojusies visā Eiropas teritorijā. Biotopu direktīvu tagad var uzskatīt par funkcionālu juridisku dokumentu, kurā var iestrādāt dabas aizsardzības veiksmes stāstus.
Tā ir uzvara to iestāžu darbībai, kuras prot īstenot labus politiskus lēmumus, kad tas ir nepieciešams. Un tā ir uzvara vilku populācijai, kas Eiropā piedzīvo vēl nebijušu attīstību (81% pieaugums desmit gadu laikā). Aizvien izplatītāka kļūst līdzāspastāvēšana ar cilvēkiem, kā arī ar to saistītie konflikti.
Lēmums ir politiski motivēts
Saskaņā ar 1979. gada Bernes konvenciju, kurai ES ir pievienojusies, vilks ir kļuvis par stingri aizsargājamu sugu. Saskaņā ar šo dokumentu dzīvnieku drīkst nogalināt vai noķert tikai tad, ja tas apdraud mājlopus, veselību vai drošību.
Komisijas priekšlikums šādus noteikumus mīkstināt, pazeminot vilku statusu līdz aizsargājamai sugai, kas ļautu atsākt medības, ievērojot stingru regulējumu. Taču dzīvnieku tiesību aizstāvji baidās, ka, sūtot nepareizu vēstījumu, šīs izmaiņas varētu novest pie tā, ka tiks iznīcināts liels skaits vilku. Vairāk nekā 300 vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas iebilda pret statusa pazemināšanu, apgalvojot, ka tas ir pāragri, jo, lai gan populācijas skaits ir pieaudzis, atjaunošanās joprojām turpinās. Vēstulē tās norādīja, ka nav pierādījumu tam, ka nogalināšana samazina lauksaimniecības dzīvnieku postījumus. Viņi apgalvoja, ka medības nevar aizstāt citus profilakses pasākumus, piemēram, nožogojumu.
“Mēs uzskatām, ka šis priekšlikums ir politiski motivēts un nekādā ziņā nav zinātniski pamatots,” aģentūrai AFP sacīja vides aizsardzības grupas WWF vecākais politikas speciālists Sabiens Lēmanss.
Secinājumi
Ir skaidrs viens – bez FACE aktīvās iesaistes un diezgan agresīvā lobija balsojums būtu bijis negatīvs, kas situāciju ES tikai pasliktinātu, radot arvien vairāk konfliktu un neiecietības pret šo ikonisko Eiropas sugu. Attiecībā uz lūšiem un lāčiem kādu ātru un tūlītēju risinājumu gaidīt šobrīd nevar, bet, kā saka, ledus ir sakustējies! Par to liecina arī tas, ka daudzās valstīs t. s. zaļie sāk zaudēt savas pozīcijas.
Sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fondu
👉 Abonē 2025. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Aļņi bez teļiem, asinsparaugi un bezpalīdzīgi sunīši ceļmalā. “Šauj garām!” #252 epizode
Abonē žurnālu Medības 2025. gadam
Žurnāla Medības oktobra numurā lasi par dzinējmedībām un selekciju!
