Kāds kolēģis, šaujot ar Daugavpils Skrošu rūpnīcas ražotajām gludā sporta lodēm, secināja, ka tās koka klucī ieiet tikpat tālu kā, piemēram, jebkura cita medību gludstobra munīcija. Tādēļ arī rodas jautājums – kādēļ neizmantot sporta munīciju medībās? Un šis jautājums attiecas kā uz gludstobra, tā arī uz vītņstobra lodēm.
Ja runājam par bises lodēm, tad sporta munīcija no medību munīcijas atšķiras ar pulvera lādiņu un jaudu. Iespējams, ka tuvās distancēs sporta munīcija būs ļoti efektīva, bet jau tālākās distancēs – medību apstākļiem nederīga. Savas mazās jaudas dēļ bisei paredzētās sporta patronas nespēj pārlādēt pusautomātisko ieroci – tas ne reizi vien novērots šautuvē.
Kas attiecas uz vītņstobru sporta lodi, tad viennozīmīgi – tai ir nekontrolēta ekspansija. Tā var atvērties, saskaroties ar medījuma ķermeni, bet tā var arī izšūt cauri medījumam kā pilnapvalka lode. Sporta munīcija nav paredzēta dzīvnieka apturēšanai un efektīvai nogalināšanai, lai gan ir mednieki, kas šo munīciju izvēlas tieši tās cenas dēļ – sporta munīcija ir lētāka. Jā, protams, ar sporta munīciju ir iespējams piebeigt medījumu, bet vai šāda rīcība atbilst mednieka ētikas principiem, proti, nomedīt dzīvnieku, sagādājot tam pēc iespējas mazāk ciešanu?
Video bloga #18 epizode. Mērķis aiz krūmiem – kas notiek ar lodi?
