Pieredze

Āpši Latvijā. Dr. biol. Jāņa Ozoliņa komentārs0

Foto: Shutterstock

Āpši Latvijā ir ļoti vienmērīgi izplatīti, un populācija ir ļoti labā stāvoklī, saka Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Dr. biol. Jānis Ozoliņš. Uz autoceļiem ir daudz sabrauktu āpšu, tajā skaitā šī gada jaunuļu, un tas liecina par populācijas labo stāvokli. Tā kā āpsis ir visēdājs, viņam ir diezgan viegli atrast pārtiku jebkurā vietā.

Arī Latvijas ainava ir piemērota viņu apmetnēm. Tiek uzskatīts, ka āpši dzīvo tikai mežainās vietās, taču tā gluži nav. Ir novērotas āpšu alas arī klajākās vietās un pat labības laukos. Kopumā raugoties, āpšiem pēdējo 20 – 30 gadu laikā ir labi klājies, stāsta J. Ozoliņš. Pozitīvo situāciju veicina ne tikai dabas apstākļi, bet arī paša dzīvnieka bioloģija. Par āpsi nevienam nekādu pārmetumu nav, saka pētnieks. Pamatā negatīvi izteikumi no cilvēku puses skar pēdējā laikā tik populāro mauriņu tēmu. Visiem vajag ļoti gludu un vienmērīgu zālienu, bet āpši mēdz izrakāt tajā caurumus, meklēdami kukaiņus un kāpurus. Dažreiz, nezinot un neiedziļinoties faktos, āpsis tiek pieskaitīts pie visiem plēsējiem un vainots par nodarījumiem, kas tam nav raksturīgi. Āpsi nevar nodēvēt par plēsēju, lai gan atsevišķās zinātniskās publikācijas tiek minēts, ka tas ļoti labi tiek galā ar ezi, uzsver J. Ozoliņš. Abu dzīvnieku takas bieži krustojas, jo tie dzīvo un barojas vienā ekoloģiskajā nišā un ir aktīvi vienā diennakts laikā. Pievārēt adataino kamolu āpsim izdodas, pateicoties garajiem un spēcīgajiem nagiem, skaidro zinātnieks. Āpša āda un trofeja arī nav no tām iekārojamākajām. Tradicionālais izmantošanas veids ir skūšanās otiņu un drēbju birstu izgatavošana no garajiem āpša kažokādas akotmatiem, taču galvenais šā medījuma produkts tomēr ir āpša tauki

Kas varētu apdraudēt
Āpšu apmetnes atrakšana varētu ietekmēt konkrētajā vietā dzīvojošo saimi. Ne velti Medību noteikumos ir rakstīts, ka pēc medībām alās tās jāaizrok ciet un vieta jāsakārto. Āpšu pilsētiņā var dzīvot divi, pieci vai pat desmit dzīvnieki, un ne vienmēr visus uzreiz nomedī. Ja mednieki atrakuši āpšu alas ziemas sākumā, miegainie dzīvnieki nebūs spējīgi paši sakārtot visu un vienkārši nosals. Tomēr tas neatstās nekādu iespaidu uz populāciju kopumā. Par āpšu mērķtiecīgu apkarošanu Latvijā nekas nav dzirdēts. Gluži pretēji, mežizstrādes noteikumos esot norāde saglabāt koku apaugumu ap dzīvnieku alām. Attiecībā uz āpsi tas ir sevišķi svarīgi, jo šie dzīvnieki veido mājokļus uz mūžu. J. Ozoliņš atklāj, ka Eiropā ir alas, kas tiek novērotas vairāk nekā simt gadu!Āpšu pastāvēšanu nākotnē praktiski nekas neapdraud. Varētu domāt, ka lauksaimniecības attīstība un modernizēšanās, ķimikāliju lietošana var ietekmēt dzīvnieku, kurš savu pārtiku meklē uz un zem zemes. Mežzinātnes institūta pētnieks J. Ozoliņš norāda, ka nekas neliecina par lauksaimniecības negatīvo ietekmi uz āpšiem. Pat mūsdienu ātrie kombaini un traktori nevar kaitēt dzīvniekam, jo tam ir ļoti laba dzirde un viņš laikus aiziet prom no bīstamās vietas. Galvenais drauds ir un paliek autotransports, uzsver J. Ozoliņš.

Āpša ienaidnieki

J. Ozoliņš stāsta, ka par āpša lielāko ienaidnieku, neskaitot antropogēnos faktorus, uzskata lūsi. Pēc pēdām un novērojumiem var spriest, ka lūsis ļoti bieži lien āpša alās. Zinātnieks atzīst, ka pierādīt to nav iespējams, jo lūšu kuņģa saturu izdodas pārbaudīt tikai ziemā, kad Latvijā ir atļauta šo plēsēju medīšana, bet āpsis guļ savā migā. Lūša vasaras ēdienkarti uzzināt nav iespējas. Savukārt vilku ekskrementos āpša paliekas atrastas tikai pāris reizes. Vilki āpšus nemedī, jo tie prot sevi aizstāvēt un vilkus pamatā interesē lielāks medījums.

Skaits
Analizējot āpšu skaitu Latvijā un nomedīšanas apjomus, loģiski būtu domāt, ka valstī sen būtu jābūt āpšu demogrāfiskajam sprādzienam. Dr. biol. Jānis Ozoliņš paskaidro situāciju. Tā kā āpši ir nometnieki, tos skaita pēc alām. Reizinot ar vidējo iemītnieku skaitu vienā apmetnē, iegūst aptuveno populācijas apjomu. Tā nepieaug dramatiski daļēji jau iepriekš minēto faktoru dēļ, taču galvenais iemesls ir dabiskā dzīvnieku skaita regulēšanas mehānika. Ja kādā vietā kaimiņu ir par daudz, traucējums un stress pieaug, bet vairošanās tieksme samazinās. J. Ozoliņš to salīdzina ar cilvēku dzīvi lielpilsētās. Reti kurā ģimenē ir vairāk par diviem bērniem. Turpretī laukos daudzbērnu saimes ir daudz biežāka parādība. Tas viss ir saistīts ar pārapdzīvotības radītu stresu. Tas pats princips darbojas arī āpšu populācijā. Protams, dzīvnieku skaitu regulē barības daudzums un pieejamība konkrētajā vietā. Kopumā, vērtējot situāciju, var teikt, ka āpšu nākotni Latvijā nopietni nekas neapdraud, saka Latvijas Valsts mežzinātnes institūta vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.

Vairāk lasiet žurnāla “Medības” septembra numurā

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Pieredze
Diskusija. Jānis Baumanis. Lūšu medību aizliegums iznīcinās populāciju?
13 stundas
ME
Medības
Pieredze
Saeimā diskutē par lūšu medību aizliegumu! Komentārs un fragmenti
Speciālreportāža 2 dienas
ME
Medības
Klausies!
Negadījums Lietuvā, pavasara medības, jauna sezona. “Šauj garām!” #71 epizode
4 dienas
ME
Medības
Pieredze
Video bloga #25 epizode. Bebru medības, apstrāde, pagatavošana
5 dienas
ME
Medības
Klausies!
Par ieroču atļauju digitalizāciju, medību lietotni un konferenci. “Šauj garām!” #70 epizode
Intervija 31. marts, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par optiskajiem tēmēkļiem – kādu izvēlēties? “Šauj garām” #69 epizode
24. marts, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Video bloga #24 epizode. Mednieka auto tests – Mitsubishi L200
Ekskluzīvi 19. marts, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par medību apģērbu un ētiku. “Šauj garām!” #68 epizode
Intervija 17. marts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Praktisks padoms. Klabeklis un tāšu taure
Ekskluzīvi 16. marts, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Video bloga #23 epizode. Snaipera cienīgā Delta Stryker 4,5 – 30 x 56 FFP
Speciālreportāža 15. marts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Video praktiskais padoms. Ko darīt, ja nomedīta kašķaina lapsa?
12. marts, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par ieroču glabāšanu, beigtiem kaķiem un lūšiem. “Šauj garām!” #67 epizode 3
10. marts, 2021
ME
Medības
Klausies!
#15 video ekstra. Jānis Zandbergs par drošību medības un nevēlēšanos braukt uz šautuvi
Intervija 5. marts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Kā nomedīju savu pirmo kuili. Mārtiņa Gabranova medniekstāsts
Speciālreportāža 4. marts, 2021
ME
Medības
Pieredze
VIDEO. Mēris, gripa, vīrusi. Vai pasaules gals?
Speciālreportāža 28. februāris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par pusautomātiem – gludajiem un spicajiem. “Šauj garām!” #65 epizode
24. februāris, 2021
Linda Dombrovska
Klausies!
#14 video extra. Sarunas un receptes svaigā gaisā
22. februāris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Induļa praktiskie padomi. Kā nenosalt medību tornī
20. februāris, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Video bloga #22 epizode. “Guide” termokameru tests
19. februāris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par šaušanu garām, medīšanu barotavās un ieroča pārvietošanu. “Šauj garām!” #64 epizode
17. februāris, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
“Šauj garām!” ieteikumi! Videi visdraudzīgākā skrošu munīcija – “Bio Ammo”
15. februāris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par totālu svina munīcijas aizliegumu, ješkām un vegānu patronām. “Šauj garām!” #63 epizode
10. februāris, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Video bloga #21 epizode. Lapsu medībās ar Liemke Challenger 15 termokameru
Ekskluzīvi 9. februāris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Mednieka dienasgrāmata #8. Sezonas pēdējais alnis
5. februāris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par sastrēgušiem stobriem, aizvainojošiem komentāriem un suņu apmācību. “Šauj garām!” #62 epizode
3. februāris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Mednieka dienasgrāmata #7. Melnais bebrs un nozagtas lamatas
Ekskluzīvi 1. februāris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Nelikumīgās medībās nošauts cilvēks. Ko darīt, lai tas neatkārtotos? Video extra #13
31. janvāris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Videoreportāža no Viesītes. Nelikumīgu medību rezultātā nogalināts vīrietis
Speciālreportāža 28. janvāris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par caunām, diennakts tumšo laiku un bezsaimnieka mantu. “Šauj garām!” #61 epizode
27. janvāris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Medību likums. Par mežacūku medībām piemērotām platībām
Ekskluzīvi 25. janvāris, 2021

Lasītākie