Āpši Latvijā ir ļoti vienmērīgi izplatīti, un populācija ir ļoti labā stāvoklī, saka Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Dr. biol. Jānis Ozoliņš. Uz autoceļiem ir daudz sabrauktu āpšu, tajā skaitā šī gada jaunuļu, un tas liecina par populācijas labo stāvokli. Tā kā āpsis ir visēdājs, viņam ir diezgan viegli atrast pārtiku jebkurā vietā.
Arī Latvijas ainava ir piemērota viņu apmetnēm. Tiek uzskatīts, ka āpši dzīvo tikai mežainās vietās, taču tā gluži nav. Ir novērotas āpšu alas arī klajākās vietās un pat labības laukos. Kopumā raugoties, āpšiem pēdējo 20 – 30 gadu laikā ir labi klājies, stāsta J. Ozoliņš. Pozitīvo situāciju veicina ne tikai dabas apstākļi, bet arī paša dzīvnieka bioloģija. Par āpsi nevienam nekādu pārmetumu nav, saka pētnieks. Pamatā negatīvi izteikumi no cilvēku puses skar pēdējā laikā tik populāro mauriņu tēmu. Visiem vajag ļoti gludu un vienmērīgu zālienu, bet āpši mēdz izrakāt tajā caurumus, meklēdami kukaiņus un kāpurus. Dažreiz, nezinot un neiedziļinoties faktos, āpsis tiek pieskaitīts pie visiem plēsējiem un vainots par nodarījumiem, kas tam nav raksturīgi. Āpsi nevar nodēvēt par plēsēju, lai gan atsevišķās zinātniskās publikācijas tiek minēts, ka tas ļoti labi tiek galā ar ezi, uzsver J. Ozoliņš. Abu dzīvnieku takas bieži krustojas, jo tie dzīvo un barojas vienā ekoloģiskajā nišā un ir aktīvi vienā diennakts laikā. Pievārēt adataino kamolu āpsim izdodas, pateicoties garajiem un spēcīgajiem nagiem, skaidro zinātnieks. Āpša āda un trofeja arī nav no tām iekārojamākajām. Tradicionālais izmantošanas veids ir skūšanās otiņu un drēbju birstu izgatavošana no garajiem āpša kažokādas akotmatiem, taču galvenais šā medījuma produkts tomēr ir āpša tauki
Kas varētu apdraudēt
Āpšu apmetnes atrakšana varētu ietekmēt konkrētajā vietā dzīvojošo saimi. Ne velti Medību noteikumos ir rakstīts, ka pēc medībām alās tās jāaizrok ciet un vieta jāsakārto. Āpšu pilsētiņā var dzīvot divi, pieci vai pat desmit dzīvnieki, un ne vienmēr visus uzreiz nomedī. Ja mednieki atrakuši āpšu alas ziemas sākumā, miegainie dzīvnieki nebūs spējīgi paši sakārtot visu un vienkārši nosals. Tomēr tas neatstās nekādu iespaidu uz populāciju kopumā. Par āpšu mērķtiecīgu apkarošanu Latvijā nekas nav dzirdēts. Gluži pretēji, mežizstrādes noteikumos esot norāde saglabāt koku apaugumu ap dzīvnieku alām. Attiecībā uz āpsi tas ir sevišķi svarīgi, jo šie dzīvnieki veido mājokļus uz mūžu. J. Ozoliņš atklāj, ka Eiropā ir alas, kas tiek novērotas vairāk nekā simt gadu!Āpšu pastāvēšanu nākotnē praktiski nekas neapdraud. Varētu domāt, ka lauksaimniecības attīstība un modernizēšanās, ķimikāliju lietošana var ietekmēt dzīvnieku, kurš savu pārtiku meklē uz un zem zemes. Mežzinātnes institūta pētnieks J. Ozoliņš norāda, ka nekas neliecina par lauksaimniecības negatīvo ietekmi uz āpšiem. Pat mūsdienu ātrie kombaini un traktori nevar kaitēt dzīvniekam, jo tam ir ļoti laba dzirde un viņš laikus aiziet prom no bīstamās vietas. Galvenais drauds ir un paliek autotransports, uzsver J. Ozoliņš.
Āpša ienaidnieki
J. Ozoliņš stāsta, ka par āpša lielāko ienaidnieku, neskaitot antropogēnos faktorus, uzskata lūsi. Pēc pēdām un novērojumiem var spriest, ka lūsis ļoti bieži lien āpša alās. Zinātnieks atzīst, ka pierādīt to nav iespējams, jo lūšu kuņģa saturu izdodas pārbaudīt tikai ziemā, kad Latvijā ir atļauta šo plēsēju medīšana, bet āpsis guļ savā migā. Lūša vasaras ēdienkarti uzzināt nav iespējas. Savukārt vilku ekskrementos āpša paliekas atrastas tikai pāris reizes. Vilki āpšus nemedī, jo tie prot sevi aizstāvēt un vilkus pamatā interesē lielāks medījums.
Skaits
Analizējot āpšu skaitu Latvijā un nomedīšanas apjomus, loģiski būtu domāt, ka valstī sen būtu jābūt āpšu demogrāfiskajam sprādzienam. Dr. biol. Jānis Ozoliņš paskaidro situāciju. Tā kā āpši ir nometnieki, tos skaita pēc alām. Reizinot ar vidējo iemītnieku skaitu vienā apmetnē, iegūst aptuveno populācijas apjomu. Tā nepieaug dramatiski daļēji jau iepriekš minēto faktoru dēļ, taču galvenais iemesls ir dabiskā dzīvnieku skaita regulēšanas mehānika. Ja kādā vietā kaimiņu ir par daudz, traucējums un stress pieaug, bet vairošanās tieksme samazinās. J. Ozoliņš to salīdzina ar cilvēku dzīvi lielpilsētās. Reti kurā ģimenē ir vairāk par diviem bērniem. Turpretī laukos daudzbērnu saimes ir daudz biežāka parādība. Tas viss ir saistīts ar pārapdzīvotības radītu stresu. Tas pats princips darbojas arī āpšu populācijā. Protams, dzīvnieku skaitu regulē barības daudzums un pieejamība konkrētajā vietā. Kopumā, vērtējot situāciju, var teikt, ka āpšu nākotni Latvijā nopietni nekas neapdraud, saka Latvijas Valsts mežzinātnes institūta vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” septembra numurā
